Ko saprot ar ieguldījumiem cilvēkkapitāla attīstībā un kādā veidā notiek ieguldījumu cilvēkkapitālā atdeve?
Ieguldījumi cilvēkkapitālā
Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti
S.A.3.8. Argumentē cilvēkkapitāla un cilvēkresursu nozīmību, raksturo galvenās cilvēkresursu vadīšanas darbības uzņēmumā un to atšķirības dažādu nozaru uzņēmumos. Analizē dažādu paaudžu darbinieku motivējošos faktorus.
Kāpēc tēma ir nozīmīga?
Masu saziņas līdzekļos, arī ekonomiskajā literatūrā tiek lietoti jēdzieni cilvēkkapitāls, cilvēkresursi, sociālais kapitāls. Dažviet tie tiek lietoti kā sinonīmi. Tomēr to nianses atšķiras. Ražošanas resursi ir kopējie pieejamie līdzekļi vai krājumi, ko var izmantot ražošanā. Ražošanas resursus iedala dabas resursos, kapitālā un cilvēkresursos (darbs un uzņēmējspējas).
Tradicionāli ar kapitālu saprot iepriekš izgatavotas lietas, kuras izmanto preču un pakalpojumu ražošanā. Kapitālu var uzkrāt, kapitālā var investēt, kapitālu var attīstīt, uzlabot tā kvalitāti. Investējot kapitālā, īpašnieks sagaida noteiktu atdevi, ieguvumu, ko gūst peļņas, procentu vai dividenžu veidā.
Cilvēkresursus veido iedzīvotāji kopā ar viņiem piederošo cilvēkkapitālu. Cilvēkkapitālu veido cilvēku izglītība, prasmes, kompetences, profesionālā kvalifikācija, darba pieredze, radošums, uzņēmējspējas, riska uzņemšanās. Lai paaugstinātu cilvēkkapitāla kvalitāti, ir nepieciešams veltīt laiku, piepūlēties un ieguldīt naudu izglītībā, apmācībā, darba un dzīves pieredzes iegūšanā, veselībā, darbinieku motivācijā.
Atdevi un ieguvumu no cilvēkkapitāla ir grūti noteikt, bet tas var izpausties kā augstāka nodarbinātība, ilgāki veselīgi nodzīvoti un darbā pavadītie gadi, augstāka darba samaksa, augstāka produktivitāte, straujāka ekonomikas izaugsme un valsts konkurētspējas palielināšanās.
Ir būtiskas atšķirības dabas kapitāla, fiziskā kapitāla un cilvēkkapitāla izmantošanas efektivitātē dažādās valstīs. To būtiski ietekmē sabiedrībā uzkrātais sociālais kapitāls: veids, kā cilvēki mijiedarbojas, sadarbojas, risina problēmas, pieņem lēmumus. Sociālo kapitālu raksturo gan dažādu nevalstisku organizāciju darbība, gan tiesiskums – likumu kvalitāte un ievērošana –, gan kultūra, sabiedrībā uzturētās vērtības un tradīcijas, gan brīvība un piekļuve informācijai, gan iesaistīšanās sabiedrībai aktuālu problēmu risināšanā, atklātība, savstarpēja uzticēšanās. Sociālo kapitālu var uzskatīt par vienojošu spēku, kas saista dažādas sabiedrības grupas un nodrošina tirgus darbību, sociālo vienotību. "Lai gan .. turpina atbalstīt viedokli, ka laba ekonomiskā situācija ir harmoniskas sabiedrības pamats, dzīvē bieži vien ir pierādījies pretējais. Spēcīga sabiedrība (ar bagātu sociālo kapitālu) ir labas ekonomikas priekšnoteikums, jo tajā valda savstarpēja uzticēšanās." (Rifkins, Dž. Jaunās ekonomikas laikmets. Rīga: Jumava, 2004, 216. lpp.)
Mācību satura apguvei nepieciešamās priekšzināšanas
Tēmas apguvei nepieciešamas zināšanas par:
- cilvēkkapitālu un valsts politikas virzieniem resursu attīstībā (sk. "Mana ekonomika" 10.–12. klasei, tēma Ekonomikas pamatproblēma, apakštēma Valsts politikas virzieni resursu attīstīšanā);
- valsts un uzņēmēju mijiedarbību (sk. "Mana ekonomika" 10.–12. klasei, tēma Uzņēmējs, apakštēma Uzņēmēju un valsts mijiedarbība);
- valsts iespējām ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, tendencēm darba tirgū (sk. "Mana ekonomika" 10.–12. klasei, tēma Darba tirgus, apakštēma Pārmaiņas darba tirgū).
Sasniedzamie rezultāti un apgūstamie jēdzieni
Sasniedzamie rezultāti
1) Izmantojot piedāvāto informāciju, skaidro, kādas tendences pastāv fiziskā, cilvēku un dabas kapitāla attīstībā.
2) Meklē un atlasa informāciju par ieguldījumiem cilvēkkapitālā, salīdzina un interpretē to.
3) Analizē izglītības nozīmi indivīda ienākumu gūšanā un valsts ekonomikas izaugsmē un attīstībā.
4) Vērtē darbinieku motivēšanas veidus un tās nozīmi.
Apgūstamie jēdzieni
Cilvēkkapitāls, cilvēkresursi, sociālais kapitāls, pakalpojumu sektors, modernie pakalpojumi, motivācija, motivēšana.
1) Izmantojot piedāvāto informāciju, skaidro, kādas tendences pastāv fiziskā, cilvēku un dabas kapitāla attīstībā.
2) Meklē un atlasa informāciju par ieguldījumiem cilvēkkapitālā, salīdzina un interpretē to.
3) Analizē izglītības nozīmi indivīda ienākumu gūšanā un valsts ekonomikas izaugsmē un attīstībā.
4) Vērtē darbinieku motivēšanas veidus un tās nozīmi.
Apgūstamie jēdzieni
Cilvēkkapitāls, cilvēkresursi, sociālais kapitāls, pakalpojumu sektors, modernie pakalpojumi, motivācija, motivēšana.
Metodiskie ieteikumi skolotājam tēmas plānošanā
Secīgi apgūstot 2. jautājuma saturu, skolēniem ir iespēja pielietot vairākas nozīmīgas prasmes un padziļināt savu izpratni par cilvēkkapitālu un ieguldījumiem tajā.
Ja tēmas "Cilvēkkapitāls un ilgtspēja" 1. jautājuma apguvi varēja īstenot, skolotājam izvēloties un piedāvājot skolēniem tikai atsevišķus uzdevumus, tad 2. jautājuma apguvei ir ieteicams skolēniem uzdevumus pildīt secīgi, jo katra nākamā uzdevuma saturs piedāvā skolēniem jaunas papilddarbības:
2.1. uzdevumā – strādāt ar informāciju, kas ir apgūta jau iepriekš, nonākot pie dziļākas izpratnes, formulējot skaidrojumus. Skolotājam svarīgi vērst skolēnu uzmanību uz to, kā demonstrēt dziļu izpratni par attiecīgo jautājumu, kā arī uz to, ar ko atšķiras dziļa izpratne no virspusējas;
2.2. uzdevumā – demonstrēt izpratni par ieguldījumiem cilvēkkapitālā un pielietot prasmi analītiski spriest (prasme analizēt pierādījumus, noskaidrot cēloņsakarības un secināt);
2.3. uzdevumā – kritiski izvērtēt savu līdzšinējo pieredzi ar ieguldījumiem personīgajā cilvēkkapitālā un attīstīt prasmi analizēt gadījumu, pēctecīgi pārbaudot jau apgūtās prasmes – atrast nepieciešamo informāciju un izstrādāt algoritmu, kā aprēķināt ieguvumu no ieguldījumiem, kā arī veikt aprēķinus, analizēt rezultātus un secināt;
2.4. uzdevumā – papildus informācijas pratības aspektiem rakstīt uzdevuma izpildes noslēgumā argumentēto eseju, kurā var sniegt atgriezenisko saiti par argumentu pielietošanas prasmēm vienotā produktā, lai skolēnam, veidojot savu portfolio kursa apguves prasībām, kā arī, atlasot kursa laikā izstrādātos darbus, būtu iespēja demonstrēt savu labāko sniegumu.
Ja tēmas "Cilvēkkapitāls un ilgtspēja" 1. jautājuma apguvi varēja īstenot, skolotājam izvēloties un piedāvājot skolēniem tikai atsevišķus uzdevumus, tad 2. jautājuma apguvei ir ieteicams skolēniem uzdevumus pildīt secīgi, jo katra nākamā uzdevuma saturs piedāvā skolēniem jaunas papilddarbības:
2.1. uzdevumā – strādāt ar informāciju, kas ir apgūta jau iepriekš, nonākot pie dziļākas izpratnes, formulējot skaidrojumus. Skolotājam svarīgi vērst skolēnu uzmanību uz to, kā demonstrēt dziļu izpratni par attiecīgo jautājumu, kā arī uz to, ar ko atšķiras dziļa izpratne no virspusējas;
2.2. uzdevumā – demonstrēt izpratni par ieguldījumiem cilvēkkapitālā un pielietot prasmi analītiski spriest (prasme analizēt pierādījumus, noskaidrot cēloņsakarības un secināt);
2.3. uzdevumā – kritiski izvērtēt savu līdzšinējo pieredzi ar ieguldījumiem personīgajā cilvēkkapitālā un attīstīt prasmi analizēt gadījumu, pēctecīgi pārbaudot jau apgūtās prasmes – atrast nepieciešamo informāciju un izstrādāt algoritmu, kā aprēķināt ieguvumu no ieguldījumiem, kā arī veikt aprēķinus, analizēt rezultātus un secināt;
2.4. uzdevumā – papildus informācijas pratības aspektiem rakstīt uzdevuma izpildes noslēgumā argumentēto eseju, kurā var sniegt atgriezenisko saiti par argumentu pielietošanas prasmēm vienotā produktā, lai skolēnam, veidojot savu portfolio kursa apguves prasībām, kā arī, atlasot kursa laikā izstrādātos darbus, būtu iespēja demonstrēt savu labāko sniegumu.
Aktivitātes un uzdevumi
Uzdevuma veids: Informācijas pratība, skaidrošana
2.1. uzdevums. Pārmaiņu tendences
Metodiskie ieteikumi skolotājam
Svarīgi vērst skolēnu uzmanību uz to, ka pastāv būtiskas atšķirības starp pasaules valstīm, ir arī kopējas tendences, ar kurām ir jārēķinās visiem – informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstība un izplatība, globalizācijas procesi, pakalpojumu sektora strauja attīstība, vides un klimata problēmas, bet galvenais – cilvēkresursu nozīmes pieaugums.
Svarīgi, lai skolēni spēj atšķirt dažādu pieeju vienu un to pašu procesu, piemēram, bagātības, labklājības, ilgtspējas vērtējumā. Salīdzināt to atšķirības ANO Vides programmas un Pasaules Bankas publicētā ziņojuma vērtējumos. Tā kā pakalpojumu sektoram ir lielākais īpatsvars IKP struktūrā, tad svarīgi vērst skolēnu uzmanību uz pakalpojumu sektora attīstībai pasaulē un Latvijā un šajā sektorā notiekošajām izmaiņām.
