Ko no tēmas "Darba tirgus" būtu vēlams paturēt prātā?
Kopsavilkums
- Darba algu atšķirības vienas un tās pašas profesijas pārstāvjiem dažādās valstīs nosaka darba iekārtu (fiziskā kapitāla) daudzums un tehnoloģiju attīstības līmenis, darbaspēka izglītības līmenis un kvalitāte, pieprasījums pēc ražotās preces, citu tautsaimniecības nozaru ražīgums.
- Tautsaimniecības struktūras pārmaiņas, tehnoloģiskais progress, valdības politika un diskriminācijas iespējamība ietekmē situāciju darba tirgū un cilvēku ienākumus.
- Par darba ražīguma pieaugumu daudz straujāka darba algu palielināšana nav ilgtspējīga.
- Dažādus bezdarba veidus (cikliskais, strukturālais, frikcionālais, sezonālais bezdarbs) rada atšķirīgi faktori, un katru bezdarba veidu iespējams mazināt ar atšķirīgu pasākumu kopumu.
- Darba tirgus pārlieku strikts regulējums negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību.
- Krasnopjorovs, O. Vidējā alga Latvijā: cik liela, cik ticama, cik atbilstoša? 2011.gads.
- Krasnopjorovs, O. Vidējā alga Latvijā: var atbilst darba ražīgumam un Rietumeiropas līmenim? 2011.gads.
- Bušs, G. Algu veidošana, bezdarbs un ekonomiskās attīstības cikls Latvijā. Rīga: Latvijas Banka, 2017. Pētījums 1/2017.
- Fadejeva, L., Krasnopjorovs, O. Minimālās algas celšana: brīnumnūjiņa vai bremze tautsaimniecībai? 2016.gads.
- Makro.lv infografika. Vai minimālās algas celšana palīdzētu Latvijas ekonomikai? 2016.gads.
- Krasnopjorovs, O. Latvijas bezdarba anatomija. 2011.gads.
- Krasnopjorovs, O. Kāpēc es nepiekrītu Mihailam Hazanam. 2013.gads.