Par tēmu
Starptautiskā tirdzniecība
Kāpēc šī tēma ir nozīmīga
1. Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, arvien vairāk iesaistās starptautiskajā tirdzniecībā un globālajās vērtību ķēdēs. Skolēniem ir svarīgi saprast, kā Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi, valsts un arī ārvalstnieki var kļūt ieguvēji, iesaistoties starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās.
2. Daudzi skolēni jau piedalās starptautiskajos projektos, ceļo, izmanto ārvalstu pakalpojumus, dodas (vai dosies) mācīties, studēt vai strādāt ārvalstīs. Tāpēc skolēniem ir svarīgi izprast vairākus starptautiskās tautsaimniecības aspektus.
Skolēniem ir svarīgi saprast, kā Latvijas iedzīvotāji (nodarbinātie), uzņēmumi un valsts kopumā var kļūt par ieguvējiem starptautiskajā tirdzniecībā un kādi būtiskākie faktori var palielināt viņu konkurētspēju un labklājību.
3. Kopš 2014. gada Latvija ir eiro zonas dalībvalsts, tomēr joprojām valūtas kursu svārstības spēj ietekmēt gan daudzu iedzīvotāju labklājību, gan uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātus, tāpēc ir svarīgi, lai skolēni izprot valūtas kursu svārstību cēloņus un to, kā valūtas kursu svārstības ietekmē eksportu, importu, mājsaimniecības, uzņēmumus un valsts tautsaimniecību kopumā.
4. Tēmas saturs ļauj skolēniem atkārtot, nostiprināt un paplašināt zināšanas vairākās citās tēmās par tautsaimniecību.
TĒMAS APGUVEI NEPIECIEŠAMĀS PRIEKŠZINĀŠANAS
Zināšanas par guvumiem un riskiem, kādi rodas, iesaistoties starptautiskajā tirdzniecībā, par specializācijas un diversifikācijas nepieciešamību, globalizācijas radītajām iespējām un riskiem, par protekcionisma instrumentiem un to ietekmi uz tautsaimniecības dalībniekiem, starptautisko ekonomisko organizāciju nozīmi, kā arī tēmas apguvei nozīmīgus jēdzienus (alternatīvās izmaksas, valūta, valūtas kurss).
TĒMAS APGUVES SECĪBA UN METODISKIE IETEIKUMI
| Jēdzieni | Metodiskie ieteikumi | Atbalsta materiāli | |
| Skolotājam | Skolēnam | ||
| 1. Absolūtā un salīdzinošā priekšrocība | |||
| Absolūtā priekšrocība, salīdzinošā priekšrocība, specializācija | 1. Pārliecināt skolēnus par viņu ciešo iesaisti starptautiskajā tirdzniecībā (izpētot viņiem piederošās importa preces un guvumus, tās iegādājoties). 2. Izmantot bultas, lai pilnveidotu prasmes alternatīvo izmaksu aprēķināšanā, ņemot vērā izlaidi un ieguldījumu. 3. Padziļināt izpratni par to, kā veidojas guvums, specializējoties un iesaistoties starptautiskajā tirdzniecībā, un kā eksports un imports ietekmē tautsaimniecības dalībniekus. | 1. uzdevums 2. uzdevums. 3. uzdevums | 1. uzdevums 2. uzdevums. 3. uzdevums |
2. Konkurētspēja | |||
| Konkurētspēja, klasteris, reeksports | Svarīgi, lai skolēni: 1) saprastu, ar ko atšķiras iespēja pasaules tirgū pārdot noteiktu preču apjomu un spēja palielināt savu tirgus daļu pasaules tirgū; 2) attīstītu prasmes izmantot ekonomiskos modeļus situācijas raksturošanai – M. Portera konkurētspējas (romba) modeli; 3) izprastu, cik ļoti svarīga ir spēcīgas uzņēmumu savstarpējās konkurences pozitīvā nozīme, prasīgs pircējs, atbalstošo nozaru ieguldījums uzņēmumu (valsts) konkurētspējas paaugstināšanā; 4) novērtētu klasteru lomu konkurētspējas paaugstināšanā. | 1. vizuālais materiāls 2. vizuālais materiāls | 1. izdales materiāls 4. uzdevums 1. grupai, 2. grupai, 3. grupai, 4. grupai |
| 3. Valstu konkurētspēja | |||