Izmantojamie resursi
- 1. pielikums. Darba lapa – 2.1. uzdevums "Pārmaiņu tendences"
- 1.a pielikums. Vizuālais materiāls "Izvēlies, kur ieguldīt!"
- 1.b pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti"
A. Izpēti 1. attēlu un tam sekojošu tekstu!
1. attēls. Cilvēkkapitāla, fiziskā kapitāla un dabas kapitāla izmaiņas
Avots: UNDP Human Development report2020, 235. lpp., http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdr2020.pdf.
* Iekļaujošā bagātība ir rādītājs, kuru ANO Vides programma izmanto, lai atspoguļotu ražošanas iespējas, ko atstājam nākamajām paaudzēm. Tā iekļauj: dabas kapitālu (derīgos izrakteņus, fosilos kurināmos, mežus, lauksaimniecības zemi, zivju resursus), kas 2014. gadā veidoja 20% no kopējās bagātības; cilvēkkapitālu (izglītību, veselību), kas 2014. gadā sastādīja 60% no kopējās bagātības, un fizisko jeb reālo kapitālu (ēkas, iekārtas, pārvadu ierīces, transportlīdzekļus, infrastruktūru u. c.), kas veidoja 20% no kopējās bagātības. 2014. gadā 135 no 140 valstīm iekļaujošā bagātība palielinājās, tomēr 127 valstīs dabas kapitāls samazinājās.
(Avots:UNDP Human Development report 2020, 235. lpp.; http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdr2020.pdf)
Izmantojot 1. attēlā un paskaidrojumā sniegto informāciju, skaidro!
a) Kādas ir fiziskā, cilvēku un dabas kapitāla uz vienu iedzīvotāju attīstības tendences? Visstraujāk pieaug cilvēku nodrošinājums ar fizisko kapitālu, palielinās arī cilvēkkapitāls uz vienu iedzīvotāju, bet daudz lēnākā tempā.
Samazinās dabas kapitāls uz vienu iedzīvotāju.
b) Fiziskais kapitāls uz vienu iedzīvotāju pieaug straujāk par IKP uz vienu iedzīvotāju, turklāt kapitāls kļūst modernāks, ražīgāks. Kādi tam varētu būt cēloņi un kā varētu panākt, lai IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugtu straujāk par fiziskā kapitāla pieaugumu?
IKP iekļauj saražotā galaprodukta vērtību. Ražošanā izmanto gan fizisko kapitālu, gan cilvēkkapitālu. Informācija paskaidrojumā liecina, ka cilvēkkapitāls veido lielāko īpatsvaru kopējā bagātībā; fiziskā kapitāla efektīvai izmantošanai ir vajadzīgas plašākas, dziļākas zināšanas. Modernās tehnoloģijas prasa arī kvalitatīvāku cilvēkkapitālu, tāpēc ir jāpalielina investīcijas cilvēkkapitāla attīstībā, palielinot izdevumus izglītībā, veselībā, profesionālajā sagatavotībā.
Attēla informācija liecina, ka cilvēkkapitāla lomas pieaugums ir ļoti lēns.
B. Izpēti 2. attēlā sniegto informāciju un atbildi uz jautājumiem!
2. attēls. Pakalpojumu tirdzniecības attīstība
Avots: Pasaules bankas dati. World Development Report 2021 kopsavilkums, 14. lpp. https://www.worldbank.org/en/publication/wdr2021
a) Kādas tendences vērojamas pakalpojumu tirdzniecībā?
Pakalpojumu tirdzniecība pieaug, īpaši pēc 2004. gada. Visstraujāk pieaug IKT pakalpojumi un ceļojumi. IKT pakalpojumu un ceļojumu pieaugumu ietekmē ekonomiskā aktivitāte (straujš samazinājums 2008. gadā). Tradicionālo pakalpojumu apjoms palielinās, bet lēnākā tempā, un samazinās tradicionālo pakalpojumu īpatsvars kopējā pakalpojumu tirdzniecībā.
b) Kuri pakalpojumu veidi pieaug straujāk, un kā to attīstību iespējams veicināt?
Pieaugumu veicina IKT pakalpojumu klāsta palielināšanās un to izmantošana ražošanā, sadzīvē, izklaidē, visās dzīves un darbības jomās, īpaši e-vidē, kā arī IKT produktu relatīvi lētāka pieeja plašām iedzīvotāju masām.
Ceļojumu piedāvājums ļoti plašā cenu diapazonā; ienākumu pieaugums.
C. Iepazīsties ar S. Bērziņas (2019) pētījumu Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi – gudrs ceļš izaugsmei (sk. https://www.makroekonomika.lv/zinasanu-ietilpigi-pakalpojumi-gudrs-cels-izaugsmei)!
Atlasi informāciju un uzraksti atbildes uz jautājumiem!
a) Kurus pakalpojumus uzskata par tradicionāliem, un kurus – par moderniem?
Modernie pakalpojumi ir pakalpojumi, kurus sniedz arī attālināti, klientus ātri sasniedzot jebkurā pasaules malā (apdrošināšanas, pensiju, finanšu, telesakaru, datoru, informācijas, citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu). Tradicionālie pakalpojumi ietver transporta, būvniecības, individuālos, kultūras, atpūtas pakalpojumus un braucienus.
b) Kādas ir moderno pakalpojumu sniegšanas priekšrocības?
Moderno pakalpojumu sniegšanas priekšrocības:
Tas ir produkts ar augstāku pievienoto vērtību, lielākā produkta vērtība tiek ražota iekšzemē, var piesaistīt kvalificētus speciālistus no visas pasaules, nodrošina augstāku darba samaksu, lielākas eksporta iespējas, iespēju sniegt pakalpojumu visā pasaulē u.c.
c) Kuru pakalpojumu īpatsvars ir lielāks Latvijas pakalpojumu eksportā? Salīdzini to ar tendencēm globālajā pasaules pakalpojumu tirdzniecībā!
Latvijā tradicionālo pakalpojumu īpatsvars ir aptuveni 65%, bet moderno pakalpojumu īpatsvars – aptuveni 35%.
Tendences līdzīgas kā pasaulē – palielinās IKT pakalpojumu un ceļojumu īpatsvars. Atšķirība – strauji samazinās transporta pakalpojumi.
D. Izpēti 1. ilustrāciju "Tehnoloģijas un saimniekošana"! Raksturo ilustrācijā izceltās parādības mūsdienu sabiedrībā! Skaidro, kādas zināšanas, prasmes un vērtības nepieciešamas ikvienam dzīvē un ekonomiskajā darbībā!
1. ilustrācija. Tehnoloģijas un saimniekošana (autors G. Šļūka)
IKT attīstība, robotizācija jeb cilvēka darbību aizstāšana. Informācijas apjoma pieaugums un glabāšana "mākonī", strauja tehnoloģiju attīstība un apguves nepieciešamība, būtiskas atšķirības informācijas un tehnoloģiju pratībā starp paaudzēm, iespēja strādāt un vadīt procesus attālināti, ar siltumnīcu varētu saistīt vides problēmu saasināšanos ("siltumnīcefekts"), dabai draudzīga enerģijas ražošana, u.c.
Lai dzīvotu un sekmīgi darbotos mūsdienu sabiedrībā, nepārtraukti jāseko tehnoloģiju attīstībai, jāmācās un jāspēj izmantot tehnoloģiju radītās iespējas, nodot nākamajām paaudzēm tradicionālās kultūras vērtības, nezaudēt saikni ar dabu u.c.
Skolotāja materiāls: 2.1. uzdevuma "Pārmaiņu tendences" teksts un iespējamās atbildes
1. attēls. Cilvēkkapitāla, fiziskā kapitāla un dabas kapitāla izmaiņasAvots: UNDP Human Development report2020, 235. lpp., http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdr2020.pdf.
* Iekļaujošā bagātība ir rādītājs, kuru ANO Vides programma izmanto, lai atspoguļotu ražošanas iespējas, ko atstājam nākamajām paaudzēm. Tā iekļauj: dabas kapitālu (derīgos izrakteņus, fosilos kurināmos, mežus, lauksaimniecības zemi, zivju resursus), kas 2014. gadā veidoja 20% no kopējās bagātības; cilvēkkapitālu (izglītību, veselību), kas 2014. gadā sastādīja 60% no kopējās bagātības, un fizisko jeb reālo kapitālu (ēkas, iekārtas, pārvadu ierīces, transportlīdzekļus, infrastruktūru u. c.), kas veidoja 20% no kopējās bagātības. 2014. gadā 135 no 140 valstīm iekļaujošā bagātība palielinājās, tomēr 127 valstīs dabas kapitāls samazinājās.
(Avots:UNDP Human Development report 2020, 235. lpp.; http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdr2020.pdf)
Izmantojot 1. attēlā un paskaidrojumā sniegto informāciju, skaidro!
a) Kādas ir fiziskā, cilvēku un dabas kapitāla uz vienu iedzīvotāju attīstības tendences? Visstraujāk pieaug cilvēku nodrošinājums ar fizisko kapitālu, palielinās arī cilvēkkapitāls uz vienu iedzīvotāju, bet daudz lēnākā tempā.
Samazinās dabas kapitāls uz vienu iedzīvotāju.
b) Fiziskais kapitāls uz vienu iedzīvotāju pieaug straujāk par IKP uz vienu iedzīvotāju, turklāt kapitāls kļūst modernāks, ražīgāks. Kādi tam varētu būt cēloņi un kā varētu panākt, lai IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugtu straujāk par fiziskā kapitāla pieaugumu?
IKP iekļauj saražotā galaprodukta vērtību. Ražošanā izmanto gan fizisko kapitālu, gan cilvēkkapitālu. Informācija paskaidrojumā liecina, ka cilvēkkapitāls veido lielāko īpatsvaru kopējā bagātībā; fiziskā kapitāla efektīvai izmantošanai ir vajadzīgas plašākas, dziļākas zināšanas. Modernās tehnoloģijas prasa arī kvalitatīvāku cilvēkkapitālu, tāpēc ir jāpalielina investīcijas cilvēkkapitāla attīstībā, palielinot izdevumus izglītībā, veselībā, profesionālajā sagatavotībā.
Attēla informācija liecina, ka cilvēkkapitāla lomas pieaugums ir ļoti lēns.
B. Izpēti 2. attēlā sniegto informāciju un atbildi uz jautājumiem!
2. attēls. Pakalpojumu tirdzniecības attīstībaAvots: Pasaules bankas dati. World Development Report 2021 kopsavilkums, 14. lpp. https://www.worldbank.org/en/publication/wdr2021
a) Kādas tendences vērojamas pakalpojumu tirdzniecībā?
Pakalpojumu tirdzniecība pieaug, īpaši pēc 2004. gada. Visstraujāk pieaug IKT pakalpojumi un ceļojumi. IKT pakalpojumu un ceļojumu pieaugumu ietekmē ekonomiskā aktivitāte (straujš samazinājums 2008. gadā). Tradicionālo pakalpojumu apjoms palielinās, bet lēnākā tempā, un samazinās tradicionālo pakalpojumu īpatsvars kopējā pakalpojumu tirdzniecībā.
b) Kuri pakalpojumu veidi pieaug straujāk, un kā to attīstību iespējams veicināt?
Pieaugumu veicina IKT pakalpojumu klāsta palielināšanās un to izmantošana ražošanā, sadzīvē, izklaidē, visās dzīves un darbības jomās, īpaši e-vidē, kā arī IKT produktu relatīvi lētāka pieeja plašām iedzīvotāju masām.
Ceļojumu piedāvājums ļoti plašā cenu diapazonā; ienākumu pieaugums.
C. Iepazīsties ar S. Bērziņas (2019) pētījumu Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi – gudrs ceļš izaugsmei (sk. https://www.makroekonomika.lv/zinasanu-ietilpigi-pakalpojumi-gudrs-cels-izaugsmei)!
Atlasi informāciju un uzraksti atbildes uz jautājumiem!
a) Kurus pakalpojumus uzskata par tradicionāliem, un kurus – par moderniem?
Modernie pakalpojumi ir pakalpojumi, kurus sniedz arī attālināti, klientus ātri sasniedzot jebkurā pasaules malā (apdrošināšanas, pensiju, finanšu, telesakaru, datoru, informācijas, citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu). Tradicionālie pakalpojumi ietver transporta, būvniecības, individuālos, kultūras, atpūtas pakalpojumus un braucienus.
b) Kādas ir moderno pakalpojumu sniegšanas priekšrocības?
Moderno pakalpojumu sniegšanas priekšrocības:
Tas ir produkts ar augstāku pievienoto vērtību, lielākā produkta vērtība tiek ražota iekšzemē, var piesaistīt kvalificētus speciālistus no visas pasaules, nodrošina augstāku darba samaksu, lielākas eksporta iespējas, iespēju sniegt pakalpojumu visā pasaulē u.c.
c) Kuru pakalpojumu īpatsvars ir lielāks Latvijas pakalpojumu eksportā? Salīdzini to ar tendencēm globālajā pasaules pakalpojumu tirdzniecībā!
Latvijā tradicionālo pakalpojumu īpatsvars ir aptuveni 65%, bet moderno pakalpojumu īpatsvars – aptuveni 35%.
Tendences līdzīgas kā pasaulē – palielinās IKT pakalpojumu un ceļojumu īpatsvars. Atšķirība – strauji samazinās transporta pakalpojumi.
D. Izpēti 1. ilustrāciju "Tehnoloģijas un saimniekošana"! Raksturo ilustrācijā izceltās parādības mūsdienu sabiedrībā! Skaidro, kādas zināšanas, prasmes un vērtības nepieciešamas ikvienam dzīvē un ekonomiskajā darbībā!
1. ilustrācija. Tehnoloģijas un saimniekošana (autors G. Šļūka)IKT attīstība, robotizācija jeb cilvēka darbību aizstāšana. Informācijas apjoma pieaugums un glabāšana "mākonī", strauja tehnoloģiju attīstība un apguves nepieciešamība, būtiskas atšķirības informācijas un tehnoloģiju pratībā starp paaudzēm, iespēja strādāt un vadīt procesus attālināti, ar siltumnīcu varētu saistīt vides problēmu saasināšanos ("siltumnīcefekts"), dabai draudzīga enerģijas ražošana, u.c.
Lai dzīvotu un sekmīgi darbotos mūsdienu sabiedrībā, nepārtraukti jāseko tehnoloģiju attīstībai, jāmācās un jāspēj izmantot tehnoloģiju radītās iespējas, nodot nākamajām paaudzēm tradicionālās kultūras vērtības, nezaudēt saikni ar dabu u.c.
Skolotāja materiāls: 2.1. uzdevuma "Pārmaiņu tendences" teksts un iespējamās atbildes
Pielikumi
1. pielikums. Darba lapa – 2.1. uzdevums "Pārmaiņu tendences" (Word.DOC)
1. pielikums. Darba lapa – 2.1. uzdevums "Pārmaiņu tendences" (.PDF)
1.a pielikums. Vizuālais materiāls "Izvēlies, kur ieguldīt!" (.PDF)
1.b pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (Word.DOC)
1.b pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (.PDF)
1. pielikums. Darba lapa – 2.1. uzdevums "Pārmaiņu tendences" (.PDF)
1.a pielikums. Vizuālais materiāls "Izvēlies, kur ieguldīt!" (.PDF)
1.b pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (Word.DOC)
1.b pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (.PDF)
Informācijas pratība, skaidrošana, argumentēšana, analītiskā spriešana
2.2. uzdevums. Ieguldījumi cilvēkkapitālā, to atdeve
Metodiskie ieteikumi skolotājam
Skolēni 2.1. uzdevumā pārliecinājās, ka bagātības struktūrā lielākais īpatsvars ir cilvēkkapitālam, tomēr tā pieauguma temps ir visai lēns. Tehnoloģiju strauja attīstība nosaka nepieciešamību paaugstināt cilvēkkapitāla kvalitāti. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešami lielāki ieguldījumi cilvēkkapitālā.
Ieguldījumus cilvēkkapitāla attīstībā veic valsts, palielinot izdevumus izglītības pieejamībai un tās kvalitātes paaugstināšanai, veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, kultūrai, zinātnei un pētniecībai, uzņēmējdarbībai un inovāciju veicināšanai.
Ieguldījumus cilvēkkapitālā veic arī indivīdi – ieguldot laiku, piepūli un arī savu naudu zināšanu apguvē, nepieciešamo prasmju, dotību attīstībā, rūpēs par savu veselību, pieredzes paplašināšanā, profesionālajā izglītībā un mūžizglītībā. Bieži ieguldījumus cilvēkkapitālā veic arī uzņēmumi, īpaši, lai darbinieki apgūtu uzņēmuma darbībai nepieciešamās prasmes un palielinātu produktivitāti un peļņu.
Ieguldījumi cilvēkkapitālā vienmēr ir saistīti ar risku. Ieguldījumus sevī – savas personības, zināšanu, prasmju, pieredzes attīstībā – uzskata par visdrošākajiem (un bieži arī par ienesīgākajiem). Taču uzņēmumi, ieguldot darbinieku izglītībā, nevar nodrošināt, ka pēc nepieciešamo prasmju ieguves darbinieks paliks strādāt uzņēmumā un neaizies pie konkurenta. Valsts, piemēram, Latvija, ieguldot izglītībā, nevar nodrošināt, ka augstskolu beidzēji nedosies strādāt uz citu valsti vai neveikts attālināti darbu citas valsts uzņēmumā, tajā pašā laikā izmantojot Latvijas sociālo infrastruktūru.
Daudzām valstīm, īpaši valstīm ar zemiem ienākumiem, bieži pietrūkst līdzekļu ieguldījumiem cilvēkkapitālā. Dažkārt šie ieguldījumi nav efektīvi. Piemēram, ir valstis, kas iegulda lielus līdzekļus augstākajā izglītība, taču dara to nemākulīgi, izšķērdējot naudu līdzekļus mācībspēkiem, kas nespēj izglītot globālajā darba tirgū konkurētspējīgus darbiniekus. Tādā gadījumā līdzekļi ir vienkārši izšķērdēti, neveicot ieguldījumu cilvēkkapitālā. Uzdevuma mērķis ir nodrošināt skolēniem iespēju analizēt:
- kā ieguldījumi cilvēkkapitālā ietekmē produktivitāti;
- kā informācija par cilvēkkapitāla indeksu var palīdzēt valsts pārvaldei īstenot sekmīgāku politiku tautas attīstības un labklājības paaugstināšanā.
Svarīgi uzsvērt, ka atdeve no ieguldījumiem cilvēkkapitālā notiek pēc ilgāka laika perioda.
Par to, kā indivīdi (darba ņēmēji) var gūt atdevi no ieguldījumiem cilvēkkapitālā, vairāk sk. 2.3. uzdevumā.
Informāciju par cilvēkkapitāla indeksu (HCI) skaidrota uzdevuma 2.2. D. punktā.
Izmantojamie resursi
2. pielikums. Darba lapa – 2.2. uzdevums "Ieguldījumi cilvēkkapitālā, to atdeve"
2.a pielikums. Vizuālais materiāls "Izvēlies, kur ieguldīt!"
2.b pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti"
2.2. uzdevuma "Ieguldījumi cilvēkkapitālā, to atdeve" teksts un iespējamās atbildes
A. Iepazīsties ar 1. tabulas datiem un 2. ilustrāciju "Izvēlies, kur ieguldīt!"!
1. tabula. Tautas attīstības indekss (TAI), izdevumi izglītībai, zinātnei un pētniecībai, veselības aizsardzībai un produktivitāte.
Avots: Pasaules Bankas dati.
https://data.worldbank.org/indicator/SE.XPD.TOTL.GD.ZS?view=chart; https://data.worldbank.org/indicator/GB.XPD.RSDV.GD.ZS?view=chart;
https://data.worldbank.org/indicator/HD.HCI.OVRL?view=chart; https://data.worldbank.org/indicator/SL.GDP.PCAP.EM.KD
https://www.who.int/data/gho/data/indicators/indicator-details/GHO/current-health-expenditure-(che)-per-capita-in-us$
https://www.who.int/data/gho/data/indicators/indicator-details/GHO/domestic-private-health-expenditure-(pvt-d)-per-capita-in-usd
https://worldpopulationreview.com/country-rankings/hdi-by-country
2. ilustrācija. Izvēlies, kur ieguldīt! (autors G. Šļūka)
No 1. tabulā dotās informācijas:
a) Secini, kāda ir cēloņu un seku sakarība starp izdevumiem cilvēkkapitāla attīstībā un tautas attīstības indeksu un produktivitāti! Kāpēc valstīs ar lielu izdevumu īpatsvaru izglītībai, piemērām Botsvānai, ne vienmēr ir augstākie TAI rādītāji?
Cēlonis – ieguldījumi cilvēkkapitālā, sekas – tautas attīstība un, jo augstāks tās rādītājs (TAI), jo augstāka produktivitāte. Lai gan Botsvānas izdevumu īpatsvars izglītībai ir augstākais, tomēr TAI indekss nav augstākais, jo TAI ir komplekss rādītājs, kurā iekļauj arī mūža ilgumu (resp., veselības rādītāju) un nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju. Svarīgs ir jau uzkrātais cilvēkkapitāls. Būtiski TAI ietekmē arī tas, cik efektīvi tiek izmantoti izdevumi izglītībai un veselībai. TAI ietekmē arī fiziskā kapitāla daudzums un kvalitāte, sociālais kapitāls, tā kvalitāte u.c. faktori.
b) Skaidro, kuri rādītāji liecina, ka ieguldījumi cilvēkkapitālā ir jāveic ne tikai valstij, bet arī uzņēmumiem un pašiem indivīdiem! Kurās trīs valstīs privātie ieguldījumi sastāda lielāko īpatsvaru, kurās – mazāko?
