Globalizācija, tās ieguvumi un riski

"Plašsaziņas līdzekļos dzirdam aicinājumu "Lietosim Latvijā ražotas preces!". Kādu rītu ap Latviju uzcelts žogs un neko nevar ne ievest, ne izvest, nav arī nevienas citās valstīs ražotas preces. Ko nu?
Tētis nikns, nav dzēris savu rīta kafiju. Man jau labi – uz skolu varu aiziet kājām, bet ko darīt tētim, kurš no Ogres brauc uz darbu Rīgā? Kā par visu tikt informētam? Televizors nedarbojas, tālrunis un dators arī ne. Kur palicis mammas itāļu kažoks, sejas krēms un franču smaržas? Nav arī manu botu. Katastrofa!"

Anna saka savai draudzenei: "Es labāk pērku Latvijas, nevis kādas citas valsts ražotās preces. Katras valsts iedzīvotāji iegūst, ja pērk viņu valstī ražotās preces."
Ilze atbild: "Es gan labāk pērku augstākas kvalitātes preces neatkarīgi no tā, kurā valstī tās ražotas. Iegūstam mēs visi, jo, ja ir lielāka konkurence, uzņēmumi cenšas ražot labākas preces."

Globalizācijas ietekmē, īpaši saistībā ar būtisku transporta pakalpojumu cenu samazināšanos un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, mūsdienās vairākums produktu vairs netiek ražoti tikai vienā valstī, bet drīzāk ir "ražoti pasaulē", veidojot globālās vērtību ķēdes. Dažādās darbības un procesus vērtību ķēdēs var veikt vienā uzņēmumā vai sadalīt starp dažādiem uzņēmumiem, kā arī veikt vienā ģeogrāfiskā vietā vai sadalīt starp vairākām ģeogrāfiskām vietām un valstīm, izmantojot to salīdzinošās priekšrocības. Šo procesu virza uzņēmumu vēlme būt efektīvākiem, lai varētu izturēt konkurenci vietējā un starptautiskajā tirgū, spējot piedāvāt patērētājiem labākas un izdevīgākas preces un pakalpojumus.
 
Lai arī vērtību ķēdes var būt globālas, bieži vien tās koncentrējas dažos pasaules reģionos – Ziemeļamerikā, Āzijā, Eiropā (sk. vēja ģeneratora piemēru).
 
Attēls. Vēja ģeneratora izgatavošanas piemērs

Lai gan 20. g. 70. gadu sākumā tirdzniecība veidoja mazāk nekā 30% no pasaules IKP, globalizācijas ietekmē patlaban tā veido aptuveni 70% no pasaules IKP.
 
Globalizācijas temps
Pēdējos gados tirdzniecības apjoma pieaugums ir nedaudz palēninājies. Tas nenozīmē, ka valstis tirgotos mazāk, bet gan to, ka pieaugums vairs nav tikpat straujš kā pēdējos 20 gados, kad strauji attīstījās tehnoloģijas (parādījās internets) un preču pārvadāšana un ceļošana kļuva lētāka. Aktuālākās tendences liecina, ka tradicionālā preču tirdzniecība kopumā stabilizējas, bet aug globāli sniegto pakalpojumu apjoms, kā arī cita veida apmaiņa, piemēram, datu plūsmas, kas ārkārtīgi strauji palielinās.
 
Globalizācijas guvumi 
Straujā globalizācija radījusi guvumus iedzīvotājiem un valstu tautsaimniecībām, īpaši tirdzniecības iespēju jomā, jo, straujāk augot saražotajam apjomam un tādējādi tautsaimniecībā radītajai vērtībai, ir uzlabojies iedzīvotāju kopējais labklājības līmenis, samazinājušās preču un pakalpojumu cenas, kā arī palielinājies patērētājiem pieejamo preču un pakalpojumu klāsts.
 
Globalizācijas riski
Tomēr globalizācija visām valstīm un dažādām sabiedrības grupām nesniedz vienādi lielu ekonomisko labumu. Pastāv virkne sociālu izaicinājumu, kas saistīti ar ļoti strauju ekonomisko attīstību: augot lielajām korporācijām un pērkot izejvielas ārvalstīs, sabiedrībā palielinās nevienlīdzība globalizācijas sniegto priekšrocību un ienākumu pārdalē.
Globalizācijas ietekmē dažādus ražošanas procesus iespējams veikt citās valstīs, tāpēc nereti ražotnes tiek pārceltas uz vietām, kur ražošana ir lētāka un cilvēki var zaudēt darbu.
Globalizācijas procesā veidojas multinacionālas korporācijas, kas var pievērst mazāku vērību vides problēmām, kā arī to pārākuma dēļ tiek apgrūtināta nelielu uzņēmumu konkurētspēja.
Bez veiksmīgas peļņas un ienākumu pārdales sabiedrībā var palielināties iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība.
Sociālo jautājumu risināšana parasti prasa laiku, tāpēc iedzīvotājiem var rasties negatīvs viedoklis par globalizāciju, un parlamentu vēlēšanās tiek ievēlēti politiskie spēki, kas sola stāties pretī globalizācijai. Reizēm tas izpaužas kā tieša tirdzniecības ierobežošana jeb protekcionisms.