| Globālās konkurētspējas indekss | 1. Uzņēmumu konkurētspēju labi izskaidro Portera konkurētspējas modelis, bet valstu konkurētspējas salīdzināšanai izmanto globālās konkurētspējas indeksu. 2. Daudziem skolēniem šī ir pirmā sastapšanās ar šo indeksu, tāpēc ir būtiski iepazīstināt ar tā rādītājiem. Skolēni var iepazīties internetā ar katra rādītāja (pīlāra) sastāvdaļām gan angļu valodā, gan A. Saukas veidotajā analīzē latviešu valodā. 3. Būtiski parādīt sakarību starp valstu konkurētspēju, ko raksturo globālais konkurētspējas indekss (GKI), un citiem iedzīvotāju labklājību raksturojošiem rādītājiem. | 3. vizuālais materiāls 4. vizuālais materiāls | 5. uzdevums |
4. Valūtas kursi un konkurētspēja | |||
| Valūta, valūtas kurss | 1. Svarīgi padziļināt skolēnu izpratni par to, ka valūtas kurss ir attiecība, kādā maina vienas valsts valūtu pret citas valsts valūtu. 2. Jānostiprina prasmes veikt valūtas maiņas aprēķinus un izmantot elektroniskos valūtas maiņas kalkulatorus. 3. Svarīgi attīstīt prasmes prognozēt, kā valūtas kursa pārmaiņas var ietekmēt tautsaimniecības dalībniekus un tautsaimniecību kopumā. | 2. izdales materiāls | 2. izdales materiāls 6. uzdevums 7. uzdevums |
| 5. Valūtas kursa ietekmēšanas mehānismi | |||
| Valūtas kursu sistēmas, fiksētu valūtas kursu sistēma, brīvi peldošu valūtas kursu sistēma, SDR valūtu grozs, devalvācija | 1. Svarīgi dot ieskatu dažādās valūtas kursu sistēmās. 2. Jācenšas veidot izpratne par to, kā veidojas valūtas kursi brīvi peldošu valūtas kursu sistēmā un kā tiek nodrošināti valūtas kursi savstarpēji saistītu valūtas kursu sistēmā. | 5. vizuālais materiāls | 8. uzdevums |
PLĀNOTIE SKOLĒNAM SASNIEDZAMIE REZULTĀTI
Šajā tēmā skolēni apgūs:
1) kā absolūtās priekšrocības teorija un salīdzinošās priekšrocības teorija pamato, kādu produktu ražošanā ir izdevīgi specializēties un kādus produktus importēt, kā arī kuru nozaru attīstībā izmantot ierobežotos resursus;
2) kādi faktori un kādas valdības politikas nodrošina augstāku produktivitāti un uzņēmumu un valsts konkurētspēju un kā konkurētspēja var palielināt iedzīvotāju labklājību;
3) kā valūtas kursu pārmaiņas ietekmē eksportu, importu, uzņēmumu konkurētspēju un mājsaimniecības un kā valsts var ietekmēt valūtas kursu;
4) informācijas iegūšanas paņēmienus datubāzēs, informācijas apstrādi, vizualizāciju un prasmi dalīties ar iegūto informāciju.
Tēmas saturs ļauj sasniegt Valsts vispārējās izglītības standartā sekojošus plānotos skolēnam sasniedzamos mērķus sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā:
3.6. (vispārīgais) Salīdzina valstu vai reģionu saimniecības struktūras un saskata sakarību starp noteiktu nozaru attīstību un pieejamajiem resursiem, saražoto preču un pakalpojumu apjomu.
3.7. (optimālais) Raksturo saimniecības nozaru izvietojuma likumsakarības valstīs, reģionos un pasaulē, novērtējot teritorijas saimniecības attīstību ietekmējošo faktoru nozīmi.
2.6. (augstākais) Skaidro sakarību starp konkurenci, ražošanas faktoru izmantošanas efektivitāti un valsts vai pašvaldības labklājības līmeni. Spēj argumentēt, kādos gadījumos ar regulējumu noteiktie ierobežojumi palielina sabiedrības labklājību un kādos gadījumos rada labklājību samazinošas tirgus barjeras. (Šajā tēmā šis jautājums tiek aplūkots caur starptautiskās tirdzniecības prizmu).
3.12. (augstākais) Analizē un skaidro mūsdienu starptautiskās saimniecības organizēšanas un darbības principus (transports, komunikāciju tehnoloģijas, loģistika), to ietekmi uz izmaiņām valsts, reģiona un pasaules saimniecības telpiskajā struktūrā un sabiedrībā, preču un pakalpojumu plūsmu virzieniem un apjomu.
1) kā absolūtās priekšrocības teorija un salīdzinošās priekšrocības teorija pamato, kādu produktu ražošanā ir izdevīgi specializēties un kādus produktus importēt, kā arī kuru nozaru attīstībā izmantot ierobežotos resursus;
2) kādi faktori un kādas valdības politikas nodrošina augstāku produktivitāti un uzņēmumu un valsts konkurētspēju un kā konkurētspēja var palielināt iedzīvotāju labklājību;
3) kā valūtas kursu pārmaiņas ietekmē eksportu, importu, uzņēmumu konkurētspēju un mājsaimniecības un kā valsts var ietekmēt valūtas kursu;
4) informācijas iegūšanas paņēmienus datubāzēs, informācijas apstrādi, vizualizāciju un prasmi dalīties ar iegūto informāciju.
Tēmas saturs ļauj sasniegt Valsts vispārējās izglītības standartā sekojošus plānotos skolēnam sasniedzamos mērķus sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā:
3.6. (vispārīgais) Salīdzina valstu vai reģionu saimniecības struktūras un saskata sakarību starp noteiktu nozaru attīstību un pieejamajiem resursiem, saražoto preču un pakalpojumu apjomu.
3.7. (optimālais) Raksturo saimniecības nozaru izvietojuma likumsakarības valstīs, reģionos un pasaulē, novērtējot teritorijas saimniecības attīstību ietekmējošo faktoru nozīmi.
2.6. (augstākais) Skaidro sakarību starp konkurenci, ražošanas faktoru izmantošanas efektivitāti un valsts vai pašvaldības labklājības līmeni. Spēj argumentēt, kādos gadījumos ar regulējumu noteiktie ierobežojumi palielina sabiedrības labklājību un kādos gadījumos rada labklājību samazinošas tirgus barjeras. (Šajā tēmā šis jautājums tiek aplūkots caur starptautiskās tirdzniecības prizmu).
3.12. (augstākais) Analizē un skaidro mūsdienu starptautiskās saimniecības organizēšanas un darbības principus (transports, komunikāciju tehnoloģijas, loģistika), to ietekmi uz izmaiņām valsts, reģiona un pasaules saimniecības telpiskajā struktūrā un sabiedrībā, preču un pakalpojumu plūsmu virzieniem un apjomu.
IETEICAMĀS MĀCĪBU METODES UN PAŅĒMIENI
Pāru darbs, grupu darbs, diskusija, vizuālā materiāla izmantošana, situāciju attēlošana ar ekonomiskajiem modeļiem, situācijas analīze, teksta analīze, statistisko datu ieguve, analīze, interpretācija, vizualizācija.
STARPDISCIPLINARITĀTE
Tēmas saturs ir piemērots sadarbībai šādu tēmu apguvē:
1) dabaszinātņu mācību jomā:
a) 5.4.1. un 5.4.2. mērķis – analizē resursu plūsmas pasaulē, resursu pārmērīgas izmantošanas cēloņus un sekas, ilgtspējīgas resursu izmantošanas principus;
b) 13.2.1. un 12.2.2. mērķis – saimnieciskās darbības seku un ietekmes uz vidi izvērtējums;
2) tehnoloģiju mācību jomā 2.3.4., 3.2.3. un 3.2.5. mērķis – datu ieguve, apstrāde un vizualizācija.
Tiek salīdzināti un analizēti dažādu laikposmu zinātnes un dizaina inovāciju piemēri.
1) dabaszinātņu mācību jomā:
a) 5.4.1. un 5.4.2. mērķis – analizē resursu plūsmas pasaulē, resursu pārmērīgas izmantošanas cēloņus un sekas, ilgtspējīgas resursu izmantošanas principus;
b) 13.2.1. un 12.2.2. mērķis – saimnieciskās darbības seku un ietekmes uz vidi izvērtējums;
2) tehnoloģiju mācību jomā 2.3.4., 3.2.3. un 3.2.5. mērķis – datu ieguve, apstrāde un vizualizācija.
Tiek salīdzināti un analizēti dažādu laikposmu zinātnes un dizaina inovāciju piemēri.
APGŪSTAMIE TERMINI
Absolūtā priekšrocība, salīdzinošā priekšrocība, specializācija, konkurētspēja, klasteris, reeksports, valūtas kurss, valūtas kursu sistēmas, globālās konkurētspējas indekss, fiksētu valūtas kursu sistēma, brīvi peldošu valūtas kursu sistēma, SDR valūtu grozs, devalvācija.
ATGRIEZENISKĀ SAITE UN PĀRBAUDES DARBS
Tēmas noslēgumā jāpārliecinās, ka skolēni
1) izmantojot doto informāciju, prot noteikt absolūtās un salīdzinošās priekšrocības un secināt, kuru produktu ražošanā ir izdevīgi specializēties un kuru nozaru attīstībā var efektīvi izmantot ierobežotos resursus un iesaistīties savstarpēji izdevīgā starptautiskajā tirdzniecībā;
2) izprot konkurētspēju, analizē to ietekmējošo faktoru kopumu, izmantojot M. Portera konkurētspējas modeli un globālās konkurētspējas indeksa rādītājus;
3) atšķir dažādas valūtas kursu sistēmas, prognozē valūtas kursu pārmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā un tās dalībniekiem (mājsaimniecībām, uzņēmumiem, valsti un ārvalstniekiem), izprot, kā valsts var ietekmēt valūtas kursu;
4) sasnieguši Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktos skolēnam sasniedzamos rezultātus sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā (2.5., 2.13. un 3.6.) un tehnoloģiju mācību jomā (2.3.4., 3.2.3. un 3.2.5.).
Tēmas "Starptautiskā tirdzniecība" pārbaudes darbs (.PDF)
Tēmas "Starptautiskā tirdzniecība" pārbaudes darbs (Word.DOC)
Tēmas "Starptautiskā tirdzniecība" pārbaudes darba atbildes (.PDF)
Tēmas "Starptautiskā tirdzniecība" pārbaudes darba atbildes (Word.DOC)
1) izmantojot doto informāciju, prot noteikt absolūtās un salīdzinošās priekšrocības un secināt, kuru produktu ražošanā ir izdevīgi specializēties un kuru nozaru attīstībā var efektīvi izmantot ierobežotos resursus un iesaistīties savstarpēji izdevīgā starptautiskajā tirdzniecībā;
2) izprot konkurētspēju, analizē to ietekmējošo faktoru kopumu, izmantojot M. Portera konkurētspējas modeli un globālās konkurētspējas indeksa rādītājus;
3) atšķir dažādas valūtas kursu sistēmas, prognozē valūtas kursu pārmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā un tās dalībniekiem (mājsaimniecībām, uzņēmumiem, valsti un ārvalstniekiem), izprot, kā valsts var ietekmēt valūtas kursu;
4) sasnieguši Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktos skolēnam sasniedzamos rezultātus sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā (2.5., 2.13. un 3.6.) un tehnoloģiju mācību jomā (2.3.4., 3.2.3. un 3.2.5.).
Tēmas "Starptautiskā tirdzniecība" pārbaudes darbs (.PDF)
Tēmas "Starptautiskā tirdzniecība" pārbaudes darbs (Word.DOC)
Tēmas "Starptautiskā tirdzniecība" pārbaudes darba atbildes (.PDF)
Tēmas "Starptautiskā tirdzniecība" pārbaudes darba atbildes (Word.DOC)
Papildinformācija skolotāja darbam
Ieteicamā papildliteratūra
1. Padziļinātām patstāvīgām mācībām
- Pamatīgi iedziļināties daudzos konkurētspējas aspektos ļauj Porter, M. On Competition. A Harvard Business Review Book, 2002. Var izmantot arī šā izdevuma tulkojumu krievu valodā: Портер, М. Конкуренция. Санкт-Петербург, Издательский дом "Вильямс", 2002.
- Iedziļināties Latvijas konkurētspējas aspektos palīdzēs K. Beņkovska, K. Jaširo, J. Maso, O. Tkačeva un P. Vahtera pētījums "Eksports un produktivitāte globālajās vērtības ķēdēs: Latvijas un Igaunijas datu salīdzinošā analīze". Pētījumu sērija, Latvijas Banka, 3/2018.
- Pakalpojumu lomu un pakalpojumu eksporta izdevīgumu palīdzēs izprast S. Bērziņas raksts "Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi – gudrs ceļš izaugsmei"; sk.: makroekonomika.lv, Latvijas Banka, 13.06.2019.
- Faktiem bagāta arī D. Baranovas, O. Baranova, G. Bērziņa un I. Skribānes publikācija "Produktivitāte Latvijā: tendences, izaicinājumi, politika" sk.: https://doi.org/10.22364/pctni.05).
- Labāk izprast starptautiskās konkurences aspektus un tirdzniecības karu cēloņus palīdzēs V. Vīksnas raksts "Starptautiskā tirdzniecība – karalauks vai vienkārši bizness?"; sk.: makroekonomika.lv, Latvijas Banka, 2019. gada 1. augusts.
- Savukārt A. Kravinska palīdzēs izprast cēloņus, kas ietekmē valūtas kursu pārmaiņas un to, kā šīs pārmaiņas ietekmē tautsaimniecības dalībniekus, rakstā "Kas nosaka valūtas kursus? Ko iegūstam un ko zaudējam no eiro kursa pārmaiņām?" sk.: makroekonomika.lv, 03.05.2016.