Tabulā par privātiem izdevumiem (ieguldījumiem) liecina privātie izdevumi veselībai uz vienu iedzīvotāju. Lielākais privāto ieguldījumu īpatsvars veselībā ir Šveicē (68,8%), Nigērā (56,6%), ASV un Singapūrā (49,6%), bet mazākais – Botsvānā (15,9%), Vācijā (22,3%), Īrijā (26,3%).
c) Pierādi apgalvojumu: Singapūra ar mazāku izdevumu īpatsvaru izglītībā, zinātnē un pētniecībā un praktiski vienādiem izdevumiem medicīnai 2019. gadā spēj nodrošināt ievērojami augstāku produktivitāti nekā Vācija!
Tabulā izdevumu apjoms dots tikai par vienu gadu. Iespējams, Singapūra izglītībā, zinātnē un pētniecībā jau ir ieguldījusi vairāk iepriekš un efektīvāk izmanto veiktos ieguldījumus, kā arī, iespējams, ir uzkrāts un attīstīts sociālais kapitāls – savstarpēja sadarbība, uzticēšanās. Iespējama efektīvāka valsts pārvaldība. Augstāku produktivitāti nodrošina arī lielāks īpatsvars zinātņietilpīgu produktu un produktu ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvars tautsaimniecībā, u.c. Galu galā, nozīme ir arī vēsturiskai specializācijai. Ja valsts specializējas nozarēs, kur panākt tālāku produktivitātes izaugsmi ir grūti, tālāki ieguldījumi cilvēkkapitālā dos mazu rezultātu.
B. Atrodi Pasaules Bankas, Eurostat vai citās datubāzēs papildu informāciju, kas vēl vairāk varētu liecināt par ieguldījumiem cilvēkkapitāla attīstībā!
Par ieguldījumiem cilvēkkapitāla attīstībā varētu liecināt izdevumu apmērs uz vienu izglītojamo, iesaistes līmeni dažādos izglītības līmeņos (pamatizglītībā, vidējā un augstākajā izglītībā), nodarbināto izglītības līmeņi, skolēnu un skolotāju skaita kvantitatīvā attiecība, skolotāju sagatavotība, vidējais skolēnu skaits klasē, starptautiskajos skolēnu snieguma salīdzinājumos noteiktā skolēnu kompetence, darba samaksas atšķirība nodarbinātajiem ar dažādiem izglītības līmeņiem, lasītprasmes līmenis, nodarbināto prasmju atbilstība darba tirgus prasībām u.c.
Par ieguldījumiem medicīnā var liecināt izdevumi medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanai uz vienu iedzīvotāju, ārstu skaits un gultu skaits slimnīcās uz 1 000 iedzīvotājiem, mūža ilgums, veselīgi nodzīvoto gadu skaits un to starpība ar mūža ilgumu, bērnu mirstība, slimojošo cilvēku skaits (izsniegto darbnespējas lapu skaits un slimošanas ilgums), iedzīvotāju dabiskais pieaugums, u.c. Par ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā var liecināt doktorantu skaits, pētnieku, inženieru skaits, reģistrēto patentu skaits, zinātnisko publikāciju skaits, atsauces uz pētījumiem, publikācijām, inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, zinātnes un tehnikas tematisko žurnālu skaits u.c.
C. Skaidro, kādus ieguvumus varētu gūt no ieguldījumiem cilvēkkapitālā indivīdi, uzņēmumi, valsts un sabiedrība?
D. Iepazīsties ar informāciju par cilvēkkapitāla indeksu (Human Capital Index – HCI) un 2. tabulas datiem!
2. tabula. Cilvēkkapitāla indekss un tā sastāvdaļas 2019. gadā
Avots: Pasaules Bankas dati (https://openknowledge.worldbank.org/bitstream/handle/10986/30498/33252.pdf).
a) Kuru no cilvēkkapitāla indeksa aspektiem attīstītās valstīs varētu neiekļaut aprēķinā, jo tajā ir gūti augstākie sasniegumi?
Izdzīvošanas aspektu, jo praktiski visās attīstītajās valstīs ir sasniegta šī rādītāja maksimālā vērtība.
b) Paskaidro, kur slēpjas cilvēkkapitāla attīstības rezerves, kas ļautu uzlabot cilvēkkapitāla kvalitāti un veicinātu ilgtspējīgu attīstību!
Rezerves slēpjas izglītības un tās kvalitātes paaugstināšanā attīstītajās valstīs, bet vēl vairāk – attīstības valstīs. Otra rezerve ir veicināt iedzīvotāju un valsts rūpes par veselības uzlabošanu. Trešā rezerve – nabadzības novēršana, jo, piemēram, Nigērā, gandrīz pusei bērnu nav nodrošināti piemēroti apstākļi un pētījumi liecina, ka jau sešus mēnešus veci bērni, kuri nesaņem pietiekamu pārtiku, ievērojami atpaliek savā attīstībā.
c) Formulē apgalvojumu, kas nodrošina Igaunijai līdera lomu cilvēkkapitāla aspektā Baltijā!
Igaunijai līdera lomu nodrošina kvalitatīvāka izglītība, jo tās skolēnu sniegumi ir otri augstākie pēc Singapūras un, lai gan Igaunijas skolēnu izglītošanās laiks ir īsāks nekā Latvijā un Lietuvā, to koriģējot ar izglītības kvalitāti, Igaunijas rādītājs ir augstāks. Igaunijas skolēniem ir labākas zināšanas, prasmes, kompetences. Igaunijas iedzīvotājiem ir labāka veselība, un lielāks iedzīvotāju īpatsvars sasniedz 60 gadu vecumu.
Skolotāja materiāls: 2.2. uzdevuma "Ieguldījumi cilvēkkapitālā, to atdeve" teksts un iespējamās atbildes
1. tabula. Tautas attīstības indekss (TAI), izdevumi izglītībai, zinātnei un pētniecībai, veselības aizsardzībai un produktivitāte.
| Valsts | TAI 2020. gadā | Izdevumi izglītībai 2019. gadā (% no IKP) | Izdevumi zinātnei un pētniecībai 2019. gadā (% no IKP) | Izdevumi medicīnai 2019. gadā (ASV dolāru/iedz.) | IKP uz nodarbināto 2020. gadā (USD) | |
| Kopā | t.sk. privātie | |||||
| Botsvāna | 0,735 | 6,9 | 0,54 | 483 | 77 | 43 929 |
| Ķīna | 0,761 | 3,5 | 2,14 | 501 | 218 | 31 416 |
| Vācija | 0,947 | 5,0 | 3,13 | 5 472 | 1 221 | 102 783 |
| Īrija | 0,955 | 3,5 | 1,15 | 5 489 | 1 433 | 198 357 |
| Latvija | 0,866 | 4,4 | 0,64 | 1 101 | 441 | 63 093 |
| Igaunija | 0,882 | 5,2 | 1,4 | 1 553 | 410 | 71 747 |
| Lietuva | 0,869 | 3,9 | 0,94 | 1 249 | 422 | 76 511 |
| Nigēra | 0,394 | 3,5 | n.d. | 30 | 17 | 3 334 |
| Šveice | 0,955 | 5,1 | 3,37 | 9 871 | 6 789 | 121 582 |
| ASV | 0,926 | 5,0 | 2,83 | 10 624 | 5 268 | 130 889 |
| Singapūra | 0,935 | 2,5 | 1,92 | 2 824 | 1 402 | 160 594 |
https://data.worldbank.org/indicator/SE.XPD.TOTL.GD.ZS?view=chart; https://data.worldbank.org/indicator/GB.XPD.RSDV.GD.ZS?view=chart;
https://data.worldbank.org/indicator/HD.HCI.OVRL?view=chart; https://data.worldbank.org/indicator/SL.GDP.PCAP.EM.KD
https://www.who.int/data/gho/data/indicators/indicator-details/GHO/current-health-expenditure-(che)-per-capita-in-us$
https://www.who.int/data/gho/data/indicators/indicator-details/GHO/domestic-private-health-expenditure-(pvt-d)-per-capita-in-usd
https://worldpopulationreview.com/country-rankings/hdi-by-country
2. ilustrācija. Izvēlies, kur ieguldīt! (autors G. Šļūka) No 1. tabulā dotās informācijas:
a) Secini, kāda ir cēloņu un seku sakarība starp izdevumiem cilvēkkapitāla attīstībā un tautas attīstības indeksu un produktivitāti! Kāpēc valstīs ar lielu izdevumu īpatsvaru izglītībai, piemērām Botsvānai, ne vienmēr ir augstākie TAI rādītāji?
Cēlonis – ieguldījumi cilvēkkapitālā, sekas – tautas attīstība un, jo augstāks tās rādītājs (TAI), jo augstāka produktivitāte. Lai gan Botsvānas izdevumu īpatsvars izglītībai ir augstākais, tomēr TAI indekss nav augstākais, jo TAI ir komplekss rādītājs, kurā iekļauj arī mūža ilgumu (resp., veselības rādītāju) un nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju. Svarīgs ir jau uzkrātais cilvēkkapitāls. Būtiski TAI ietekmē arī tas, cik efektīvi tiek izmantoti izdevumi izglītībai un veselībai. TAI ietekmē arī fiziskā kapitāla daudzums un kvalitāte, sociālais kapitāls, tā kvalitāte u.c. faktori.
b) Skaidro, kuri rādītāji liecina, ka ieguldījumi cilvēkkapitālā ir jāveic ne tikai valstij, bet arī uzņēmumiem un pašiem indivīdiem! Kurās trīs valstīs privātie ieguldījumi sastāda lielāko īpatsvaru, kurās – mazāko?
Tabulā par privātiem izdevumiem (ieguldījumiem) liecina privātie izdevumi veselībai uz vienu iedzīvotāju. Lielākais privāto ieguldījumu īpatsvars veselībā ir Šveicē (68,8%), Nigērā (56,6%), ASV un Singapūrā (49,6%), bet mazākais – Botsvānā (15,9%), Vācijā (22,3%), Īrijā (26,3%).
c) Pierādi apgalvojumu: Singapūra ar mazāku izdevumu īpatsvaru izglītībā, zinātnē un pētniecībā un praktiski vienādiem izdevumiem medicīnai 2019. gadā spēj nodrošināt ievērojami augstāku produktivitāti nekā Vācija!
Tabulā izdevumu apjoms dots tikai par vienu gadu. Iespējams, Singapūra izglītībā, zinātnē un pētniecībā jau ir ieguldījusi vairāk iepriekš un efektīvāk izmanto veiktos ieguldījumus, kā arī, iespējams, ir uzkrāts un attīstīts sociālais kapitāls – savstarpēja sadarbība, uzticēšanās. Iespējama efektīvāka valsts pārvaldība. Augstāku produktivitāti nodrošina arī lielāks īpatsvars zinātņietilpīgu produktu un produktu ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvars tautsaimniecībā, u.c. Galu galā, nozīme ir arī vēsturiskai specializācijai. Ja valsts specializējas nozarēs, kur panākt tālāku produktivitātes izaugsmi ir grūti, tālāki ieguldījumi cilvēkkapitālā dos mazu rezultātu.
B. Atrodi Pasaules Bankas, Eurostat vai citās datubāzēs papildu informāciju, kas vēl vairāk varētu liecināt par ieguldījumiem cilvēkkapitāla attīstībā!
