Kāpēc bezdarbu nevar samazināt līdz nullei?

Bezdarbs, bezdarba veidi

Materiāls tev palīdzēs:

saprast bezdarba negatīvo ietekmi uz katru indivīdu un uz valsti kopumā;
spēt identificēt faktorus, kas ietekmē bezdarba līmeni;
atšķirt bezdarba veidus (cikliskais, strukturālais, frikcionālais, sezonālais) un to ietekmējošos faktorus;
saprast valdības politiskos lēmumus, kas var samazināt bezdarbu valstī.

Indivīdam bezdarbs nozīmē mazākus ienākumus, darba prasmju zudumu, zemāku pašnovērtējumu. Valstij kopumā bezdarbs nozīmē gan mazāku ražošanas apjomu un darbaspēka kā ražošanas faktora izšķērdēšanu, gan lielākus tēriņus sociālajiem pabalstiem, gan arī neapmierinātāku sabiedrību un augstāku noziedzību. Tāpēc panākt pēc iespējas mazāku bezdarbu ir visas sabiedrības (un tāpēc arī jebkuras valdības) interesēs.

Bezdarbs ir situācija tautsaimniecībā, kad cilvēks meklē darbu, bet nevar to atrast. Bezdarba rādītājs ir bezdarba līmenis. Izšķir divus bezdarba līmeņa rādītājus: reģistrētā bezdarba līmeni (reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars (%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā) un faktiskā bezdarba līmeni (bezdarbnieku īpatsvaru (%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā).


Ir vairāki bezdarba veidi, un katru bezdarba veidu ietekmē atšķirīgi faktori. Sezonālais bezdarbs pastāv tāpēc, ka dažās nozarēs darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs no gadalaika.


Frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs ir situācija, kad cilvēks, kas beidz darbu vienā uzņēmumā, gatavojas sākt darbu citā uzņēmumā. Šajā bezdarba veidā iekļauj arī tos, kuri meklē darbu pēc mācību iestādes pabeigšanas un pārceļoties uz citu dzīvesvietu.

Abos minētajos bezdarba veidos bezdarbnieku skaits un tā ilgums ir neliels, tāpēc nav nepieciešama arī īpaša valsts politika šo bezdarba veidu apkarošanai.

Būtiskākas problēmas gan bezdarbniekam, gan valstij kopumā izraisa strukturālais un cikliskais bezdarbs. Valsts iesaistās šo bezdarba veidu mazināšanā, taču katram no tiem jāizmanto atšķirīgi politikas instrumenti. Tāpēc svarīgi atšķirt to izraisošos cēloņus.

Strukturālais bezdarbs veidojas, ja bezdarbnieku prasmes vai teritoriālais izvietojums neatbilst darba tirgus prasībām. Šajā gadījumā vienlaikus ir gan augsts bezdarba līmenis, gan liels brīvo darbvietu skaits. Piemēram, augsts bezdarba līmenis Latgalē var pastāvēt vienlaikus ar pietiekami lielu vakanču skaitu Rīgā.
Teorētiski ir iespējams pārcelties tuvāk darbavietām, taču daudzreiz šādas pārcelšanās izmaksas ir pārāk augstas, lai to būtu vērts veikt. Skaidrs, ka par strukturālā bezdarba iemeslu daļēji var uzskatīt arī valsts politiku.

Nodarbinātība nav vienīgais valsts mērķis. No valsts un sabiedrības viedokļa lietderīga ir arī vienmērīgāka reģionu attīstība un nabadzības mazināšana reģionos. Atbilstoši tam bagātāku reģionu iedzīvotāji ar nodokļu sistēmas starpniecību atbalsta attālāku reģionu iedzīvotājus. No vienas puses, tam ir pozitīva ietekme, tas mazina nabadzību šajos reģionos, bet, no otras puses, tas samazina motivāciju pārvietoties tuvāk darbavietām.

Darba tirgū ir liels pieprasījums pēc programmētājiem, tomēr darbam šajā profesijā ļoti grūti būs pārkvalificēties bezdarbniekam ar nepietiekamām zināšanām matemātikā un datorikā.

Tieši strukturālais bezdarbs Latvijā ilgstoši bijis augstāks par ES vidējo rādītāju. Šo bezdarbu var mazināt, organizējot bezdarbnieku pārkvalifikāciju un attīstot mūžizglītības sistēmu.

Tautsaimniecība attīstās cikliski – periodiem ar straujāku ekonomisko izaugsmi seko periodi, kad ražošanas apjoms samazinās. Samazinoties ražošanas apjomam, sarūk pieprasījums pēc darbaspēka – veidojas cikliskais bezdarbs.



Cikliskais bezdarbs ir nepietiekama kopējā pieprasījuma rezultāts. Ciklisko bezdarbu var mazināt, valdībai īstenojot stimulējošu fiskālo politiku (palielinot valdības izdevumus vai samazinot nodokļu likmes) un centrālajai bankai īstenojot stimulējošu monetāro politiku (samazinot procentu likmes). Tas var palielināt ekonomisko aktivitāti un pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, tādējādi pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un bezdarbs samazinās.

Dabisko bezdarba līmeni veido frikcionālais, strukturālais un sezonālais bezdarbs. Tātad dabiskais bezdarba līmenis ir tad, kad tautsaimniecībā nav cikliskā bezdarba.

Attēls. Dabiskais un cikliskais bezdarbs