Kāpēc mums ir izdevīgi, ka uzņēmumi savā starpā konkurē?

Patērētāju un ražotāju guvums

Materiāls tev palīdzēs:

saprast, kā veidojas patērētāju un ražotāju guvums;
izprast, kā dažādi konkurences tirgi ietekmē patērētāju un ražotāju guvumu un sabiedrības labklājību.

Konkurences apstākļos ražotāji (pārdevēji) cenšas pārdot preces un sniegt pakalpojumus par zemākām cenām nekā konkurenti. Tas ir iespējams, samazinot ražošanas izmaksas vai peļņu.

Ja tirgus ir līdzsvarā un prece tiek pārdota par cenu P*, tiek pārdots tās apjoms Q* (sk. att.). Šajā gadījumā ir patērētāji, kuri būtu gatavi par to pašu preci maksāt vairāk, bet viņi izmanto iespēju, ka tirgū to var nopirkt par zemāku cenu. Ja tev pēc sporta nodarbības ļoti gribas dzert, par puslitra ūdens pudeli tu varbūt būtu gatavs maksāt pat 3 eiro, tomēr, aizejot līdz veikalam, saproti, ka pudele maksā tikai 1 eiro. Šo starpību starp to, cik pircējs būtu gatavs maksāt, un to, cik reāli samaksā, sauc par patērētāja guvumu. Līdzīgi arī ir pārdevēji, kuri savas preces būtu gatavi pārdot lētāk, bet, ņemot vērā, ka preces tāpat cilvēki nopērk par tirgus cenu P*, to ieņēmumi ir lielāki. Tā veidojas ražotāja guvums.

Attēls. Patērētāja un ražotāja guvums (P* – tirgus līdzsvara cena; Q* – tirgus līdzsvara apjoms)

Ne vienmēr patērētāju izvēli nosaka zemāka cena. Par būtiskākajiem faktoriem uzskata produkta zīmolu, īpatnības, unikalitāti, kvalitāti, drošību, ērtu norēķināšanos, akcijas un izpārdošanas, iesaiņojumu un dizainu u.tml. Šo faktoru ietekmē var piesaistīt jaunus pircējus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma konkurētspēju. Ārpuscenas konkurencē uzņēmumi savus resursus novirza noteiktu uzdevumu izpildei, izvairoties no graujoša cenu kara.

Tādējādi konkurence patērētājam un sabiedrībai kopumā ir izdevīga, jo tā piespiež uzņēmējus, sacenšoties citam ar citu, ražot preces, izmantojot pēc iespējas mazāk resursu jeb efektīvāk, lai varētu piedāvāt maksimāli zemu cenu, kā arī uzlabot sava produkta kvalitāti. Rezultātā iedzīvotāji dzīvo labāk, jo maksā mazāk par kvalitatīvāku produktu. Turklāt produkti nereti ir inovatīvāki, jo arī jauninājumu ieviešana ir paņēmiens, kā piesaistīt pircējus.

Tomēr, ja tirgū nevalda pilnīga konkurence, bet ir mazāks pārdevēju daudzums, tiem ir iespēja "atņemt" patērētājiem visu viņu guvumu vai daļu no tā. Tas notiek caur cenu dažādošanu jeb diferencēšanu.

Ja tirgu pārņem monopols, t.i., patērētājam nav iespējas izvēlēties ražotāju, uzņēmējam ir iespēja gūt maksimālo peļņu, palielinot cenu un samazinot ražošanas apjomu. Ja pilnīgas konkurences tirgū preces cena būtu P* un līdzsvara daudzums būtu Q*, monopola apstākļos cena būtu P_m un monopola piedāvātais daudzums būtu Q_m. Tādējādi augstāka cena un mazāks patērētais apjoms samazina patērētāju guvumu. Daļu patērētāju guvuma iegūst monopoluzņēmums, palielinās tā peļņa.

Tomēr ne viss patērētāju guvuma samazinājums kļūst par ražotāju guvumu. Daļa no patērētāju guvuma netiek nedz uzņēmumam, nedz kādam citam sabiedrībā. Tas ir tīrs zaudējums sabiedrībai, jo resursi netiek izmantoti efektīvi (ražots tiks mazāk un par augstāku cenu; sk. att.).

Izpēti, kā konkurences mazināšanās ietekmē patērētāju labklājību!


Lai arī resursu pārdalē augstāks konkurences līmenis tirgū visbiežāk būs efektīvāks, varam runāt par dažiem aspektiem, kuros uzņēmumi, kam ir dominējošs stāvoklis tirgū, var radīt papildu guvumu sabiedrībai.

• Inovācijas. Uzņēmumiem, kuriem ir tirgus vara, ir iespēja iegūt lielāku peļņu, kas bieži vien nodrošina arī lielākas investīcijas pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā. Attīstītās tehnoloģijas parasti ietekmē arī citu tirgus dalībnieku vai saistīto sektoru attīstību. Piemēram, ir uzņēmumi, kurus bieži kritizē par dominējošā stāvokļa izmantošanu, — Google Inc., Microsoft Corporation, Apple Inc., The Walt Disney Studios. Tie ir būtiski attīstījuši tehnoloģijas, kas veicinājušas arī citu uzņēmumu un citu nozaru attīstību.
• Attīstās lieli uzņēmumi, kas var globāli konkurēt, izmantojot būtisku ietaupījumu, ko dod lielu apjomu ražošana jeb economies of scale, kas savukārt tiem ļauj samazināt produkta ražošanas vidējās izmaksas un piedāvāt zemāku cenu, nekā spēj to mazāki konkurenti.
• Sabiedrībai nepieciešamo preču un pakalpojumu nodrošināšana. Ja tirgus un produkts ir īpaši specifiski, veidojas dabiskie monopoli — tirgū darbojas tikai viens piegādātājs. Bieži tās ir preces, kuru ražošanai un piegādei nepieciešamas īpaši lielas investīcijas — piemēram, elektroenerģijas sadale. Latvijā kopš 2015. gada elektroenerģijas piegādātāju var izvēlēties. Tomēr elektroenerģijas sadales infrastruktūru nodrošina AS "Sadales tīkls", kas joprojām ir viens uzņēmums. Šajā tirgū ienākt būtu ļoti grūti, jo izmaksas, kas būtu nepieciešamas, lai izveidotu torņu un pārvadu tīklu pāri visai Latvijai, ir pārāk lielas, lai šajā tirgū būtu konkurence.