Par ieguldījumiem cilvēkkapitāla attīstībā varētu liecināt izdevumu apmērs uz vienu izglītojamo, iesaistes līmeni dažādos izglītības līmeņos (pamatizglītībā, vidējā un augstākajā izglītībā), nodarbināto izglītības līmeņi, skolēnu un skolotāju skaita kvantitatīvā attiecība, skolotāju sagatavotība, vidējais skolēnu skaits klasē, starptautiskajos skolēnu snieguma salīdzinājumos noteiktā skolēnu kompetence, darba samaksas atšķirība nodarbinātajiem ar dažādiem izglītības līmeņiem, lasītprasmes līmenis, nodarbināto prasmju atbilstība darba tirgus prasībām u.c.
Par ieguldījumiem medicīnā var liecināt izdevumi medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanai uz vienu iedzīvotāju, ārstu skaits un gultu skaits slimnīcās uz 1 000 iedzīvotājiem, mūža ilgums, veselīgi nodzīvoto gadu skaits un to starpība ar mūža ilgumu, bērnu mirstība, slimojošo cilvēku skaits (izsniegto darbnespējas lapu skaits un slimošanas ilgums), iedzīvotāju dabiskais pieaugums, u.c. Par ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā var liecināt doktorantu skaits, pētnieku, inženieru skaits, reģistrēto patentu skaits, zinātnisko publikāciju skaits, atsauces uz pētījumiem, publikācijām, inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, zinātnes un tehnikas tematisko žurnālu skaits u.c.
C. Skaidro, kādus ieguvumus varētu gūt no ieguldījumiem cilvēkkapitālā indivīdi, uzņēmumi, valsts un sabiedrība?
- Indivīdi varētu gūt kvalitatīvāku izglītību, plašāku zināšanu loku, lielākas nodarbinātības iespējas, iespēju gūt lielākus ienākumus, nodrošināt augstāku labklājību, labāku veselību, ilgāku mūžu, lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, vairāk pārticīgu un laimīgu cilvēku u.c.
- Uzņēmumi varētu iegūt augstākas kvalifikācijas darbiniekus, kuru kompetences atbilst mainīgā darba tirgus prasībām, kuri nodrošina arī augstāku produktivitāti, kuriem vajag īsāku laiku trūkstošo kompetenču iegūšanai, kuriem ir garāks darba mūžs un mazina darba resursu iztrūkumu, u.c.
- Valsts varētu iegūt augstāku nodarbināto produktivitāti, straujāku ekonomikas izaugsmi, lielākus nodokļu ieņēmumus, mazāk sociālo konfliktu, lielāku līdzdalību.
- Sabiedrība varētu gūt iespēju paaugstināt labklājības līmeni, sociālo vienotību, mazināt sociālos konfliktus, lielāku brīvību un iespējas.
D. Iepazīsties ar informāciju par cilvēkkapitāla indeksu (Human Capital Index – HCI) un 2. tabulas datiem!
Cilvēkkapitāla indekss (HCI) 2018. gadā
Pasaules Banka pirmo reizi publicēja cilvēkkapitāla indeksu. Indeksā iekļauj trīs aspektus:
1) izdzīvošanas aspektu, t.i., varbūtību, ka jaundzimušais nodzīvo līdz 5 gadu vecumam;
2) izglītības aspektu, ko nosaka no 5 līdz 18 gadu vecumam mācībās pavadīto gadu skaits (maksimāli – 14 gadi). Izglītībai veltīto gadu skaitu koriģē ar skolēnu kompetenci, ko nosaka starptautiskajos skolēnu mācību snieguma salīdzinājumos (PISA, TIMSS), kuros augstākais vērtējums ir 600 punktu. Tas ļauj objektīvāk salīdzināt skolēnu iegūtās zināšanas, prasmes, kompetences, izglītības kvalitāti.
3) veselības aspekts – to nosaka varbūtība, ka 15 gadus veca persona sasniegs 60 gadu vecumu, un tādu 5 gadus vecu bērnu īpatsvars, kuriem nav augšanas traucējumu (piemēram, nepietiekama svara u.c.).
Augstākais HCI indekss (0,88 no maksimāli iespējamā 1) ir Singapūrai, kura vēl 20. gadsimta vidū bija viena no nabadzīgākajām valstīm. Latvijas HCI ir 0,71, kas atbilst 35. vietai 157 valstu salīdzinājumā.
Kā interpretēt cilvēkkapitāla indeksa skaitlisko vērtību? Ja HCI ir 0,80, tad katrs nodarbinātais varētu būt par 20 % produktīvāks, ar nosacījumu, ka tam nodrošināta kvalitatīva izglītība 14 gadu garumā un laba veselības aizsardzības sistēma.
Kāda ir indeksa nozīme? Vispirms tas ļauj pēc vienotas metodikas salīdzināt valstu sniegumu cilvēkkapitāla attīstībā. Tas ļauj noskaidrot valstu "vājās vietas", kas var būt par pamatu valsts politikas izstrādei cilvēkkapitāla kvalitātes uzlabošanā. Indeksu var izmantot kā kritēriju jeb mērauklu īstenotās cilvēkkapitāla politikas efektivitātes vērtēšanā u.c.
2. tabula. Cilvēkkapitāla indekss un tā sastāvdaļas 2019. gadā
| Vieta | Valsts | Varbūtība, ka jaundzimušais nodzīvos līdz 5 gadu vecumam | Mācību ilgums (gadi) | Unificēti skolēnu sniegumi mācībās (punkti) (max = 600) | Mācību ilgums, koriģēts ar mācību kvalitāti (gados) | Varbūtība, ka 16 g.v. persona nodzīvos līdz 60 gadiem | Labvēlīgi augšanas apstākļi bērniem līdz 5 gadiem | HCI |
| 1. | Singapūra | 1,00 | 13,9 | 581 | 12,9 | 0,95 | – | 0,88 |
| 6. | Īrija | 1,00 | 13,7 | 538 | 11,8 | 0,95 | – | 0,81 |
| 11. | Vācija | 1,00 | 13,9 | 528 | 11,7 | 0,93 | – | 0,79 |
| 20. | Šveice | 1,00 | 13,3 | 524 | 11,1 | 0,95 | – | 0,77 |
| 24. | ASV | 0,99 | 13,3 | 523 | 11,1 | 0,90 | 0,98 | 0,76 |
| 29. | Igaunija | 1,00 | 13,1 | 542 | 11,4 | 0,88 | – | 0,75 |
| 35. | Lietuva | 1,00 | 13,6 | 514 | 11,2 | 0,83 | – | 0,71 |
| 37. | Latvija | 1,00 | 13,3 | 530 | 11,3 | 0,85 | – | 0,71 |
| 46. | Ķīna | 0,99 | 13,2 | 456 | 9,7 | 0,92 | 0,92 | 0,67 |
| 119. | Botsvāna | 0,96 | 8,4 | 391 | 5,3 | 0,79 | 0,69 | 0,42 |
| 155. | Nigēra | 0,92 | 5,3 | 305 | 2,6 | 0,76 | 0,58 | 0,32 |
a) Kuru no cilvēkkapitāla indeksa aspektiem attīstītās valstīs varētu neiekļaut aprēķinā, jo tajā ir gūti augstākie sasniegumi?
Izdzīvošanas aspektu, jo praktiski visās attīstītajās valstīs ir sasniegta šī rādītāja maksimālā vērtība.
b) Paskaidro, kur slēpjas cilvēkkapitāla attīstības rezerves, kas ļautu uzlabot cilvēkkapitāla kvalitāti un veicinātu ilgtspējīgu attīstību!
Rezerves slēpjas izglītības un tās kvalitātes paaugstināšanā attīstītajās valstīs, bet vēl vairāk – attīstības valstīs. Otra rezerve ir veicināt iedzīvotāju un valsts rūpes par veselības uzlabošanu. Trešā rezerve – nabadzības novēršana, jo, piemēram, Nigērā, gandrīz pusei bērnu nav nodrošināti piemēroti apstākļi un pētījumi liecina, ka jau sešus mēnešus veci bērni, kuri nesaņem pietiekamu pārtiku, ievērojami atpaliek savā attīstībā.
c) Formulē apgalvojumu, kas nodrošina Igaunijai līdera lomu cilvēkkapitāla aspektā Baltijā!
Igaunijai līdera lomu nodrošina kvalitatīvāka izglītība, jo tās skolēnu sniegumi ir otri augstākie pēc Singapūras un, lai gan Igaunijas skolēnu izglītošanās laiks ir īsāks nekā Latvijā un Lietuvā, to koriģējot ar izglītības kvalitāti, Igaunijas rādītājs ir augstāks. Igaunijas skolēniem ir labākas zināšanas, prasmes, kompetences. Igaunijas iedzīvotājiem ir labāka veselība, un lielāks iedzīvotāju īpatsvars sasniedz 60 gadu vecumu.
Skolotāja materiāls: 2.2. uzdevuma "Ieguldījumi cilvēkkapitālā, to atdeve" teksts un iespējamās atbildes
Pielikumi
2. pielikums. Darba lapa – 2.2. uzdevums "Ieguldījumi cilvēkkapitālā, to atdeve" (Word.DOC)
2. pielikums. Darba lapa – 2.2. uzdevums "Ieguldījumi cilvēkkapitālā, to atdeve" (.PDF)
2.a pielikums. Vizuālais materiāls "Izvēlies, kur ieguldīt!" (.PDF)
2.b pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (Word.DOC)
2.b pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (.PDF)
2. pielikums. Darba lapa – 2.2. uzdevums "Ieguldījumi cilvēkkapitālā, to atdeve" (.PDF)
2.a pielikums. Vizuālais materiāls "Izvēlies, kur ieguldīt!" (.PDF)
2.b pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (Word.DOC)
2.b pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (.PDF)
Uzdevuma veids: Gadījuma analīze
2.3. uzdevums. Ieguldījumu atdeve cilvēkkapitālā
Metodiskie ieteikumi skolotājam
Ieguldījumus cilvēkkapitālā veic gan indivīdi, gan valsts. Informācija par valsts izdevumiem izglītībai, zinātnei un pētniecībai un par to saistību ar produktivitāti un cilvēkkapitāla indeksu apskatīta 2.2. uzdevumā.
Indivīdu ieguldījumus cilvēkkapitālā parasti saista ar izglītību un studijām augstskolā, bet reāli tās notiek visā dzīves laikā. Mūsdienās arvien aktuālāka kļūst mūžizglītība, t.i., mācīšanās, prasmju pilnveidošana mūža garumā. Indivīdi, veicot ieguldījumus sevis attīstībā nākotnē, cer gūt arī atdevi no tiem.
Skolēnu izpratni par atšķirību starp izmaksām un ieguldījumiem cilvēkkapitālā, var uzlabot, analizējot studijas augstskolā, kur daļai studentu tās būs par maksu. Par ko var uzskatīt studiju maksu – par izmaksām vai par ieguldījumiem? Lielākā daļa tās uzskata par ieguldījumiem, bet tās ir izmaksas. Izmaksas var pārvērst ieguldījumos, ja studijās iegūtās zināšanas, prasmes, kompetences tiks izmantotas darbā un sadzīvē un ja ieguvums būs lielāks nekā veiktās izmaksas.
2.3. uzdevuma izpilde dod iespēju ne tikai padziļināt skolēnu prasmes aprēķināt ienesīgumu (rentabilitāti) un salīdzināt to ar alternatīviem ieguldījumiem un ieguldījumu atmaksāšanās laiku, bet arī pārrunāt viņiem aktuālas nākamās izvēles: kur studēt, kādu profesiju izvēlēties un daudziem aktuālo jautājumu par studiju maksu, studiju un studējošā kredītu.
Svarīgi, lai skolēni uz ieguldījumiem cilvēkkapitālā skatītos plašāk, ne tikai, kā iespēju nopelnīt lielāku darba algu. Savā attīstībā veiktie ieguldījumi indivīdam nākotnē var "atmaksāties" ar daudz lielāku ieguvumu, proti, labu veselību, plašāku redzesloku, interesantāku darbu, utt.
Var akcentēt arī aspektu, ka ne visi cilvēki efektīvi izmanto savu cilvēkkapitālu, piemēram, daudzi augstskolu beidzēji strādā vienkāršus darbus, nestrādā iegūtajā specialitātē, neizmanto iegūtās zināšanas.
Izmantojamie resursi
- 3. pielikums. Darba lapa – 2.3. uzdevums "Ieguldījumu atdeve cilvēkkapitālā"
- 3.a pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti"
A. Iepazīsties ar CV MARKET un Latvijas Bankas pētījumu, Centrālās Statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta datiem!
3. attēls. Ekonomiskās aktivitātes līmenis pēc iegūtās izglītības līmeņa 2020. gadā.
Avots: Centrālās statistikas pārvalde. Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2020. gadā. (https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2021-05/Nr_10_Darbaspeka_apsekojuma_galvenie_raditaji_2020_gada_%2821_00%29_LV_EN.pdf).
4. attēls. Nodarbināto iedzīvotāju skaita sadalījums pēc iegūtā izglītības līmeņa un profesiju grupas 2020. gadā.
Avots: Centrālās statistikas pārvalde. Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2020. gadā. (https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2021-05/Nr_10_Darbaspeka_apsekojuma_galvenie_raditaji_2020_gada_%2821_00%29_LV_EN.pdf).
• Izmantojot minētos pētījumus un datus, pierādi un pamato apgalvojumu: ieguldījumi izglītībā nodrošina atdevi!
Par to, ka ieguldījumi izglītībā var nodrošināt atdevi, liecina Latvijas Bankas pētījuma rezultāti: ".. katrs izglītojoties pavadītais papildu gads bija saistīts ar aptuveni par 8% lielāku darba algu" un ".. nodarbinātie ar augstāko izglītību saņēma par 48% lielāku darba algu nekā darbinieki ar vidējo izglītību".
CV MARKET pētījuma datus nevarētu izmantot par argumentu un pierādījumu, jo tie balstās uz respondentu vēlmi saņemt noteiktu darba samaksu, lai gan šīs vēlmes gandrīz atbilst ar Latvijas Bankas pētījuma rezultātiem. Ieguldījumu atdeve var izpausties kā iespēja saņemt lielāku darba samaksu, iegūt priekšrocības darba tirgū, būt nodarbinātam kvalificētākos un atbildīgākos darba veidos.
B. Izvērtē savu pieredzi līdzšinējos un nākotnes ieguldījumos cilvēkkapitālā!
a) Kad vajadzētu uzsākt veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā?
Visbiežāk – jau agrā bērnībā un visintensīvāk – skolas gados.
b) Ko līdz šim esi ieguldījis sevis attīstībā vairāk – naudu, piepūli, laiku?
Tā kā izglītība līdz 18 gadiem ir obligāta un valsts apmaksāta, tad naudas ieguldījumiem nevajadzētu būt lielākajiem. Visvairāk varētu būt patērētais laiks un piepūle, ieguldītais darbs.
c) Kas vēl, izņemot personīgo ieguldījumu, ir veicis ieguldījumus tavā cilvēkkapitālā?
To varētu būt veikusi ģimene – vecāki, vecvecāki, brāļi, māsas, kā arī draugi. Būtiskus ieguldījumus ir veikusi valsts (nodokļu maksātāji), nodrošinot valsts apmaksātu izglītību, skolotāji, treneri u.c.
d) Vai jau līdz šim esi guvis kādus ieguvumus no veiktajiem ieguldījumiem sevis attīstībā, vai ceri tos gūt tikai nākotnē?
Atbildes var būtiski atšķirties no skolēnu sasniegumiem. Atdeve var izpausties gan labās zināšanās, kā panākumi konkursos, sacensībās, olimpiādēs, labās attiecībās ar cilvēkiem u.c.
e) Kādus ieguldījumus savā attīstībā (cilvēkkapitālā) plāno veikt pēc vidusskolas absolvēšanas? Par ko var uzskatīt studiju maksu augstskolā – izmaksām vai ieguldījumiem?
Atbildes var atšķirties atkarībā no skolēna nākotnes plāniem, bet statistika liecina, ka lielākā daļa dodas studēt augstskolā, tehnikumā. Daži vairāk grib gūt lielāku patstāvīgas dzīves un darba pieredzi, u.c.
Studiju maksu var uzskatīt par izmaksām, bet tās par ieguldījumiem var pārvērst, izmantojot augstskolā gūtās zināšanas, prasmes un kompetences darbā un sadzīvē.
C. Izlasi sekojošo informāciju! Atrodi internātā informāciju par studiju kredīta saņemšanas un atmaksas noteikumiem!
b) Secini, kurš studiju kredīta nosacījums var ievērojami saīsināt kredīta atmaksāšanas laiku?
Algoritms varētu būt sekojošs:
1. Aprēķinām augstskolas beidzēja darba algu. Latvijas Bankas pētījumā noskaidrots, ka nodarbinātajiem ar augstāko izglītību tā ir par 48% lielāka –1480 eiro (1000 × 1,48 = 1480).
2. Aprēķinām papildu ieguvumu gada laikā: (1480 – 1000) × 12 = 5760 eiro.
3. Studiju kredīta kalkulatorā iegūstam studiju kredīta atmaksas mēneša maksājumu 120,92 eiro mēnesī (aprēķinos izmantots Swedbank kalkulators, sk. https://www.swedbank.lv/private/credit/loans/study).
4. Aprēķinām tīro ieguvumu gada laikā: 5760 – (120,92 × 12) = 4308,96 eiro
5. Aprēķinām, cik gadu laikā atmaksājas ieguldījumi izglītībā: (4000×3)/4308,96 = aptuveni 2,8 gados jeb divos gados un desmit mēnešos.
6. Finansiālais ieguvums darba mūža laikā: 4308,96 eiro × 32,2 = 138748,51 eiro.
Kredīta atmaksāšanas laiks varētu būt īsāks, jo saskaņā ar studiju kredīta nosacījumiem 30% kredīta tiek dzēsti, ja studiju kredīta atmaksas laikā (10 gados) piedzimst bērns.
c) Aprēķini augstākās izglītības ieguves ienesīgumu (rentabilitāti)! Kurš studiju kredīta nosacījums to varētu paaugstināt un kurš – ieguvumu samazināt?
1. Aprēķinām augstskolas beidzēja darba algu: 1000 eiro × 1,48 = 1480 eiro.
2. Aprēķinām papildu ieguvumu gadā: (1480 – 1000) × 12 = 5760 eiro.
3. Studiju kredīta kalkulatorā iegūstam studiju kredīta atmaksas mēneša maksājumu: 120,92 eiro mēnesī.
4. Aprēķinām tīro ieguvumu gada laikā: 5760 – (120,92 × 12) = 4308,96 eiro.
5. Aprēķinām ienesīgumu: ienesīgums = (tīrais ieguvums/izmaksas) × 100 = (4308,96/4000) × 100 = 107,72%.
Studiju rentabilitāti varētu paaugstināt bērna piedzimšana kredīta atdošanas laikā, bet samazināt, ja nepabeidz vai pārtrauc studijas. Zemāka rentabilitāte var būt arī tad, ja darba algas atšķirības ir mazākas.
Piezīme. Ja aprēķinātā rentabilitāte šķiet pārāk augsta, tad aprēķiniet to, izmantojot Latvijas Bankas pētījumā gūto rezultātu (katrs izglītībā pavadītais gads palielina darba algu par 8%), pārējiem nosacījumiem paliekot nemainīgiem.
d) Secini, kurš studiju kredīta atmaksāšanas noteikums var būtiski sadārdzināt kredīta izmaksas! Pamato, kuri statistikas dati liecina, ka studiju kredīta atmaksa var radīt problēmas!
Kredīta izmaksas var palielināties, ja nepabeidz vai pārtrauc studijas, jo tad ir jāmaksā aktuālā kredīta procentu likme, kas ir ievērojami augstāka par 5% (kuru piemēro, ja studijas pabeidz). Kredīta atmaksa var sagādāt problēmas, ja pēc augstskolas strādā vienkāršās profesijās (pēc statistikas datiem 9,2% nodarbināto ir ar augstāko izglītību).
Skolotāja materiāls: 2.3. uzdevuma "Ieguldījumu atdeve cilvēkkapitālā" teksts un iespējamās atbildes (.PDF)
CV MARKET pētījums
2016. gadā darba meklētājs, kam ir profesionālā izglītība, arodizglītība vai pirmā un otrā līmeņa profesionālā izglītība, kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 845 eiro pirms nodokļu nomaksas. Augstskolā bakalaura grādu ieguvis darba meklētājs prasa par 25% vairāk –1059 eiro, maģistru prasības ir vēl par aptuveni 21% augstākas – 1285 eiro, bet doktora grādu ieguvušie vēlas saņemt vidēji 2300 eiro mēnesī, kas ir par 79% vairāk nekā darba meklētājiem ar maģistra grādu un divreiz vairāk par darba meklētājiem ar bakalaura grādu.
Avots: CV MARKET.lv Darba meklētāji ar augstāku izglītību prasa augstāku atalgojumu (https://www.cvmarket.lv/karjeras-centrs/darba-tirgus-tendences/petijumi/darba-mekletaji-ar-augstaku-izglitibu-prasa-augstaku-atalgojumu).
Latvijas Bankas pētījums
2006.–2012. gadā katrs izglītojoties pavadītais papildu gads bija saistīts ar aptuveni par 8% lielāku darba algu. Darba algas starpības modeļi liecina, ka nodarbinātie ar augstāko izglītību saņēma par 48% lielāku darba algu nekā darbinieki ar vidējo izglītību. Savukārt tie, kuru izglītības līmenis bija zemāks par vidējo, saņēma par 9% mazāku atalgojumu nekā darbinieki ar vidējo izglītību. Pusi no šīs ietekmes noteica karjeras komponente, t.i., labāka piekļuve labāk atalgotām tautsaimniecības nozarēm, profesijām un amatiem. Pētījumā arī parādīts, ka Rīgā un Pierīgā izglītības atdeve bija lielāka nekā citos Latvijas reģionos; sievietēm lielāka nekā vīriešiem; jauniešiem mazāka nekā citām vecumgrupām.
