Kāpēc Japānā alga lielāka nekā Bangladešā?
Darba samaksu ietekmējošie faktori
Materiāls tev palīdzēs:
izprast, kas nosaka darba algas atšķirības starp profesijām un vienas un tās pašas profesijas pārstāvjiem dažādās valstīs (faktoru mobilitāte, darba ražīgums u.c.).
Japānā algas ir lielākas nekā Bangladešā tāpēc, ka tur ir augstāks darba ražīgums. Respektīvi, vienas stundas laikā tipisks japānis saražo vairāk produkcijas vai spēj pārdot to dārgāk. Kāpēc tas tā ir?
1) Japānā nodarbinātie vairāk izmanto kapitālpreces, ražīgākas tehnoloģijas. Piemēram, Japānas magnētiskie vilcieni sasniedz ātrumu 600 km stundā, bet Bangladešā daudz cilvēku vēl arvien pārvietojas ar ratiem. Nav pārsteigums, ka vilciena vadītājs Japānā saņem augstāku atalgojumu nekā vedējs Bangladešā – darbadienas laikā viņš var pārvadāt vairāk cilvēku, ātrāk, tālāk un ar lielāku komfortu.
2) Japānas iedzīvotājiem ir relatīvi augstāks izglītības līmenis, kā arī labāka izglītības kvalitāte. Japānas vidusskolēni teicami pārzina matemātiku, turklāt lielai iedzīvotāju daļai ir augstākā izglītība. Turpretī Bangladešā katrs ceturtais pieaugušais neprot lasīt. Augsti kvalificēts cilvēkkapitāls palielina darba ražīgumu, ļaujot izmantot produktīvākas ražošanas iekārtas un tehnoloģijas.
3) Atalgojums ir atkarīgs no situācijas darba tirgū un konkrētā produkta tirgū. Pat ja Bangladešā iemācīsies izgatavot zeķes tikpat produktīvi kā Japānā (abas valstis izmantos identiskas ražošanas iekārtas un tehnoloģijas, arī strādnieku izglītības līmenis būs vienāds), atalgojums Bangladešā tomēr visdrīzāk būs zemāks, jo:
a) Bangladešā pārējie sektori ir mazāk ražīgi, un, tā kā tur saņem zemāku atalgojumu, attiecīgi cilvēki tur būs daudz vairāk nekā Japānā motivēti iegūt iemaņas, kas viņiem ļautu strādāt zeķu fabrikā. Liels darba piedāvājums tekstilizstrādājumu ražošanas sektorā spiedīs algas uz leju, mazinot atšķirību no mazāk ražīgajiem sektoriem. Savukārt Japānā būs pretēja tendence – motivācija strādāt zeķu fabrikā būs mazāka, un tas spiedīs algas uz augšu.
b) Nozīme ir arī pieprasījuma īpatnībām. Varam iedomāties, ka Japānā zeķu tirgus ir pilnībā slēgts importa konkurencei, augstākas algas pārējos ražošanas sektoros ļaus pirkt zeķes par augstāku cenu.
c) Dažkārt šādos salīdzinājumos netiek ņemts vērā, ka galvenā pievienotā vērtība precei var būt nevis ražošana, bet gan mārketings un pārdošana. Japānas un Bangladešas rūpnīcas un produkts var būt pilnīgi vienādi, bet, ja Japānas uzņēmējs ar veiksmīgu mārketingu spēj apmierināt kādu citu vajadzību (piemēram, pēc sociālā statusa apliecinājuma, valkājot atzītu zīmolu), tad preci var pārdot par augstāku cenu un algas var maksāt lielākas.
Zema produktivitāte un līdz ar to arī zems atalgojums nozarēs, kuras iesaistītas starptautiskajā tirdzniecībā (rūpniecība, informācijas tehnoloģijas, finanšu starpniecība) ietekmē pakalpojumu sektora darbinieku algas. Piemēram, frizieris Bangladešā nopelna mazāk nekā viņa Japānas kolēģis – nevis tāpēc, ka lēnāk vai nekvalitatīvāk griež matus, bet tāpēc, ka viņa klientiem ir zemāki ienākumi.
Algas lielums ir atkarīgs no darba ražīguma. Šī sakarība attiecas uz uzņēmumiem un valsti kopumā. Darba ražīguma trīs vaļi ir kvalitatīva izglītība, modernas darba iekārtas, produktīva tautsaimniecības struktūra.