Par tēmu
Darba tirgus
Sasniedzamie rezultāti1. Izprot, kas nosaka darba algas atšķirības vienas un tās pašas profesijas pārstāvim dažādās valstīs (faktoru mobilitāte, darba ražīgums u.c.).
2. Izprot, ka tautsaimniecības struktūras pārmaiņas, tehnoloģijas progress, valdības politika (imigrācijas politika, minimālā alga, dzimstības, izglītības politika u.c.), arodbiedrību izplatība, diskriminācijas iespējamība u.c. faktori ietekmē situāciju darba tirgū un cilvēku ienākumus.
3. Izprot, ka algu palielināšana neatbilstoši darba ražīguma pieaugumam nevar būt ilgstoša bez preces cenas palielināšanas, kas savukārt mazina pieprasījumu pēc preces (vājinās konkurētspēja tirgū).
4. Izprot bezdarba negatīvo ietekmi uz katru indivīdu un uz valsti kopumā un spēj identificēt faktorus, kas ietekmē bezdarba līmeni. Atšķir bezdarba veidus (cikliskais, strukturālais, frikcionālais, sezonālais) un to ietekmējošos faktorus. Izprot valdības politiskos lēmumus, kas var samazināt bezdarbu valstī.
5. Izprot darba tirgus regulējuma nepieciešamību un pārlieku liela regulējuma sloga ietekmi uz tautsaimniecību (piemēram, darba aizsardzības noteikumi, darba laika ierobežojumi, darbnespējas lapas, darbinieku pieņemšanas un atlaišanas noteikumi, nodokļi).
2. Izprot, ka tautsaimniecības struktūras pārmaiņas, tehnoloģijas progress, valdības politika (imigrācijas politika, minimālā alga, dzimstības, izglītības politika u.c.), arodbiedrību izplatība, diskriminācijas iespējamība u.c. faktori ietekmē situāciju darba tirgū un cilvēku ienākumus.
3. Izprot, ka algu palielināšana neatbilstoši darba ražīguma pieaugumam nevar būt ilgstoša bez preces cenas palielināšanas, kas savukārt mazina pieprasījumu pēc preces (vājinās konkurētspēja tirgū).
4. Izprot bezdarba negatīvo ietekmi uz katru indivīdu un uz valsti kopumā un spēj identificēt faktorus, kas ietekmē bezdarba līmeni. Atšķir bezdarba veidus (cikliskais, strukturālais, frikcionālais, sezonālais) un to ietekmējošos faktorus. Izprot valdības politiskos lēmumus, kas var samazināt bezdarbu valstī.
5. Izprot darba tirgus regulējuma nepieciešamību un pārlieku liela regulējuma sloga ietekmi uz tautsaimniecību (piemēram, darba aizsardzības noteikumi, darba laika ierobežojumi, darbnespējas lapas, darbinieku pieņemšanas un atlaišanas noteikumi, nodokļi).
Minimālā mēnešalga ES dalībvalstīs 2019. gada janvārī bija no 286 eiro Bulgārijā līdz 2071 eiro Luksemburgā. Latvijā tā bija otra zemākā ES – 430 eiro. Vai tiešām Luksemburgā un Īrijā strādājošo darbs ir tik atšķirīgs no Latvijā nodarbināto darba, ka atalgojums atšķiras 4,5 reizes? A