Avots: Vilerts K., Krasnopjorovs O., Brēķis E. Izglītības ietekme uz algām Latvijā ekonomiskās krīzes un pēckrīzes periodā (2006. –2012. gadu datu vērtējums (https://www.makroekonomika.lv/sites/default/files/p_03_2015.pdf).
3. attēls. Ekonomiskās aktivitātes līmenis pēc iegūtās izglītības līmeņa 2020. gadā.Avots: Centrālās statistikas pārvalde. Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2020. gadā. (https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2021-05/Nr_10_Darbaspeka_apsekojuma_galvenie_raditaji_2020_gada_%2821_00%29_LV_EN.pdf).
4. attēls. Nodarbināto iedzīvotāju skaita sadalījums pēc iegūtā izglītības līmeņa un profesiju grupas 2020. gadā.Avots: Centrālās statistikas pārvalde. Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2020. gadā. (https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2021-05/Nr_10_Darbaspeka_apsekojuma_galvenie_raditaji_2020_gada_%2821_00%29_LV_EN.pdf).
• Izmantojot minētos pētījumus un datus, pierādi un pamato apgalvojumu: ieguldījumi izglītībā nodrošina atdevi!
Par to, ka ieguldījumi izglītībā var nodrošināt atdevi, liecina Latvijas Bankas pētījuma rezultāti: ".. katrs izglītojoties pavadītais papildu gads bija saistīts ar aptuveni par 8% lielāku darba algu" un ".. nodarbinātie ar augstāko izglītību saņēma par 48% lielāku darba algu nekā darbinieki ar vidējo izglītību".
CV MARKET pētījuma datus nevarētu izmantot par argumentu un pierādījumu, jo tie balstās uz respondentu vēlmi saņemt noteiktu darba samaksu, lai gan šīs vēlmes gandrīz atbilst ar Latvijas Bankas pētījuma rezultātiem. Ieguldījumu atdeve var izpausties kā iespēja saņemt lielāku darba samaksu, iegūt priekšrocības darba tirgū, būt nodarbinātam kvalificētākos un atbildīgākos darba veidos.
B. Izvērtē savu pieredzi līdzšinējos un nākotnes ieguldījumos cilvēkkapitālā!
a) Kad vajadzētu uzsākt veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā?
Visbiežāk – jau agrā bērnībā un visintensīvāk – skolas gados.
b) Ko līdz šim esi ieguldījis sevis attīstībā vairāk – naudu, piepūli, laiku?
Tā kā izglītība līdz 18 gadiem ir obligāta un valsts apmaksāta, tad naudas ieguldījumiem nevajadzētu būt lielākajiem. Visvairāk varētu būt patērētais laiks un piepūle, ieguldītais darbs.
c) Kas vēl, izņemot personīgo ieguldījumu, ir veicis ieguldījumus tavā cilvēkkapitālā?
To varētu būt veikusi ģimene – vecāki, vecvecāki, brāļi, māsas, kā arī draugi. Būtiskus ieguldījumus ir veikusi valsts (nodokļu maksātāji), nodrošinot valsts apmaksātu izglītību, skolotāji, treneri u.c.
d) Vai jau līdz šim esi guvis kādus ieguvumus no veiktajiem ieguldījumiem sevis attīstībā, vai ceri tos gūt tikai nākotnē?
Atbildes var būtiski atšķirties no skolēnu sasniegumiem. Atdeve var izpausties gan labās zināšanās, kā panākumi konkursos, sacensībās, olimpiādēs, labās attiecībās ar cilvēkiem u.c.
e) Kādus ieguldījumus savā attīstībā (cilvēkkapitālā) plāno veikt pēc vidusskolas absolvēšanas? Par ko var uzskatīt studiju maksu augstskolā – izmaksām vai ieguldījumiem?
Atbildes var atšķirties atkarībā no skolēna nākotnes plāniem, bet statistika liecina, ka lielākā daļa dodas studēt augstskolā, tehnikumā. Daži vairāk grib gūt lielāku patstāvīgas dzīves un darba pieredzi, u.c.
Studiju maksu var uzskatīt par izmaksām, bet tās par ieguldījumiem var pārvērst, izmantojot augstskolā gūtās zināšanas, prasmes un kompetences darbā un sadzīvē.
C. Izlasi sekojošo informāciju! Atrodi internātā informāciju par studiju kredīta saņemšanas un atmaksas noteikumiem!
Vidusskolas absolvents mēnesī nopelna 1000 eiro. Studiju maksa ir 4000 eiro gadā; bakalaura grādu var iegūt 3 gadu laikā, maģistra grādu – 5 gadu laikā; darba mūžs ilgs 35 gadus, vidējā noguldījumu likme ir 1%, studiju kredīta procentu likme – 5%.
- Izmantojot pieejamo informāciju un studiju kredīta kalkulatoru, izpildi uzdevumus!
b) Secini, kurš studiju kredīta nosacījums var ievērojami saīsināt kredīta atmaksāšanas laiku?
Algoritms varētu būt sekojošs:
1. Aprēķinām augstskolas beidzēja darba algu. Latvijas Bankas pētījumā noskaidrots, ka nodarbinātajiem ar augstāko izglītību tā ir par 48% lielāka –1480 eiro (1000 × 1,48 = 1480).
2. Aprēķinām papildu ieguvumu gada laikā: (1480 – 1000) × 12 = 5760 eiro.
3. Studiju kredīta kalkulatorā iegūstam studiju kredīta atmaksas mēneša maksājumu 120,92 eiro mēnesī (aprēķinos izmantots Swedbank kalkulators, sk. https://www.swedbank.lv/private/credit/loans/study).
4. Aprēķinām tīro ieguvumu gada laikā: 5760 – (120,92 × 12) = 4308,96 eiro
5. Aprēķinām, cik gadu laikā atmaksājas ieguldījumi izglītībā: (4000×3)/4308,96 = aptuveni 2,8 gados jeb divos gados un desmit mēnešos.
6. Finansiālais ieguvums darba mūža laikā: 4308,96 eiro × 32,2 = 138748,51 eiro.
Kredīta atmaksāšanas laiks varētu būt īsāks, jo saskaņā ar studiju kredīta nosacījumiem 30% kredīta tiek dzēsti, ja studiju kredīta atmaksas laikā (10 gados) piedzimst bērns.
c) Aprēķini augstākās izglītības ieguves ienesīgumu (rentabilitāti)! Kurš studiju kredīta nosacījums to varētu paaugstināt un kurš – ieguvumu samazināt?
1. Aprēķinām augstskolas beidzēja darba algu: 1000 eiro × 1,48 = 1480 eiro.
2. Aprēķinām papildu ieguvumu gadā: (1480 – 1000) × 12 = 5760 eiro.
3. Studiju kredīta kalkulatorā iegūstam studiju kredīta atmaksas mēneša maksājumu: 120,92 eiro mēnesī.
4. Aprēķinām tīro ieguvumu gada laikā: 5760 – (120,92 × 12) = 4308,96 eiro.
5. Aprēķinām ienesīgumu: ienesīgums = (tīrais ieguvums/izmaksas) × 100 = (4308,96/4000) × 100 = 107,72%.
Studiju rentabilitāti varētu paaugstināt bērna piedzimšana kredīta atdošanas laikā, bet samazināt, ja nepabeidz vai pārtrauc studijas. Zemāka rentabilitāte var būt arī tad, ja darba algas atšķirības ir mazākas.
Piezīme. Ja aprēķinātā rentabilitāte šķiet pārāk augsta, tad aprēķiniet to, izmantojot Latvijas Bankas pētījumā gūto rezultātu (katrs izglītībā pavadītais gads palielina darba algu par 8%), pārējiem nosacījumiem paliekot nemainīgiem.
d) Secini, kurš studiju kredīta atmaksāšanas noteikums var būtiski sadārdzināt kredīta izmaksas! Pamato, kuri statistikas dati liecina, ka studiju kredīta atmaksa var radīt problēmas!
Kredīta izmaksas var palielināties, ja nepabeidz vai pārtrauc studijas, jo tad ir jāmaksā aktuālā kredīta procentu likme, kas ir ievērojami augstāka par 5% (kuru piemēro, ja studijas pabeidz). Kredīta atmaksa var sagādāt problēmas, ja pēc augstskolas strādā vienkāršās profesijās (pēc statistikas datiem 9,2% nodarbināto ir ar augstāko izglītību).
Skolotāja materiāls: 2.3. uzdevuma "Ieguldījumu atdeve cilvēkkapitālā" teksts un iespējamās atbildes (.PDF)
Pielikumi
3. pielikums. Darba lapa – 2.3. uzdevums "Ieguldījumu atdeve cilvēkkapitālā" (Word.DOC)
3. pielikums. Darba lapa – 2.3. uzdevums "Ieguldījumu atdeve cilvēkkapitālā" (.PDF)
3.a pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (.PDF)
3. pielikums. Darba lapa – 2.3. uzdevums "Ieguldījumu atdeve cilvēkkapitālā" (.PDF)
3.a pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (.PDF)
Uzdevuma veids: Informācijas pratība, argumentēšana
2.4. uzdevums. Motivācijas nozīme cilvēkkapitāla atdevē
Metodiskie ieteikumi skolotājam
Produktivitāti būtiski ietekmē gan darbinieku nodrošinājums ar fizisko kapitālu, izmantojamās tehnoloģijas, darbinieku izglītība un kvalifikācija, bet būtiska nozīme ir arī nodarbināto attieksmei pret darbu un veicamajiem uzdevumiem. Ir lielas atšķirības darba raksturā dažādās nozarēs, dažādos uzņēmumos, atšķirīgi ir uzņēmumu darbības mērķi. Vēl atšķirīgāki ir darba ņēmēji – pēc rakstura, izglītības un attieksmes pret veicamajiem pienākumiem. Viens no faktoriem, kas ietekmē produktivitāti, ir darbinieku motivācija.
Uzņēmēji lieto dažādus līdzekļus darbinieku motivēšanā, lai sasniegtu uzņēmuma darbības mērķus. Skolēni analizēs paņēmienus, instrumentus, ko uzņēmēji lieto darbinieku motivēšanā.
Svarīga ir arī darbinieku pašmotivācija. Svarīgi uzsvērt, ka motivācijas pasākumi nodrošina lielāku atdevi, ja uzņēmumā veiktie motivēšanas pasākumi atbilst vai ir tuvi darbinieku mērķiem. Tāpēc dažos uzņēmumos daļu darba laika atvēlē hobijiem, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas "sev tīkamu darbu", kas ir tuvs hobijam, un tādējādi ieguvumu gūst gan indivīds, gan uzņēmums.
Izmantojamie resursi
- 4. pielikums. Darba lapa – 2.4. uzdevums "Motivācijas nozīme cilvēkkapitāla atdevē"
- 4.a pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti"
A. Iepazīsties ar aptaujas rezultātiem par darba ņēmējus motivējošiem faktoriem un motivācijas definīcijām!
Ievērojami plašāk ir akcentēti drošas darba vides un vides aizsardzības aspekti un uzņēmuma veiktie pasākumi šajās jomās u.c. Tas liecina gan par lielāku uzņēmuma sociālo atbildību, gan par rūpēm par darbinieku drošību, drošu darba vidi.
b) Kāpēc AS "GRINDEKS" un AS "Printful Latvia" motivēšanas līdzekļi ir tik atšķirīgi?
