Kurš vainīgs, ka pirms Jāņiem ķimeņu sieram paaugstinās cena?
Pieprasījuma un piedāvājuma pārmaiņu ietekme uz tirgus cenu
Materiāls tev palīdzēs:
saprast, kā cenas pārmaiņas ietekmē pieprasīto un piedāvāto daudzumu un situāciju tirgū;
izprast, kādi faktori var palielināt vai samazināt pieprasījumu un piedāvājumu un kā tas ietekmē situāciju tirgū un pircēju un pārdevēju rīcību.
Iepērkoties veikalā, ejot uz kino, braucot ar vilcienu, slēpojot un darot citas lietas, sastopamies ar cenām jeb naudas summu, no kuras jāšķiras, lai saņemtu attiecīgo preci vai pakalpojumu. Kas un pēc kādiem principiem izdomā, cik tieši šodien mēs maksāsim par peldbaseina apmeklējumu, jaunām kedām vai zobu birsti? Katrs, kas kādreiz ir mēģinājis ko pārdot tirdziņā vai internetā, zina, cik sarežģīti ir izdomāt cenu, par kādu prece tiks pārdota. Nosakot cenu, jāņem vērā tas, cik laika vai naudas esam ieguldījuši, lai šo produktu piedāvātu, un vienlaikus arī jāvērtē, cik pircēji par to būs gatavi maksāt. Tādējādi cenu nosaka, satiekoties ražošanas jeb piedāvājuma pusei un patērētāju pusei jeb veidojoties tirgum.
Tirgus — mehānisms, kas saved kopā konkrētas preces pircēju un pārdevēju un ļauj vienoties par cenu. Tirgū satiekas pircēji un pārdevēji. Pircēji veido pieprasījumu, bet pārdevēji — piedāvājumu.
Pircēju rīcību izskaidro pieprasījuma likums, t.i., pircēji par zemāku cenu grib un spēj nopirkt lielāku preču daudzumu, bet par augstāku cenu — mazāku preču daudzumu.
Savukārt pārdevēju rīcību izskaidro piedāvājuma likums, t.i., par augstāku cenu pārdevēji (ražotāji) grib un spēj piegādāt tirgum lielāku preču daudzumu, bet par zemāku cenu — mazāku preču daudzumu.
Visu pircēju vēlmi un spēju par noteiktām precēm iegādāties noteiktu preču daudzumu sauc par tirgus pieprasījumu, un to var attēlot ar pieprasījuma tabulu un pieprasījuma grafisko attēlu, kā arī izteikt ar vienādojumu. (Skatīt piemēru "Situācija Jāņu siera tirgū")
Visu ražotāju vēlmi un spēju par noteiktu cenu piegādāt tirgum noteiktu preču daudzumu sauc par tirgus piedāvājumu, un arī piedāvājumu var attēlot ar piedāvājuma tabulu un piedāvājuma grafisko attēlu un izteikt ar vienādojumu. (Skatīt piemēru "Situācija Jāņu siera tirgū")
Realitātē šos tirgū piedāvātos un īpaši pieprasītos apjomus ir gandrīz neiespējami noteikt precīzi. Uzņēmums var aprēķināt savas ražošanas izmaksas, tādējādi nosakot piedāvājamo apjomu, tomēr vienmēr jārēķinās, ka izmaksas var mainīt daudzi un dažādi faktori (darbinieku maiņa, dabas apstākļi, valsts politika u.c.) un apjomi ir jāpielāgo. Turklāt patērētāju pieprasīto aprēķināt ir vēl sarežģītāk — pat neņemot vērā to, ka arī katram patērētājam situācija mainās nepārtraukti (prioritātes, pieejamais naudas apjoms u.c.), noteikt precīzu cilvēku skaitu, kuri vēlēsies tieši šobrīd iegādāties tevis piedāvāto produktu, ir neiespējami. Tāpēc pieprasījums tiek noteikts aptuveni, veicot aptaujas, analizējot jau pārdoto apjomu, kā arī līdzīgu produktu pieprasījumu un novērojot cenas tirgū. Tomēr, lai izprastu galvenās tirgus norises un cenu noteikšanas principus, tālāk tekstā pieņemsim, ka pieprasījumu un piedāvājumu varam noteikt.
Piemērā Jāņu siera tirgū satiekas pircēji un pārdevēji. Situāciju tirgū var izteikt ar pieprasījuma un piedāvājuma tabulu vai pieprasījuma un piedāvājuma grafiskiem attēliem, vai ar vienādojumiem.
Situācija Jāņu siera tirgū
Jāņu siera pieprasījuma un piedāvājuma tabula. Jāņu siera pieprasījuma un piedāvājuma grafiskais attēls
Cena (P) (eiro) | Pieprasītais daudzums (QD) (kg) | Piedāvātais daudzums (QS) (kg) | |
3.50 4.00 4.50 5.00 5.50 6.00 6.50 | 100 90 80 70 60 50 0 | 0 50 60 70 80 90 100 |
Kādu informāciju par Jāņu siera tirgu sniedz pieprasījuma un piedāvājuma tabula un grafiskais attēls, un kādas situācijas iespējamas tirgū?
1. Aplūkojot cenas un pieprasītā daudzuma ailēs esošos rādītājus, iegūstam informāciju par Jāņu siera pieprasījumu — kādu daudzumu par konkrētu cenu gribētu un spētu nopirkt pircēji. Aplūkojot cenas un piedāvātā daudzuma ailēs esošos rādītājus, iegūstam informāciju par piedāvājumu — kādu daudzumu par konkrētu cenu tirgum piegādātu pārdevēji.
2. Pircēji gribētu un spētu nopirkt 100 kg Jāņu siera, ja pārdevēji kilogramu pārdotu par 3,50 eiro. Savukārt pārdevēji par šādu cenu Jāņu sieru tirgum nepiegādās. Tirgus nenotiks, jo abas puses nespēj vienoties par cenu. Tāpat tirgus nenotiks, ja pārdevēji noteiks cenu 6,50 eiro par kilogramu. Tātad tirgū darījumi var notikt cenu diapazonā no 4,00 eiro/kg līdz 6,00 eiro/kg.
3. Tirgus situācija: par tirgus cenu pieprasītais daudzums ir lielāks par piedāvāto daudzumu — tirgū Jāņu siera trūkst jeb veidojas Jāņu siera deficīts.
Ja pārdevēji noteiktu cenu 4,00 eiro/kg, pircēji gribētu un spētu nopirkt 90 kg Jāņu siera, bet pārdevēji piedāvātu tirgū tikai 50 kg. Pircēji nopirktu 50 kg un gribētu nopirkt vēl 40 kg, bet viss piedāvātais Jāņu siers jau ir nopirkts. Veidojas Jāņu siera deficīts. Preces deficīts veidojas, ja tirgus cena zemāka par tirgus līdzsvara cenu. Pircēju vēlmi iegādāties lielāku siera daudzumu uztver pārdevēji, un tirgus cenai šādā situācijā būs tendence paaugstināties.
4. Tirgus situācija: par tirgus cenu piedāvātais daudzums ir lielāks par pieprasīto daudzumu — tirgū veidojas Jāņu siera pārpalikums.
Ja pārdevēji noteiks cenu 6,00 eiro/kg, pircēji gribēs un spēs nopirkt 50 kg Jāņu siera, bet ražotāji gribēs un spēs par šo cenu piedāvāt tirgū 90 kg. Tiks nopirkti 50 kg, bet 40 kg Jāņu siera paliks nenopirkti — tirgū veidosies Jāņu siera pārpalikums. Pārpalikums veidojas, ja tirgus cena ir augstāka par tirgus līdzsvara cenu. Šādā situācijā tirgus cenai ir tendence samazināties.
5. Tirgus situācija: par tirgus cenu pieprasītais preces daudzums ir vienāds ar piedāvātās preces daudzumu — tirgū izveidojies tirgus līdzsvars.
Ja pārdevēji noteiks cenu 5,00 eiro/kg, pircēji gribēs un spēs nopirkt 70 kg siera un pārdevēji arī piedāvās 70 kg siera. Par tirgus līdzsvara cenu pieprasītais Jāņu siera daudzums būs vienāds ar piedāvāto Jāņu siera daudzumu.
6. Grafiski tirgus līdzsvara cena veidojas pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā. Ja cenu nosaka zemāku par tirgus līdzsvara cenu, veidojas preces deficīts. Ja cenu nosaka augstāku par tirgus līdzsvara cenu, veidojas preces pārpalikums.
Par pieprasījuma un piedāvājuma grafisku attēlošanu sk. tēmu "Tirgus un cena" 7.—9. klases materiālā.
Kam taisnība? Ja pārdevēji paaugstinātu Jāņu siera cenu, pircēju atbildes reakcija būtu mazāks nopirktā siera daudzums un veidotos Jāņu siera pārpalikums. Visticamāk, pēc Jāņiem šo sieru varētu iegādāties par zemāku cenu (tas izpaustos kā akcija, cenas atlaide vai citā veidā). Šķiet, tā nav pārdevēju vaina, jo tieši Jāņos pircēji šo sieru pērk vairāk.
Pieprasījuma un piedāvājuma izteikšana ar vienādojumu
Pieprasījumu un piedāvājumu var izteikt ar lineāru vienādojumu
QD=a + bP
QS=c + dPPiemēram, preces A pieprasījumu var izteikt ar vienādojumu QD = 1000 – 100P, bet piedāvājumu
QS = –200 + 400P
kur
QD — pieprasītais daudzums;
P — preces A cena;
QS — piedāvātais daudzums.
Šī informācija ļauj prognozēt situāciju preces A tirgū.
Par kādu maksimālo cenu pircēji grib un spēj pirkt preci A?
0 = 1000 – 100P; P = 1000 : 100 = 10 eiro. Tātad par 10 eiro pircēji šo preci vairs negribēs vai nevarēs pirkt.
Par kādu cenu pārdevēji gribēs un spēs piedāvāt tirgū preci A?
0 = –200 + 400P; P = 200 : 400 = 0,50 eiro.
Kāds būs pieprasītais un piedāvātais daudzums, ja preces cena būs 2 eiro? Kāda būs situācija tirgū?
QD = 1000 – 100 × 2 = 800 vien.
QS = – 200 + 400 × 2 = 600 vien.
Pieprasītais daudzums ir lielāks par piedāvāto daudzumu, tātad tirgū būs preces deficīts.
Kāda ir tirgus līdzsvara cena un līdzsvara daudzums?
Tirgus līdzsvars veidojas tad, kad par konkrēto cenu (P) ir vienāds pieprasītais un piedāvātais daudzums jeb QD = QS, tātad 1000 –100P = –200 + 400P; 1200 = 500P; P = 1200 : 500 = 2,40 eiro.
Tātad tirgus līdzsvara cena PE = 2,40 eiro. QD = 1000 – 100 × 2,40 = 760 vien.
QS = –200 +400 × 2,40 = 760 vien.
Pieprasījuma pārmaiņas
Preces cenas pārmaiņas
Cenas paaugstināšana izraisa pieprasītā daudzuma samazināšanos un piedāvātā daudzuma palielināšanos. Cenas samazināšanas sekas būs pieprasītā daudzuma palielināšanās un piedāvātā daudzuma samazināšanās. Grafiski cenas pārmaiņas attēlos punkta pārvietošanās pa pieprasījuma līkni.
Ārpuscenas faktori
Par ārpuscenas faktoriem, kas maina (palielina vai samazina) preces pieprasījumu, visbiežāk uzskata modes un patērētāju gaumes pārmaiņas, patērētāju ienākumu pārmaiņas, pircēju skaita pārmaiņas, kopā lietojamas preces pārmaiņas, savstarpēji aizstājamas preces (aizstājējpreces) cenas pārmaiņas, gaidāmās cenas pārmaiņas, kredītu pieejamību un citas pārmaiņas, piemēram, laikapstākļus.
Pieprasījums palielinās, ja par jebkuru cenu pircēji grib un spēj nopirkt lielāku preces daudzumu. Grafiski tas izpaužas kā pieprasījuma līknes nobīde pa labi. Palielinoties pieprasījumam, paaugstinās tirgus līdzsvara cena un tirgus līdzsvara daudzums, nopirktais preces daudzums, tātad arī pircēju izdevumi un pārdevēju ieņēmumi.
Pieprasījums samazinās, ja ar jebkuru cenu samazinās pieprasītais daudzums. Grafiski tas izpaužas kā pieprasījuma līknes nobīde pa kreisi. Samazinoties pieprasījumam, samazinās tirgus līdzsvara cena un līdzsvara daudzums, patērētāju izdevumi un pārdevēju ieņēmumi.
Piedāvājuma pārmaiņas
Preces cenas pārmaiņas
Ja tirgū preces cena paaugstinās, pārdevēji grib un spēj tirgum piedāvāt lielāku preces daudzumu. Grafiski tas atspoguļojas kā punkta pārvietošanās augšup pa piedāvājuma līkni.
Ja tirgū preces cena pazeminās, pārdevēji piedāvās mazāku preces daudzumu un grafiski tas atspoguļosies kā punkta pārvietošanās lejup pa piedāvājuma līkni.
Ārpuscenas faktori
Par būtiskākajiem ārpuscenas faktoriem, kas maina (palielina, samazina) piedāvājumu, uzskata ražošanas faktoru cenu pārmaiņas, ražošanas tehnoloģiju pārmaiņas, ražotāju skaita pārmaiņas, nodokļu pārmaiņas, subsīdiju piešķiršanu, gaidāmās cenas pārmaiņas, citu preču cenu pārmaiņas, kā arī citus faktorus — laikapstākļus, politiskos notikumus u.c.
Ja piedāvājums palielinās, tas nozīmē, ka par jebkuru cenu piedāvātais preces daudzums palielinās. Grafiski tas atspoguļojas kā piedāvājuma līknes nobīde pa labi. Palielinoties piedāvājumam, samazinās tirgus līdzsvara cena, bet palielinās līdzsvara daudzums.
Ja piedāvājums samazinās, tas nozīmē, ka par jebkuru cenu preces piedāvātais daudzums samazinās. Grafiski tas atspoguļojas kā piedāvājuma līknes nobīde pa kreisi. Samazinoties piedāvājumam, paaugstinās tirgus līdzsvara cena, bet samazinās līdzsvara daudzums.
Vienlaicīgas pieprasījuma un piedāvājuma pārmaiņas
Kādas pārmaiņas var prognozēt, ja tirgū vienlaikus notiek pieprasījuma un piedāvājuma pārmaiņas? Piemēram, 2020. gada sākumā Covid-19 pandēmijas ietekmē krasi palielinājās plaušu ventilācijas iekārtu un sejas masku pieprasījums, jo strauji auga smagi slimu cilvēku skaits (pircēju skaits), bet samazinājās piedāvājums, jo slimība skāra arī attiecīgo preču ražotājus. Pieprasījuma pieaugums izraisīja augšupvērstu spiedienu uz šo preču cenu un palielināja pieprasīto daudzumu. Piedāvājuma samazināšanās arī izraisīja tirgus cenas paaugstināšanos, bet samazināja piedāvāto daudzumu. Tātad noteikti var prognozēt, ka plaušu ventilācijas iekārtu un sejas masku cena palielināsies, bet līdzsvara daudzums var gan palielināties, gan samazināties, jo pieprasījuma un piedāvājuma pārmaiņu ietekme uz līdzsvara daudzumu ir pretēja (viens to palielina, otrs — samazina).
Reālajā tirgū sejas masku cenas no dažiem centiem paaugstinājās līdz vienam eiro vai pat vairāk. Tomēr tirgus cenu kāpums sekmēja resursu pārdali par labu šo preču ražošanai. Plaušu ventilācijas iekārtu ražošanu uzsāka vairāki autobūves uzņēmumi. Arī Latvijā sejas masku ražošanu uzsāka vairāki uzņēmumi.
Kurš tomēr ir vainīgs Jāņu siera cenas paaugstināšanā?
Piemērs
AS "Jaunpils pienotava" parasti jūnijā pārdod 20 000 kg Jāņu siera, bet pārējos mēnešos tikai 200 kg.A
Tas liecina, ka Jāņu siera pieprasījums šajā mēnesī palielinās simtkārt, kam neizbēgami jāseko šā produkta cenas pieaugumam. Tātad pircēju "vaina" ir pierādīta, bet par ražotājiem vēl precizēsim nākamajā sadaļā.