Valsts loma resursu ierobežotības jautājumu risināšanā

Skolotājs sāk mācību stundu ar to, ka iespējamais enerģijas avotu jaudas apjoms ir nezināms, bet enerģijas apjoms, kas nepieciešams sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ir ierobežots. Skolotājs uzdod jautājumu, ar ko saistīti šie ierobežojumi, un kopīgas apspriešanas laikā cenšas panākt, lai skolēni nonāktu līdz secinājumam, ka reālo enerģijas piedāvājumu un sabiedrības iespējas patērēt šo enerģiju (kuras patēriņš pastāvīgi aug) nosaka nevis pēc enerģijas krājumiem, bet ņemot vērā daudzumu, kuru ražotāji grib un var piegādāt tirgum.

Skolotājs pastāsta skolēniem, ka tikko diskusijā formulēto ideju izpratnei tiks spēlēta spēle "Enerģētiskā dilemma".

Ierobežotie ražošanas resursi un neierobežotās cilvēku vajadzības liek izdarīt izvēli starp dažādiem variantiem, lai izmantotu esošos resursus. Šādas izvēles tiks izdarītas spēlē.

 Spēle "Enerģētiskā dilemma"
(pēc NCEE kursu materiāliem)

Nepieciešamie materiāli

Komplekts ar mazām kreļļu pērlēm (vai konfeti) četrās dažādās krāsās. Tām jābūt sakārtotām pa krāsām attiecīgajās proporcijās un noteiktos sakārtojumos: melns (ogles) – 50%; zils (nafta) – 35%; balts (dabas gāze) – 10%; sarkans (urāns) – 5%. Krāsu gamma var būt dažāda, galvenais noteikums – saglabāt proporcijas. Katras krāsas pērļu skaits spēles dalībniekiem nav zināms, zināma tikai to proporcija. Tas atspoguļo reālo situāciju.

Apgūstamie jēdzieni

Enerģijas avoti, ierobežoti resursi, dabas resursi, ražošanas resursi, alternatīvās izmaksas.

Spēli spēlē klasē uz grīdas, kur daļa pērļu var būt paslēpta vai var tikt pat pazaudēta. Nepilnīgas zināšanas par resursu apjomu ir fakts, ar kuru cilvēcei jārēķinās enerģētisko problēmu risināšanas procesā.

1. Skolotājs sadala klasi četrās komandās. Katra komanda ir viena enerģijas resursa ieguves kompānija (kura spēles laikā meklēs savas krāsas kreļļu pērles).
2. Skolotājs izmētā kreļļu pērles pa klasi un pievērš skolēnu uzmanību tam, ka katra enerģijas avota precīzs daudzums nav zināms, toties ir zināma proporcija starp tiem (50 : 35 : 10 : 5).
Jau spēles sākumā var noteikt raundu skaitu. Jēgpilni ir spēlēt ne mazāk kā divus trīs 1 minūti garus raundus, kuru laikā kompānijas vāks (iegūs) enerģijas resursus.
3. Skolotājs vēlreiz atgādina kompānijām, ka viņu mērķis – iegūt maksimālo skaitu attiecīgās krāsas kreļļu pērļu.
4. Sāk pirmo spēles raundu. Piebilde – ja kāda no komandām sāk vākt arī citu krāsu kreļļu pērles vai izmanto kādas palīgierīces (papīra lapu, slotu u.c.), atturieties no iejaukšanās vai komentāriem.
Pēc minūtes meklēšana beidzas.
5. Skolotājs apkopo raunda rezultātus: liek komandām salikt pērles pa krāsām un saskaitīt savas krāsas pērles. Skolotājs uzraksta rezultātus uz tāfeles.
6. Tiek izspēlēts plānotais raundu skaits, un skolotājs pasaka rezultātus.

 Diskusija

1. Skolotājs sāk apspriedi ar reāliem faktiem, uzdodot spēles dalībniekiem jautājumus.

• Kuri enerģijas avoti bija visvieglāk atrodami?
• Kuri enerģijas avoti ir grūtāk atrodami?
• Kāpēc?
• Kādus secinājumus, analizējot kompāniju iegūto pērļu skaitu, var izdarīt?

Atbilde  
Piezīme: atšķirībā no citām spēlēm "Enerģētiskajā dilemmā" nav uzvarētāju, tā kā katra enerģijas avota apjoms ir atšķirīgs.
Skolotājs ar skolēniem apspriež, kādi ražošanas resursi tika izmantoti enerģijas resursu ieguvei. Visticamāk, skolēni nosauks darba resursus. Skolotājs lūdz nosaukt konkrētus piemērus.
Skolotājam jāpievērš uzmanība dažādu palīgierīču lietošanai enerģijas resursu ieguvē (slota, papīra lapa u.c.). Ja neviens no spēlētājiem nav izmantojis palīgierīces, noskaidrojiet, kādas tehnoloģijas viņi būtu varējuši izmantot (kā spēlē, tā arī reālajā dzīvē).
Diskusijā jāapspriež, kādā veidā spēles gaitā tika izmantoti dabas resursi (spēles savdabība ir tā, ka nafta, ogles u.c. ir gan dabas resursi, gan ieguves procesa rezultāts – produkts).
Iespējams, kāda no komandām savāca vairākus pērļu veidus. Šīs darbības ir attaisnojamas, jo praksē enerģijas resursu ieguvēji pilnībā izmanto visus iespējamos enerģijas avotus. Piemēram, naftas kompānijas kā blakusproduktu iegūst dabasgāzi.
Vēl viens iemesls ir uzņēmuma salīdzināmais guvumu novērtējums, ko tas var iegūt savas darbības rezultātā. Turklāt rodas problēma par dažādu variantu izmantošanu ražošanā – notiek ar katru no variantiem saistīto guvumu un izdevumu salīdzināšana.

2. Skolotājs izvirza nākamo problēmu: derīgo izrakteņu ieguve ir saistīta ar lielu kaitējumu apkārtējai videi (spēlē tas izpaužas ar izkustinātajām mēbelēm, piegružoto grīdu u.tml.).
Kā sabiedrība risina šo problēmu?
Atbilde  Rodas jautājums par līdzekļu ieguldījuma lielumu. Kā tiek pieņemti lēmumi?

Noslēgumā skolotājs iesaista skolēnus diskusijā par resursu ierobežotību, to izmantošanas īstermiņa un ilgtermiņa izmaksām un guvumiem un alternatīvajām izmaksām.

Izejas biļete

Skolotājs lūdz katram skolēnam aizpildīt izejas biļeti (1. pielikums).
Uzraksti, ko var darīt, lai aizsargātu dabas resursus (atbildes var būt dažādas)!Atbilžu piemēri  Skolotājs var iekļaut izejas biļetē jautājumus par sabiedrības izvēli.

Temata apguves noslēgumā skolotājs iesaista skolēnus diskusijā par atbildēm.