Kāpēc dažkārt cilvēki darbu nemaz nemeklē?

Nodarbinātība

 Materiāls tev palīdzēs

izprast, ka darbs ir viens no resursiem un darba devējs ir gatavs maksāt algu, jo gaida, ka spēs pārdot saražoto preci vai pakalpojumu par cenu, kas pārsniedz algu un citas ražošanas izmaksas.

Ražošanas procesā iesaistītos resursus iedala šādās grupās: dabas resursi, darbs, kapitāls, uzņēmējspējas. Uzņēmumu īpašnieki gaida, ka ražošanā radītā produkta cena būs lielāka nekā ražošanā iesaistīto resursu (t.sk. darba) izmaksas. Tikai tad darba devējs vēlēsies pieņemt kādu darbā. Pretējā gadījumā, maksājot pārāk lielas algas saviem darbiniekiem, uzņēmumam radīsies zaudējumi un uzņēmumu nāksies slēgt. Tad zaudētāji ir gan uzņēmēji, jo nav vairs iespējas gūt peļņu, gan arī darbinieki, jo vairs nav darba un algas par padarīto darbu.

Bieži vien darba devēja un darba ņēmēja uzskati par darbu un algu atšķiras. Darba ņēmēji vēlas, lai par padarīto darbu viņi saņemtu pienācīgu algu. Darba devēji savukārt grib, lai darbinieku darba ražīgums būtu iespējami lielāks. Ja pārrunu ceļā darba ņēmējs un darba devējs vienojas par veicamo darbu un darba algu, tiek noslēgts darba līgums un uzsāktas darba attiecības.

Ekonomiski aktīvie un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Visus iedzīvotājus var iedalīt divās grupās – ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos iedzīvotājos. Par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem uzskata visus, kuri jau ir atraduši darbu un strādā, un tos, kuri nestrādā, bet aktīvi meklē darbu, t.sk. bezdarbniekus.

Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju grupā iekļauj indivīdus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas iesaistīties darba tirgū. Piemēram, bērni, skolēni un liela daļa studentu nespēj strādāt, jo ir aizņemti ar mācībām, un tāpēc ir ekonomiski neaktīvi. Arī pensionāri pieskaitāmi pie ekonomiski neaktīvajiem, jo šī sabiedrības grupa ir sasniegusi dzīves posmu, kurā veselība bieži vien liedz pilnvērtīgi veikt darba pienākumus. Tomēr ir pensionāri, kuri turpina strādāt, un viņi ir ekonomiski aktīvi. Taču ir vēl vairāki citi apstākļi, kuru dēļ indivīds neiesaistās darba tirgū.

Jo vairāk iedzīvotāju valstī ir ekonomiski aktīvi, jo plašāki darba resursi ir pieejami, un tas savukārt ļauj tautsaimniecībai straujāk attīstīties.


Informācijai, jaunāki dati atrodami Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē.