Ekonomikas pamatproblēma

Skolēni jau zina, ka ražošanas resursi ir ierobežoti un cilvēki, uzņēmumi, iedzīvotāju grupas, pašvaldības un valdība nonāk izvēles situācijā, kurā jāizdara izvēle par resursu sadali. Katra izvēle saistās ar alternatīvajām izmaksām.

Skolēni ieguvuši izpratni, kā ierobežotību un resursu plūsmas attēlo ar ekonomiskajiem modeļiem: ražošanas iespēju robežu un vienkāršotu ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas riņķveida plūsmu modeli.

Pāru darbs, grupu darbs, diskusija, vizuālā materiāla izmantošana, situāciju attēlošana ar ekonomiskajiem modeļiem, situācijas analīze, teksta analīze, statistisko datu ieguve, analīze un interpretācija.

Tēmas saturs ļauj sadarboties, lai sasniegtu šādus rezultātus.

S.O.2.13. – vērtē sabiedrības modernizācijas ietekmi, globalizācijas procesus, to ietekmi un sekas.

S.O.3.7. – raksturo saimniecības nozaru izvietojuma likumsakarības valstīs, reģionos, un pasaulē.

S.O.5.7. – skaidro, kā notikusi cīņa par resursiem, kā vide un saimniecība mijiedarbojas ar sabiedrību un kultūru pagātnē un mūsdienās.

S.O.6.3. – analizē mediju saturu un tajā atšķir faktus, atpazīst manipulācijas un loģiskas kļūdas.

D.O.5.4.1., D.O.5.4.2. – analizē resursu pārmērīgas izmantošanas cēloņus un sekas, piedāvājot ilgtspējīgas resursu pārvaldības scenārijus. Analizē resursu plūsmas pasaulē.

M.O.5.3.6., M.O. 5.3.7., M.O.5.3.8. – raksturo divu mainīgo saistību, patstāvīgi pēta divu lielumu saistību, t.sk. korelāciju. Argumentē, vai saistība starp atkarīgo un neatkarīgo mainīgo ļauj secināt par cēloņsakarību.

T.O.2.3.4. – veido datubāzes, novēršot datu dublēšanos, veic datu apstrādi, izmantojot vaicājumus, formas un pārskatus.

• zina, ka ierobežotības problēmu neviena valsts pārvarēt nevar, bet tā var īstenot politikas, kuras mazina resursu ierobežotību;
• prot analizēt valdības lēmumu guvumus un alternatīvās izmaksas;
• izprot, ka investīcijas cilvēkkapitālā un tehnoloģijās ļauj attīstīt resursus un ar mazāku resursu daudzumu palielināt ražošanas iespējas un paaugstināt iedzīvotāju labklājību.

Kopsavilkums

• Ierobežotības problēmu novērst nevar, bet indivīdi, uzņēmumi un valsts kopā var attīstīt cilvēkresursus, kapitālu, tehnoloģijas, infrastruktūru. Tas ļauj palielināt ražošanas un patēriņa iespējas.
• Cīņa par resursiem izraisījusi gan konfliktus starp valstīm, gan sadursmes vienas valsts ietvaros.
• Lielāko daļu ražošanas resursu sadala tirgus (patērētāji, ražotāji), bet to ietekmēt var arī valsts. Arī valstij ir jāveic izvēle. Sabiedrības guvums palielinās, ja izvēles rezultātā papildu guvums ir lielāks par izmaksām.
• Mūsdienās ierobežotākie ir cilvēkresursi. Ja valsts politika veicina investīcijas cilvēkresursos un tehnoloģiju attīstībā un savstarpēji izdevīgu starptautisko tirdzniecību, tad var palielināt ražošanas iespējas un paaugstināt iedzīvotāju labklājību.

Pārbaudes darbs