Kāpēc vajadzīgas pašvaldības?
Pašvaldības loma valsts funkciju realizācijā
Materiāls tev palīdzēs:
izprast, kādus pakalpojumus nodrošina pašvaldības.
Daži valsts finansēti pakalpojumi tiek nodrošināti reģionālā līmenī, proti, tuvāk cilvēka dzīvesvietai. Piemēram, ielu apgaismošanu Rīgā un Saulkrastos nodrošina attiecīgi Rīgas un Saulkrastu pašvaldība, nevis Latvijas valdība.
Šādiem pakalpojumiem nepieciešami līdzekļi. Pašvaldības lielākos ieņēmumus gūst no iedzīvotāju ienākuma nodokļa jeb IIN (pašvaldībā nonāk 80% no pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju samaksātā IIN), nekustamā īpašuma nodokļa un maksājumiem no "izlīdzināšanas fonda".
Lēmumu pieņemšanai vietējā mērogā ir vairākas priekšrocības.
Pirmkārt, pašvaldība labāk apzinās savu iedzīvotāju vajadzības, jo tai ir vairāk informācijas par to, kas notiek konkrēta reģiona vai pilsētas ietvaros. Teritorijas plānošana (piemēram, kur nepieciešams ceļš vai veikals), mazu bērnu izglītība, tirdzniecības un citas atļaujas, sociālie pabalsti, – šāda veida jautājumi vislabāk risināmi tuvu pie iedzīvotāju dzīvesvietas.
Otrkārt, starp pašvaldībām pastāv iedzīvotāju piesaistes konkurence (lielāks iedzīvotāju skaits nozīmē vairāk darbaroku un lielākas izredzes piesaistīt jaunus uzņēmumus). Konkurence veicina dzīves kvalitātes pakāpenisku uzlabošanos, jo jebkurš indivīds, kurš nav apmierināts ar pašvaldībā notiekošo, var pārcelties uz citu pašvaldību. Piemēram, ja kādam nepatīk gaisa kvalitāte Rīgas centrā, viņš var pārcelties uz Jūrmalu, tādējādi iedzīvotāju skaits Jūrmalā palielinās, bet Rīgā – samazinās. Ar laiku, iedzīvotāju skaitam turpinot sarukt, Rīgas pašvaldībai nāksies uzlabot gaisa kvalitāti.
Tomēr šādai sistēmai ir arī trūkumi. Lielu daļu pakalpojumu ir efektīvāk (lētāk) nodrošināt visas valsts līmenī. Piemēram, cietuma uzbūvēšana katrā Latvijas pilsētā būtu dārga un lieka. Tāpēc Latvijā ir tikai daži cietumi un to uzturēšanu nodrošina Latvijas valdība (nevis pašvaldība, kurā atrodas cietums).
Tātad pašvaldību lielums un to veicamās funkcijas ir sabiedrības kopējs lēmums (sociālais līgums), kas radies, sabiedrībai izsverot katra pakalpojuma guvumus, piegādājot to tuvāk iedzīvotājam, un izmaksas, kas rodas, ja šo pakalpojumu īsteno valsts mērogā. Pašlaik pašvaldības ir atbildīgas par komunālo pakalpojumu sniegšanu, teritorijas labiekārtošanu, izglītības nodrošināšanu, sociālās palīdzības sniegšanu, kultūras vērtību saglabāšanu, teritorijas attīstības plānošanu u.c. jomām.
Vietējā pašvaldība — vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) — nodoklis, ar ko apliek zemi un ēkas.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) — nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus.