Klausīties

Kā šodienas izvēles ietekmē dzīvi nākotnē?

Izvēles situācija un izvēles cena

Mācību uzdevumi

Saprast, ka, veicot izmaksu un guvumu analīzi, jāskata ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa izmaksas un guvumi.

Nepieciešamie resursi

1. pielikums. Darba lapa "Mana izvēle".
2. pielikums. Darba lapa grupu darbam.
3. pielikums. Darba lapa "Ieraksti trūkstošos vārdus tekstā!".
4. pielikums. Izejas biļete.

Aktivitātes, uzdevumi, spēles

Aktualizācija

Skolotājs stundu sāk ar, piemēram, šādu situācijas aprakstu.

"Vakar kolēģi man uzticēja nopirkt dāvanu skolas saimniecei jubilejā. Tam paredzēti 40 eiro. Veikalā ieraudzīju skaistu mākslas enciklopēdiju par 40 eiro, un turpat blakus "Biļešu paradīzē" tirgoja biļetes uz koncertu, par kuru skolas saimniece jau sen interesējās; arī tās maksāja 40 eiro. Ko man vajadzēja darīt?"

Jānonāk līdz secinājumam, ka cilvēki ļoti bieži atrodas izvēles priekšā – celties vai palikt vēl piecas minūtes gultā, brokastīs dzert pienu vai tēju utt.

Izvēles situācija ir nepieciešamība no vairākām iespējām izvēlēties vienu.

Apjēgšana

Darbs ar uzdevumiem darba lapā

Skolotājs aicina skolēnus pildīt 1. uzdevumu darba lapā (1. pielikums).
Skolotājs apkopo vēlamās atbildes un ierosina izdarīt secinājumus atbilstoši definīcijai.

Izvēles situācija ir nepieciešamība no vairākām iespējām izvēlēties vienu. Izvēles cena — nākamās labākās alternatīvas vērtība naudā. A

Darbs ar "Mana ekonomika", saruna klasē

Skolotājs ar skolēniem pārrunā mācību līdzekļa "Mana ekonomika" informāciju.

Daudzām izvēlēm nav tālejošu seku. Tomēr dažas izvēles cilvēku dzīvē ietekmē ne tikai pašreizējo situāciju, bet arī dzīves apstākļus nākotnē.
Viens piemērs šādai izvēlei ir atrodams gandrīz katra cilvēka dzīvē – beidzot vidusskolu, jāveic izvēle: turpināt mācības augstākās izglītības iestādē vai meklēt algotu darbu. Kādi ir guvumi un kādas ir izmaksas abām alternatīvām?

Skolotājs demonstrē digitālā mācību līdzekļa "Mana ekonomika" attēlu.

Darbs grupās

Skolotājs iedod savas skolas izglītības programmu plānus (ja bērni mācās deviņgadīgā skolā, sociālo zinību skolotājs vai karjeras konsultants iegūst šos plānus no citām skolām).

Skolotājs piedāvā salīdzināšanai šādas programmas, piemēram:

A – vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma;

B – vispārējās vidējās izglītības komerczinību virziena programma;

C – vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programma;

D – datorsistēmu tehniķa profesionālās izglītības programma (salīdzināšanai ar skolas izglītības programmām).

Skolotājs sadala klasi grupās pa 4–6 skolēniem un izdala 2. darba lapu (2. pielikums).
Katra grupa izlozē kādu no minētajām izglītības programmām, par kuru aizpilda tabulu.
Ja klasē ir daudz skolēnu un divas grupas veidojušas tabulu par vienu un to pašu programmu, abas grupas salīdzina rezultātus un prezentē tos kopā.
Katra grupa prezentē savu darbu un izdara secinājumus.

Vēlamie katras grupas secinājumi – kuri ir būtiskākie guvumi un zaudējumi, apgūstot attiecīgo programmu: iespējas turpināt izglītību vēlamās profesijas apgūšanai, mācību maksa. Salīdzina īstermiņa un ilgtermiņa guvumus: darba iespējas, ienākumu līmeni, laika periodu, kas nepieciešams, lai segtu mācību izmaksas.

Ieteikums skolotājam: vajadzētu nonākt līdz atziņai, ka izglītības programmu izvēles pamatā ir nākotnes profesija, nevis tas, ko izvēlas draugi, vai tas ir interesanti utt.

Skolotājs grupām piedāvā jaunas situācijas. Skolēni grupās diskutē, izdara secinājumus.

1. Anna ir pabeigusi vidusskolu. Viņa neaiziet strādāt par sekretāri uzņēmumā, kur varētu nopelnīt 9000 eiro gadā, bet dodas studēt tiesību zinātnes maksas grupā par 2100 eiro gadā. Kāpēc tāds lēmums? Nevar nopelnīt, turklāt jāmaksā! Varbūt tas nemaz nav muļķīgs lēmums? Vai Annas lēmums ir ekonomiski pamatots?

2. 12. klases skolēns Aldis varēja aiziet praksē vietējā galdniecības uzņēmumā, kurš viņam par darbu bija gatavs samaksāt, tomēr izvēlējās iziet praksi starptautiskā uzņēmumā, kurš nebija gatavs maksāt. Pamato, kāpēc šī izvēle varētu būt ekonomiski izdevīga!

Katrā situācijā izdarāmie secinājumi

1. Skolēniem jāizdara īslaicīgie un ilglaicīgie secinājumi: izmaksas mācību periodā (arī alternatīvās izmaksas (definē: "Alternatīvās izmaksas ir viss, no kā jāatsakās, lai iegūtu kādu labumu." un guvumi pēc studiju beigšanas, darba piedāvājumi, gada ienākumi un mācību izmaksu segšanas laiks. Iegūtais gandarījums par savu darbu.

2. Skolotājam jāvirza bērni līdz secinājumam, ka šodienas izvēles ietekmē ienākumus un labklājību nākotnē. Tātad jāpievērš uzmanība tam, ka ir īslaicīgie un ilglaicīgie guvumi, un to individuālajam svarīgumam.

Skolotājs uzsver, ka izvēles izdara ne tikai indivīdi un mājsaimniecības, bet arī uzņēmumi un valstis. Klasē min dažus piemērus.

1. SIA "Orkla Latvija" jāizvēlas, vai turpināt ražošanu Rīgas centrā vai pārcelt zīmola "Laima" ražotni uz Latgales mazpilsētu. Kādi ir īslaicīgie un ilglaicīgie guvumi?

2. Uzņēmums ir paredzējis naudas izlietojumu mārketinga aktivitātēm un nevar vienoties, vai vairākkārt ievietot reklāmu vietējā laikrakstā vai uzlabot uzņēmuma interneta vietnes dizainu, jo abiem naudas nepietiek. Kuru mārketinga aktivitāti vajadzētu izvēlēties? Pamato savu izvēli!

Katrā situācijā izdarāmie secinājumi

1. Pārcelšanās izmaksas īsā laika periodā un peļņas pieaugums ilgā laika periodā, kas saistīts ar pastāvīgo izmaksu samazināšanos.

2. Izvēle ievietot reklāmu vietējā laikrakstā īstermiņā varētu dot tūlītēju guvumu, pievēršot lasītāju uzmanību. Tomēr interneta vietnes dizaina uzlabošana būs paliekošs guvums. Tātad svarīgi izvērtēt uzņēmuma prioritātes.

Darbs ar uzdevumiem darba lapā

Uzdevums "Pabeidz tekstu!"
Skolotājs izdala skolēniem 3. darba lapu (3. pielikums) un lūdz ierakstīt trūkstošos vārdus tekstā, kā arī izvēlēties vienu no iekavās dotajiem vārdiem.

Atbildes:

Katram cilvēkam ir dažādas vēlmes un __vajadzības__. Mēs (varam, nevaram) piepildīt visas mūsu vēlmes un iegūt visu, ko vēlamies. Mūsu resursi ir (pietiekami, nepietiekami), lai apmierinātu visas mūsu _____ vajadzības__. To sauc par ____ierobežotību____.
Ierobežotības dēļ vienmēr ir nepieciešams ______izvēlēties____, kādas preces un pakalpojumus izmantot, lai apmierinātu savas vajadzības. Pirmkārt, mēs izvēlamies to, kas mums ir (vairāk, mazāk) svarīgs, ko mēs (visvairāk, vismazāk) vēlamies. Vienlaikus nākas __atteikties__ no dažām lietām, kuras mēs gribētu. Lai apmierinātu lielāko daļu vajadzību, mums nepieciešamas __preces__ un __pakalpojumi__. Cilvēks vajadzīgās preces var izgatavot un pakalpojumus veikt pats, var saņemt kā dāvanu, var laimēt, apmainīt pret citām precēm, kā arī var nopirkt. Ja visu, kas nepieciešams, katrs censtos izdarīt pats, daudz ko nevarētu paveikt – nepietiktu ne laika, ne spēju, ne iemaņu. Cilvēkam (nav, ir) iespējams izdarīt visu, kas nepieciešams, vienam pašam.

Turpmāko tekstu skolotājs var piedāvāt kā papildu darbu tiem skolēniem, kuriem ir interese vai ātrāks darba temps.

Ja sadalītu pienākumus starp ģimenes locekļiem, varētu paspēt izdarīt (vairāk, mazāk) un (labāk, sliktāk). Tomēr pat visa ģimene kopā visu nevar izdarīt, un tas arī nav nepieciešams. Lielāko daļu preču un pakalpojumu cilvēki un ģimenes iegūst, apmainoties savā starpā. Reizēm cilvēki apmainās ar precēm. Šī apmaiņa tiek saukta par ___bārteru__. Taču preču apmaiņa pret precēm parasti ir ļoti (vienkārša, sarežģīta), tāpēc, lai atvieglotu apmaiņu, mēs izmantojam _naudu__. Pašlaik lielākā daļa cilvēku saņem preces un pakalpojumus, tos apmainot ___pret naudu__. Lai varētu iegādāties preces un pakalpojumus, katram cilvēkam, katrai ģimenei ir jābūt __ienākumu__ avotam. Lielākajai daļai cilvēku šis avots ir darbs. Maksa par darbu tiek saukta par __algu__. Citi ģimenes ienākumu veidi ir, piemēram, ____pabalsti___, ____pensijas____, ___laimesti_____. Cilvēki reizēm netērē visu naudu preču un pakalpojumu iegādei, bet ___uzkrāj__ to. Lai palielinātu ģimenes bagātību, jāprot gan ___nopelnīt___, gan taupīt, uzkrāt, ieguldīt naudu, jāprot arī gudri iepirkties.

Atbildes Pēc darba pabeigšanas skolotājs ar skolēniem apspriež atbildes, nosauc pareizās atbildes un izskaidro neskaidros jautājumus.

Refleksija

Izejas biļete

Skolotājs skolēniem lūdz izejas biļetē (4. pielikums) uzrakstīt vēl kādu konkrētu piemēru par izvēli, ko izdara mājsaimniecības un uzņēmumi (izejas biļeti var papildināt, lūdzot arī uzrakstīt piemēru par izvēli, ko izdara valsts, ja mācību procesā apgūtas arī šādas likumsakarības).
Piemēri var būt dažādi.

Mini konkrētu piemēru, kāda izvēle jāizdara:
uzņēmumam – piemēram, ražot šokolādi ar čili vai ingveru;
mājsaimniecībai – piemēram, braukt brīvdienās uz Franciju vai nopirkt televizoru.

Skolotājs idejai var parādīt šādu piemēru: