Kā, ņemot vērā, ka preču un pakalpojumu un to cenu ir tik daudz, saprast, vai valstī kopumā dzīvot kļūst dārgāk vai lētāk?
Inflācija
Materiāls tev palīdzēs:
uzzināt, kā veidojas inflācija un kā to aprēķina;
izprast, kāpēc dažādās valstīs cenu līmeņi ir atšķirīgi.
Normāls pulss un asinsspiediens ir pirmais, kas liecina, ka cilvēkam nekas nekaiš. Ja pulss un asinsspiediens ir paaugstināti, tas norāda uz kaut kādām problēmām organismā vai uz to, ka šobrīd organisms strādā īpaši smagos apstākļos. Mediķi eksperimentāli noskaidroja optimālo pulsu un spiedienu. Nav vēlama arī situācija, kad pulss ir ļoti lēns un asinsspiediens pazemināts. Organismam tas var būt pat vēl bīstamāk. Līdzīgi arī ekonomisti noskaidroja, ka ilgtermiņa līdzsvarota attīstība attīstītajās valstīs notiek, ja inflācija ir 2%.
Inflācija — vispārējs cenu līmeņa kāpums, bet deflācija — vispārēja cenu līmeņa pazemināšanās.
Ja tu regulāri pērc kādu produktu, droši vien atceries, kāda tam parasti ir cena. Ja parasti tavs mīļākais jogurts veikalā maksā 1 eiro, bet pēc kāda laika tas maksā 1,10 eiro, tas vēl nenozīmē, ka Latviju piemeklējusi 10% inflācija. Tu esi novērojis cenas celšanos vienam produktam. Iespējams, tajā pašā laikā cits jogurts, augļi vai apģērbs ir kļuvuši krietni lētāki, un vispārējais cenu līmenis valstī nav būtiski mainījies. Tāpēc statistiķi izvēlas patēriņa grozu, kurā iekļauj noteiktas preces un pakalpojumus, un regulāri pēta cenas dažādās tirdzniecības vietās, un veic aprēķinus, lai noteiktu, kādas ir vispārējās cenu līmeņa pārmaiņas.
Inflāciju var izraisīt vai nu augstāks pieprasījums, vai lielākas izmaksas. Ja palielinās pieprasījums, veidojas pieprasījuma inflācija. To var samazināt, samazinot naudas daudzumu apgrozībā vai palielinot saražoto preču daudzumu. Ja palielinās ražošanas resursu cenas (arī darba algas), palielinās ražošanas izmaksas, un tas izraisa cenu kāpumu. Šādu inflāciju sauc par izmaksu inflāciju.
Inflācijas aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksu (PCI). Latvijā PCI aprēķinā jeb patēriņa grozā ietilpst vairāk nekā 500 preču cenas un tiek apsekots vairāk nekā 2000 tirdzniecības vietu. Katru mēnesi tiek novērots, kā mainās šo preču cenas.
PCI aprēķina kā attiecību starp patēriņa groza vērtību izvēlētajā laika periodā (t) un bāzes gadā (t0).
PCI vērtība bāzes gadā ir 100.
PCIt = (Patēriņa groza vērtībat / Patēriņa groza vērtībat0) x 100%
kur
t ir laika periods pašlaik;
t0 ir izvēlētais bāzes laika periods.
Inflācijas temps savukārt ir PCI indeksu procentuālās pārmaiņas:
Inflācijas ietekmē samazinās naudas vērtība un zūd uzkrātā bagātība. Cilvēkiem, zinot, ka nauda pēc kāda laika būs mazvērtīgāka, mazinās vēlme aizdot naudu vai arī par aizdevumu viņi prasa daudz lielāku nominālo procentu likmi. Inflācijas negatīvo ietekmi jūt arī cilvēki ar fiksētiem ienākumiem (kuru ienākumi nemainās laika gaitā, piemēram, pensionāri un dažādi pabalstu saņēmēji).
Tomēr arī deflācijai ir negatīva ietekme. Ja tu zini, ka jauns velosipēds, ko tu vēlētos iegādāties, šodien maksā 500 eiro, bet pēc mēneša tā cena būs 400 eiro, bet vēl pēc mēneša 300 eiro, vai vēlēsies to pirkt šodien vai tomēr būsi ar mieru nedaudz pagaidīt, lai maksātu mazāk? Ja cilvēki gaida deflāciju, viņi var atlikt patēriņu, tā traucējot ekonomisko izaugsmi.
Padomā!
Dažādās valstīs pat vieniem un tiem pašiem produktiem mēdz būt dažādas cenas, piemēram, Big Mac hamburgers ASV, Vācijā un Latvijā, visticamāk, izskatīsies un garšos līdzīgi, bet cena būs atšķirīga. Kāpēc?
Atšķirības starp Latviju un ASV daļēji varētu skaidrot ar dažādu valūtu izmantošanu. Pat ja cena būtu līdzīga, valūtas kursa svārstību rezultātā tā relatīvi mainītos. Tomēr arī valstīs, kas izmanto vienu valūtu (piemēram, Latvijā un Vācijā), cena ir atšķirīga. To ietekmē dažādas resursu cenas (izejvielu izmaksas), kā arī tas, cik maksā to transportēšana, darbinieku atalgojums, cik lieli nodokļi jāmaksā valstij un cik stingras valsts regulējošās prasības ir jāievēro.
Apzinoties augstas inflācijas un deflācijas negatīvo ietekmi, daudz centrālo banku, t.sk. Eiropas Centrālā banka (ECB) un arī Latvijas Banka, kas ir Eirosistēmas dalībniece, ir noteikušas mērķi saglabāt cenu stabilitāti, ar to saprotot nelielu gada inflāciju, kas visā eiro zonā kopumā vidējā termiņā ir 2%.
Lai to sasniegtu, centrālās bankas izmanto dažādus monetārās politikas instrumentus ar mērķi ietekmēt naudas piedāvājumu, lai radītu labvēlīgākus apstākļus tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai.