Kā cenas pārmaiņas atšķirīgi ietekmē pircēju un pārdevēju atbildes reakciju?

Pieprasījuma un piedāvājuma elastība

Materiāls tev palīdzēs:

saprast, kas ir elastīgs un neelastīgs pieprasījums un piedāvājums;
aprēķināt, kuru preču pieprasījums ir elastīgs un kuru — neelastīgs;
izprast, kā pieprasījuma un piedāvājuma elastība ietekmē tirgus cenu, pircēju izdevumus un pārdevēju ieņēmumus.

Aizejot uz veikalu, mēs bieži redzam, ka preču cenas ir mainījušās. Pircēju un pārdevēju reakcija uz cenu pārmaiņām var būtiski atšķirties. Būs preces, kuras mēs pirksim arī tad, ja cenas būs augušas, bet citas nepirksim. Kāpēc?

Pircēju un pārdevēju reakcija uz cenu pārmaiņām mēdz atšķirties. Dažām precēm pat nelielas cenas pārmaiņas būtiski maina pieprasīto daudzumu, bet citām cena var paaugstināties, tomēr pieprasītais daudzums var nesamazināties. To palīdz izskaidrot pieprasījuma un piedāvājuma (cenas) elastība, kas raksturo, kā procentuāli mainās pieprasītais un piedāvātais preces daudzums atkarībā no procentuālajām preces cenas pārmaiņām.

Ja aprēķinātais elastības koeficients eD (absolūtā vērtība bez mīnusa zīmes) lielāks par 1, pieprasījums ir elastīgs. Tas nozīmē, ka, paaugstinot preces cenu par 1%, pircēji nopirkto preces daudzumu samazinās vairāk nekā par 1%, tātad pircēju izdevumi šīs preces iegādei samazināsies un saruks arī pārdevēju ieņēmumi. Elastīgs pieprasījums nozīmē, ka pircēji ir jutīgi pret šīs preces cenas pārmaiņām. 

Ja precei, kuras pieprasījums (cena) ir elastīgs, pārdevēji cenu samazinās par 1%, pircēji, būdami jutīgi pret cenas pārmaiņām, vairāk nekā par 1% palielinās nopirktās preces daudzumu, palielinās izdevumus un tas palielinās arī pārdevēju ieņēmumus. 

Ja elastības koeficients eD mazāks par 1 (absolūtā vērtībā), uzskata, ka pieprasījums ir neelastīgs. Tas nozīmē, ka pircēji ir mazāk jutīgi pret cenas pārmaiņām. Ja pārdevēji paaugstinās preces cenu par 1%, pircēji nopirkto preces daudzumu samazinās mazāk nekā par 1%. Ja pieprasījums ir neelastīgs, pat pēc cenas paaugstināšanas pircēju izdevumi šīs preces iegādei palielināsies un augs arī pārdevēju ieņēmumi.

Ja pārdevēji cenu samazinās, arī tad pircēji būtiski nepalielinās nopirkto preces daudzumu, tāpēc pārdevēju ieņēmumi samazināsies.

Ja elastības koeficients eD = 0, pieprasījums ir absolūti (pilnīgi) neelastīgs. Tas nozīmē, ka noteiktu preces daudzumu pircēji nopirks par jebkuru cenu. Savukārt, ja eD = ∞, pieprasījums ir absolūti elastīgs. Tas nozīmē, ka par noteiktu cenu pircēji nopirks jebkuru šīs preces daudzumu, bet, paaugstinot šīs preces cenu, pircēji to vispār nepirks. Pilnīgi elastīgs vai pilnīgi neelastīgs pieprasījums pastāv tikai teorijā, tomēr var atrast tādu preču piemērus, kuru pieprasījums ir ļoti elastīgs vai, tieši otrādi, neelastīgs.

1. attēls. Absolūti elastīga pieprasījuma piemērs –eD = ∞. Ja pārdevējs kaut nedaudz paaugstinās cenu virs noteiktās cenas (3), pircēji vispār vairs nepirks šo preci.

Elastīgs var būt to preču pieprasījums, kurām ir ļoti daudz aizstājējpreču, luksusa precēm, precēm, kurām ir neliels īpatsvars pircēja izdevumu struktūrā, precēm, kuras pircējam ir krājumā, kā arī ilgstošā laika periodā, —  piemēram, viena konkrēta ražotāja pienam vai maizei veikalā, kur pārdod vēl 10 līdzīgu citu ražotāju preču. Ja konkrētā ražotāja preces cena palielināsies, pircēji izvēlēsies cita ražotāja produktu.

2. attēls. Absolūti neelastīgs pieprasījums

Neelastīgs pieprasījums eD = 0. Lai arī kāda būtu cena, pircēji pirks noteiktu šīs preces daudzumu (šajā piemērā — 4 vienības). Šāds pieprasījums (lai gan ne pilnīgi neelastīgs) varētu būt pēc noteiktām (recepšu) zālēm, kas nepieciešamas, lai pacients izdzīvotu. Vajadzīgais daudzums ir noteikts, un, pat ja cena būs zemāka, lielāku šo zāļu daudzumu, nekā noteicis ārsts, pacients nepirks. 

Neelastīgs pieprasījums ir pirmās nepieciešamības precēm, ja precei nav aizstājēju, ja precei ir liels īpatsvars izdevumu struktūrā, ja pircējam nav šīs preces uzkrājumu un īsā laika periodā. Piemēram, ja jūs no Rīgas dodaties uz Daugavpili apmeklēt M. Rotko gleznu izstādi un atklājat, ka braucienam mājup pietrūkst degvielas, jūs to pirksiet pat tad, ja tās cena būs paaugstinājusies, bet ilgākā laika periodā varbūt vairāk izmantosiet sabiedrisko transportu.

 Ja pieprasījuma elastības koeficients eD = 1, pieprasījuma elastība ir vienādota, t.i., paaugstinot cenu par 1%, pieprasītais daudzums samazināsies par 1%.

Tātad piedāvājuma elastība raksturo piedāvātā produkta daudzuma procentuālās pārmaiņas attiecībā pret cenas procentuālajām pārmaiņām. 

Ja eS ir lielāks par 1, piedāvājums ir elastīgs, ja mazāks par 1 — neelastīgs. Ja eS = 0, piedāvājums ir absolūti neelastīgs, bet ja eS = ∞, piedāvājums ir absolūti elastīgs.

Piedāvājuma elastību būtiski ietekmē laiks. Īstermiņā piedāvājums ir neelastīgs, jo nav iespējams iegūt nepieciešamos resursus, bet ilgākā termiņā — elastīgs. Šo sakarību asi izjuta arī Covid-19 pandēmijas sākumā, kad strauji pieauga plaušu ventilējamo iekārtu pieprasījums, bet to piedāvājumu nevarēja palielināt, kamēr šo iekārtu ražošanā neiesaistījās autobūves uzņēmumi.

Vēlreiz par Jāņu sieru. Vai šā produkta pieprasījums ir elastīgs vai neelastīgs? Līgo svētki bez Jāņu siera nav iedomājami, tāpēc tā pieprasījums būs neelastīgs. Proti, ja pārdevēji paaugstinās cenu, pircēji to noteikti pirks, varbūt tikai nedaudz mazāk. To apzinās arī pārdevēji un, paaugstinot cenu, var palielināt kopējos ieņēmumus. Tātad augšupvērstu spiedienu uz cenu rada gan ražotāji (apzinoties, ka Jāņu siera pieprasījums ir neelastīgs), gan pircēji, palielinot pieprasījumu, jo kas ir Līgo svētki bez Jāņu siera!