Vai valsts var “pārcensties” iejaucoties tirgus nepilnību novēršanā?
Pārmērīga valsts iesaiste tautsaimniecībā
Materiāls tev palīdzēs:
izprast valsts pārmērīgas iesaistes tautsaimniecībā negatīvo pusi.
Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) privāti uzņēmumi faktiski nepastāv. Pārtikas veikali, degvielas uzpildes stacijas, radio, televīzija u.c. pieder valstij. Proti, atšķirībā no citām pasaules valstīm, kur lēmumus, ko ražot un pārdot, pieņem privāti uzņēmumi, šajā valstī visus lēmumus pieņem valsts.
Atšķirībā no privātajiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir gūt pēc iespējas lielāku peļņu, valsts mērķi ir saistīti ar sabiedrības labklājības celšanu. Tāpēc ir cilvēki, kuri uzskata, ka valsts vadīta tautsaimniecība ir taisnīgāka un nerada iedzīvotāju nevienlīdzību.
Tomēr pastāv arī vairāki argumenti, kāpēc valsts vadīta tautsaimniecība nespēj konkurēt ar tirgus ekonomiku. Piemēram, ja nav privāto uzņēmumu un iespējas gūt peļņu, cilvēkiem nav finansiālas motivācijas attīstīt savu nozari un radīt jaunas tehnoloģijas. Tādējādi bez izaugsmes dzinuļa (inovācijām) valsts sāk ekonomiski atpalikt no tirgus ekonomikas. Bez tirgus arī nav iespējams noteikt preču un pakalpojumu tirgus cenu, un tā tiek noteikta administratīvi. Tāpēc bieži rodas situācijas, kurās cena tiek noteikta pārāk zema vai pārāk augsta, un tas savukārt var izpausties kā resursu neefektīva izmantošana.
FOTO: Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekcija "Zudusī Latvija" A
Piemērs!
Padomju Sociālistiskajā Republiku Savienībā (PSRS) ļoti daudzas preces bija deficīts (to trūka, jo cena bija noteikta pārāk zema, plānveida ekonomikas modelis bija neelastīgs un nespēja paredzēt un apmierināt iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas un sadzīves precēm), bet citas atradās veikalos nepieprasītas (tomēr to ražošanai un pārdošanai tika nelietderīgi izmantoti ierobežotie resursi). Tirgus ekonomikā šāda situācija ilgi nepastāvētu: nepieprasīto preču ražošana tiktu pārtraukta, bet pieprasītās preces ražotu vairāk. Tautsaimniecībā, kur viss pieder valstij, tādas motivācijas nav.
Šā iemesla dēļ tautsaimniecības, kur pilnībā dominē valsts, mūsdienās ir retums. Tomēr vēl arvien pastāv būtiskas valstu atšķirības – cik lielā mērā valsts iesaistās tautsaimniecībā. Piemēram, Ķīnā valsts sektors dominē – valstij pieder lielākie uzņēmumi un bankas. ASV valsts sektora nozīme ir maza un tautsaimniecībā dominē privātie uzņēmumi.
Tātad tas, cik lielā mērā valsts iesaistās tautsaimniecībā, ietekmē iedzīvotāju labklājību. Pārmērīga valsts iesaiste var demotivēt gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus, tāpēc tiek ražotas vienveidīgas preces un pakalpojumi, kā arī var rasties dažādu preču un pakalpojumu iztrūkums, kā tas bija PSRS. Bet, valstij pilnībā neiesaistoties, neaizsargātākā iedzīvotāju daļa nesaņem nozīmīgus sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un aizsardzību, jo nespēj to atļauties. Tāpēc sabiedrība, vadoties no saviem uzskatiem un prioritātēm un piedaloties vēlēšanu procesā, lemj par to, cik lielā mērā valstij būtu jāiesaistās tirgus mehānismā.