Ko pērk un pārdod darba tirgū?

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums

Materiāls tev palīdzēs

izprast, kāpēc dažbrīd ir grūti atrast piemērotu darbu par labu samaksu, bet dažbrīd darba devēji burtiski cīnās par to, lai dabūtu darbinieku savam uzņēmumam.

Darbaspēka pieprasījums

Darba tirgū satiekas darba devējs un darba ņēmējs. Darba devējs veido pieprasījumu pēc darbaspēka, jo viņam ir nepieciešami darbinieki.

Darbaspēka pieprasījumu ietekmē:

a) preču un pakalpojumu pieprasījums. Ja palielinās uzņēmuma ražoto preču pieprasījums, uzņēmums palielina ražošanu, rada jaunas darbvietas un pieprasījums pēc darbaspēka palielinās. Samazinoties pieprasījumam pēc uzņēmuma ražotās produkcijas, likvidē daļu darbvietu;

b) ražošanas un tehnoloģiju līmenis. Daudzi uzņēmumi ražošanas procesus cenšas automatizēt, vairāk izmantot robotus un mākslīgo intelektu. Tas samazina uzņēmuma, kurš automatizē kādas iepriekš darbinieku veiktās funkcijas, darbaspēka pieprasījumu. Tomēr kopējo darbaspēka pieprasījumu tas ne vienmēr samazina, jo uzņēmumā strādājošo darbs kļūst ražīgāks. Paaugstinās darba samaksa, un nodarbinātie sāk vairāk pirkt citu ražotās preces, izmantot vairāk pakalpojumu. Tas savukārt palielina nodarbinātību citās nozarēs un citos uzņēmumos.

Vairāk vari uzzināt šeit!

c) algu var uzskatīt par darba cenu. Pieprasījuma likums paredz, ka par augstāku cenu pircēji gribēs un spēs pirkt mazāk, tātad arī uzņēmums gribēs pieņemt darbā mazāk darbinieku.

Darbaspēka piedāvājums

Darba ņēmēji jeb darbinieki veido darbaspēka piedāvājumu. Viņi piedāvā darba tirgū savas zināšanas un prasmes. Kas ietekmē darbaspēka piedāvājumu?

Darbaspēka piedāvājumu nosaka faktori, kuros pārmaiņas notiek pavisam lēni, un to ietekme jūtama tikai ilgākā laikposmā.
Piemēram, būtisks dzimstības pieaugums pašlaik ietekmēs darba tirgu tikai pēc aptuveni 20 gadiem, kad tagadējie jaundzimušie uzsāks darba gaitas.

Darbaspēka piedāvājums ir atkarīgs no:

a) demogrāfiskajiem faktoriem. Jo vairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā, jo lielāks darbaspēka piedāvājums. Ja divās valstīs ir vienāds iedzīvotāju skaits, tad lielāks darbaspēka piedāvājums ir valstī, kurā iedzīvotāju struktūrā ir lielāks darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, augstāks dzimstības līmenis, mazāka mirstība, ilgāks veselīgi nodzīvoto gadu skaits. Pašlaik daudzās attīstītajās valstīs runā par darbaspēka piedāvājuma kritumu. Bērnu un jauniešu kļūst relatīvi mazāk. Tas nozīmē, ka nākotnē būs mazāk iedzīvotāju darbspējas vecumā. (Par to vairāk var lasīt šeit.)

b) iedzīvotāju migrācijas. Daudzi Latvijas iedzīvotāji dodas strādāt ārvalstīs un samazina darbaspēka piedāvājumu vietējā darba tirgū. Savukārt Latvijā ierodas viesstrādnieki no valstīm, kurās darba samaksas līmenis ir zemāks, piemēram, Ukrainas, Baltkrievijas;

c) darba ņēmēju kvalifikācijas, izglītības un prasmēm;

d) darba algas lieluma. Jo lielāku algu maksās darba devējs, jo vairāk cilvēku gribēs strādāt, lielāks būs darbaspēka piedāvājums.

Līdzsvars darba tirgū

Līdzsvars darba tirgū ir tad, kad par noteiktu darba samaksu piedāvātais darba daudzums ir vienāds ar pieprasīto darba daudzumu.

Arī norises darba tirgū var atspoguļot grafiski. Lai to izdarītu, var izmantot principus, kas apgūti sadaļā "Tirgus un cena".
Pieprasījumu darba tirgū veido darba devēji un piedāvājumu – darba ņēmēji. Cenas vietā uz vertikālās ass darba tirgū ir alga (apzīmējums W), un darba daudzums uz horizontālās ass  (apzīmējums L (Labour – darbs)).Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums var mainīties. To atspoguļo darbaspēka pieprasījuma līknes (DL) nobīde vai darbaspēka piedāvājuma līknes (SL) nobīde.
Ja no Latvijas aizbrauc daudz iedzīvotāju darbaspējas vecumā, darbaspēka piedāvājuma līkne nobīdās pa kreisi (sk. attēlu  zemāk, kreiso pusi), darbaspēka piedāvājums samazinās, uzņēmumiem grūtāk atrast darbiniekus un darba algai vajadzētu kļūt lielākai.

Ja šie cilvēki aizbrauc uz Īriju, tur pieaug darbaspēka piedāvājums un darba alga samazinās.

Savukārt, jo vairāk cilvēku vēlēsies strādāt, jo lielāks būs darbaspēka piedāvājums, darbaspēka piedāvājuma līkne pārbīdīsies pa labi (sk. attēlu zemāk,  labo pusi) un vajadzētu samazināties darba algai. Darba alga samazinās, jo piedāvātais darbaspēka daudzums ir lielāks par pieprasīto darbaspēka daudzumu un, lai konkurētu ar citiem, darba meklētāji ir gatavi strādāt par zemāku algu, pretējā gadījumā pastāv lielāka iespēja darbu neatrast.


Var mainīties arī darbaspēka pieprasījums. Darbaspēka pieprasījumam pieaugot, pieprasījuma līkne nobīdās pa labi (sk. attēlu  zemāk, kreiso pusi). Palielinās gan nodarbināto skaits, gan nodarbināto algas.
Ja darbaspēka pieprasījums samazinās (sk. attēlu zemāk, labo pusi), darbaspēka pieprasījuma līkne nobīdās pa kreisi. Samazinās gan nodarbināto skaits, gan nodarbināto algas.


Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijas iedzīvotājiem pavērušās iespējas braukt strādāt citviet par augstāku atalgojumu. Daudzi iedzīvotāji to ir izmantojuši, tādējādi samazinot darbaspēka piedāvājumu Latvijā.

Kopsavilkums par pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū: