Kas notiek tautsaimniecībā, kad pēkšņi pieaug naftas cenas?

Īstermiņa kopējais piedāvājums (SRAS līkne)

Materiāls tev palīdzēs:

izprast kopējā piedāvājuma jēdzienu;

noskaidrot faktorus, kas ietekmē kopējā piedāvājuma izmaiņas.

Īstermiņa kopējā piedāvājuma līkne un tās slīpums

Iepriekšējā nodaļā aplūkota kopējā pieprasījuma līknes veidošanās un to ietekmējošie faktori. Šajā nodaļā aplūkota kopējā piedāvājuma līkne.  Pie noteikta cenu līmeņa, kur šīs līknes krustojas, veidojas līdzsvars tautsaimniecībā.
Kopējais piedāvājums parāda reālā IKP apjomu, ko gribētu un spētu saražot valsts tautsaimniecībā, esot noteiktam cenu līmenim.
3. attēlā īstermiņa kopējā piedāvājuma (SRAS) līkne atspoguļo pozitīvu sakarību starp cenu līmeni un reālo izlaidi: jo augstāks cenu līmenis, jo lielāka ir reālā izlaide, un otrādi.


3. attēls. Īstermiņa kopējā piedāvājuma (SRAS) līkne 
Kāpēc SRAS līkne ir augšupvērsta?
Pozitīva sakarība starp cenu līmeni un reālo izlaidi veidojas tāpēc, ka, resursu cenai esot nemainīgai, augstāka cena nozīmē lielāku peļņu; jo pelnošāka ir ražošana, jo vairāk uzņēmumi palielina izlaides apjomu, radot pozitīvu saikni starp cenu un reālo izlaidi. Tādējādi, jo augstāks ir cenu līmenis, jo lielāka ir reālā izlaide – SRAS līkne ir augšupvērsta.

Īstermiņa kopējā piedāvājuma līknes nobīdes

4. attēlā redzamas SRAS līknes nobīdes pa labi un pa kreisi. SRAS līknes nobīde pa labi no SRAS1 uz SRAS2 nozīmē īstermiņa kopējā piedāvājuma pieaugumu – pie jebkura cenu līmeņa tiek saražots vairāk preču un pakalpojumu, un otrādi, SRAS līknes nobīde pa kreisi no SRAS1 uz SRAS3 nozīmē īstermiņa kopējā piedāvājuma kritumu – pie jebkura cenu līmeņa jaunais piedāvājums ir zemāks.

4. attēls. Kopējā īstermiņa piedāvājuma līknes nobīdes

SRAS līknes nobīde atspoguļo tādas pārmaiņas tautsaimniecībā, kuras ietekmē uzņēmumu ražošanas izmaksas, piemēram:

• algu pārmaiņas; piemēram, palielinot valdības noteikto minimālo algu, pieaug uzņēmumu ražošanas izmaksas; SRAS līkne nobīdās pa kreisi. Šis ir ļoti svarīgs līkni ietekmējošs faktors, jo darbaspēka apjoms tautsaimniecībā vienmēr ir ierobežots;
• pārējo resursu cenu pārmaiņas; ražošanas procesā var tikt lietoti naftas produkti, iekārtas, kapitāla preces, nekustamais īpašums u.tml. Ja kādam no šiem resursiem pieaug cena, SRAS līkne nobīdās pa kreisi.
• uzņēmumu nodokļu pārmaiņas; piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa pieaugumu uzņēmumi uztver kā ražošanas izmaksu pieaugumu, tādējādi SRAS līkne nobīdās pa kreisi;
• uzņēmumu subsīdiju pārmaiņas; subsīdijām ir pretēja ietekme nekā nodokļiem, jo subsīdijas ir valdības budžeta līdzekļu pārskaitījumi (transferti) uzņēmumam (uzņēmumi tās uztver kā ražošanas izdevumu samazinājumu). Ja subsīdijas pieaug, SRAS līkne nobīdās pa labi.

Aplūkosim konkrētu piemēru. Iepriekšējā nodaļā aprakstīta Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze 2020. gadā no kopējā pieprasījuma puses. Taču šai krīzei bija arī ietekme uz kopējo piedāvājumu. Valdību veiktie ierobežojošie pasākumi daudzās valstīs paredzēja daudzu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Arī Latvijā ieviestie distancēšanās noteikumi un ierobežojumi pulcēties negatīvi ietekmēja kopējo piedāvājumu. Tātad ne tikai AD līkne, bet arī SRAS līkne pavirzījās pa kreisi. Rezultāts, ja valsts neiejaucas, ir izlaides kritums, bet par cenu pārmaiņu virzienu tik lielas skaidrības nav. Pieprasījuma puses šoks spiež cenas uz leju, bet piedāvājuma puses šoks – uz augšu.