Uzņēmumi izvēlas atšķirīgus motivēšanas līdzekļus, jo ir atšķirīga darba vide, darba raksturs un specifika, atšķirīgi uzņēmuma mērķi u.c. AS "GRINDEKS" darbs ir koncentrēts vienā ražotnē, darbinieki dzīvo tuvu galvenajai ražotnei, bet AS "Printful Latvia” ir globāla uzņēmuma meitasuzņēmums, darbinieki strādā visā pasaulē, ir daudznacionāls kolektīvs, darbu veic attālināti, tāpēc lielāku vērību veltī darbinieku socializācijai, morālam atbalstam, darbinieku saliedēšanai. AS "GRINDEKS" ražošana ir saistīta ar videi un darbinieku veselībai kaitīgu vielu izmantošanu, tāpēc uzsvars likts uz drošu darba vidi, dzīvības un veselības apdrošināšanu, atbalstu darbinieku sporta un veselības veicināšanas aktivitātēm.
AS "Printful Latvia" darbība ir dinamiska, uzņēmums lielu vērību velta darbinieku apmācībai un darbinieku noturēšanai. Savukārt AS "GRINDEKS” uzsvars likts uz stabilitāti, nodrošinot sociālās garantijas, ēdināšanu.
B. Izmantojot uzdevumā minētos aptaujas rezultātus un izveidoto tabulu par motivāciju ietekmējošajiem faktoriem, uzraksti argumentētu eseju par vienu no jautājumiem!
1. Kā motivēt darbiniekus strādāt produktīvāk un kvalitatīvāk?
2. Kā panākt, lai darbinieks izvēlas ilgstoši strādāt vienā uzņēmumā?
Skolotāja materiāls: 2.4. uzdevuma "Motivācijas loma cilvēkkapitāla atdevē" teksts un iespējamās atbildes (.PDF)
1. Uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā aptauja "Motivējošie faktori darba ņēmējiem"
Aptaujas dati rāda, ka darba ņēmēji, izvēloties jaunu darbavietu, kā būtiskākos aspektus visbiežāk atzīst motivējošu atalgojumu (26%), darba apstākļus un vidi (16%) un darba grafiku (15%). Salīdzinoši retāk minētas karjeras izaugsmes iespējas (13%), attiecības kolektīvā un mikroklimats (12%), uzņēmuma atpazīstamība un tā reputācija (9%), papildu labumi darba algai (8%) un citi aspekti. Noskaidrojot, kādus labumus darba ņēmēji vērtē visaugstāk papildus atalgojumam, secināts, ka būtiskākie ir veselības apdrošināšana (37%), iespēja izvēlēties labumu atbilstoši situācijai vai individuāla labumu programma (20%), nelaimes un dzīvības apdrošināšana (15%), kolektīvie darba pasākumi (14%), kā arī atlaides biežāk izmantotajiem pakalpojumiem (12%) un citi.
Avots: http://smarthr.lv/aptaujamotivjoiefaktoridarbamjiem.
2. Portāla "CV Market" veiktā aptauja Aptaujā "Kas Jūs pašreizējā darba vietā visvairāk motivē?"
36% respondentu atzinuši, ka tā ir nauda (labs atalgojums, prēmijas, bonusi u.c.), 20% aptaujāto norādījuši, ka viņus motivē saliedēts kolektīvs, bet 15% aptaujas dalībnieku svarīgākais ir karjeras izaugsmes iespējas. 11% respondentu par vislielāko motivāciju pašreizējā darba vietā nosaukuši mūsdienīgu un ērtu darba vidi, aiz kuras ar 10% seko iespējas pilnveidot savas zināšanas kursos u.c. Tikmēr 8% strādājošo par galveno stimulatoru atzinuši vadības un kolēģu atzinību. Aptaujas dati atklāj, ka nauda kā galvenais motivators darba vietā ir vienlīdz svarīga gan vīriešiem, gan sievietēm. Tikmēr saliedēts darba kolektīvs nozīmīgāks ir sievietēm, īpaši vecumā līdz 35 gadiem. Arī mūsdienīga darba vide lielāku lomu spēlē sieviešu vidū, savukārt vīrieši par motivāciju darba vietā biežāk uzskata karjeras izaugsmes un pilnveidošanās iespējas.
Mūsdienīgu darba vidi kā lielāko stimulu visbiežāk atzinuši asistēšanas, administrēšanas, kā arī pārdošanas un apkalpojošajā jomā strādājošie. Savukārt iespēju pilnveidoties kursos un citur visvairāk novērtē informācijas tehnoloģiju un E-komercijas nozares darbinieki.
Avots: CVMarket.lv.
Aptauja: Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma (sk. https://www.cvmarket.lv/karjeras-centrs/darba-tirgus-tendences/petijumi/aptauja-saliedets-kolektivs-ir-otra-svarigaka-darbinieku-motivacija-aiz-atalgojuma).
Motivācija – iekšēju un ārēju, apzinātu un neapzinātu faktoru kopums, kas stimulē cilvēka vēlmi darīt un tiekties uz mērķi.
Avots: CVO Recruitment. Motivācija un darbinieku motivēšanas īpatnības Latvijā (sk. https://cvor.lv/darba-tirgus-zinas/darbinieku-motivacija/).
Motivācija – savstarpēji saistītu ierosmju komplekss (vajadzības, motīvi, ideāli, mērķi, vērtību orientācijas), kas nosaka viengabalainu cilvēka uzvedību, piešķir virzību un intensitāti viņa darbībai.
Motivēšana – dinamisks process, kurā ar psiholoģiskām, sociālām, ekonomiskām un tiesiskām metodēm/ līdzekļiem, tiek sekmēta darbinieku un uzņēmuma izvirzīto mērķu sasniegšana.
Avots: Lursoft (sk. https://blog.lursoft.lv/2015/11/06/veiksmes-sturakmens-motivacija/).
- Izmanto aptaujas rezultātus un aizpildi 3. tabulas 1. aili!
- Papildus izlasi par AS "GRINDEKS" īstenotajiem motivācijas pasākumiem un tos ieraksti tabulas 2. ailē!
(izmanto Grindeks nefinanšu ziņojums par 2019. gadu (vai jaunāku), sk. https://nasdaqbaltic.com/market/upload/reports/grd/2019_esg_lv_00.pdf un Grindeks korporatīvās pārvaldības ziņojums par 2015. gadu, sk. https://grindeks.lv/wp-content/uploads/2016/07/Grindeks_Korporativas_parvaldibas_zinojums_2015.pdf). - 3. ailē ieraksti AS "Printful Latvia" lietotos motivēšanas līdzekļus!
(sk. Delfi Bizness. Virtuāla telpa bez robežām? Kāds izskatīsies nākotnes uzņēmums. https://www.delfi.lv/bizness/e-komercijas-gada-balva/virtuala-telpa-bez-robezam-kads-izskatisies-nakotnes-uznemums.d?id=53003519).
3. tabula. Motivāciju ietekmējošie faktori un motivēšanas līdzekļi
| Darba ņēmēju motivāciju ietekmējošie faktori | AS "GRINDEKS" izmantotie motivēšanas līdzekļi | AS "Printful Latvia" izmantotie motivēšanas līdzekļi |
| 1 | 2 | 3 |
| 1.Stimulējoša darba samaksas sistēma 2. Piemaksas, bonusi 3. Labas attiecības 4. Ērta, droša darba vide 5. Karjeras iespējas 6. Uzņēmuma reputācija 7. Elastīgs darba grafiks 8. Vadītāju atzinība, taisnīgs novērtējums 9. Veselības, nelaimes gadījumu apdrošināšana 10. Iespēja izglītoties | Stimulējoša darba samaksa, sociālās garantijas, pabalstu piešķiršana, veselības, nelaimes gadījumu apdrošināšana, subsidēta ēdināšana, transports uz darbu / no darba, mācību atvaļinājums studējošajiem, brīvdienas darbinieka svētku dienā, bezmaksas sportošanas iespējas, droša darba vide, atbildīga vides aizsardzības politika. | Elastīgs darba grafiks, attālināta darba iespējas, biroju ierīkošana tuvāk darbinieku mājām, komunikācija darbiniekam izdevīgā laikā, mērķtiecīgi socializācijas pasākumi arī attālinātajā darbībā, vadītāju interese par darbinieku, stresa mazināšana, pasākumi darbinieku noturēšanai, īstenota uzņēmuma kultūra, uzņēmuma un indivīdu mērķu saskaņošana, uzticēšanās – atbildības veidošana, regulāras darbinieku apmācības. |
- Skaidro!
Ievērojami plašāk ir akcentēti drošas darba vides un vides aizsardzības aspekti un uzņēmuma veiktie pasākumi šajās jomās u.c. Tas liecina gan par lielāku uzņēmuma sociālo atbildību, gan par rūpēm par darbinieku drošību, drošu darba vidi.
b) Kāpēc AS "GRINDEKS" un AS "Printful Latvia" motivēšanas līdzekļi ir tik atšķirīgi?
Uzņēmumi izvēlas atšķirīgus motivēšanas līdzekļus, jo ir atšķirīga darba vide, darba raksturs un specifika, atšķirīgi uzņēmuma mērķi u.c. AS "GRINDEKS" darbs ir koncentrēts vienā ražotnē, darbinieki dzīvo tuvu galvenajai ražotnei, bet AS "Printful Latvia” ir globāla uzņēmuma meitasuzņēmums, darbinieki strādā visā pasaulē, ir daudznacionāls kolektīvs, darbu veic attālināti, tāpēc lielāku vērību veltī darbinieku socializācijai, morālam atbalstam, darbinieku saliedēšanai. AS "GRINDEKS" ražošana ir saistīta ar videi un darbinieku veselībai kaitīgu vielu izmantošanu, tāpēc uzsvars likts uz drošu darba vidi, dzīvības un veselības apdrošināšanu, atbalstu darbinieku sporta un veselības veicināšanas aktivitātēm.
AS "Printful Latvia" darbība ir dinamiska, uzņēmums lielu vērību velta darbinieku apmācībai un darbinieku noturēšanai. Savukārt AS "GRINDEKS” uzsvars likts uz stabilitāti, nodrošinot sociālās garantijas, ēdināšanu.
B. Izmantojot uzdevumā minētos aptaujas rezultātus un izveidoto tabulu par motivāciju ietekmējošajiem faktoriem, uzraksti argumentētu eseju par vienu no jautājumiem!
1. Kā motivēt darbiniekus strādāt produktīvāk un kvalitatīvāk?
2. Kā panākt, lai darbinieks izvēlas ilgstoši strādāt vienā uzņēmumā?
Skolotāja materiāls: 2.4. uzdevuma "Motivācijas loma cilvēkkapitāla atdevē" teksts un iespējamās atbildes (.PDF)
Pielikumi
4. pielikums. Darba lapa – 2.4. uzdevums "Motivācijas nozīme cilvēkkapitāla atdevē" (Word.DOC)
4. pielikums. Darba lapa – 2.4. uzdevums "Motivācijas nozīme cilvēkkapitāla atdevē" (.PDF)
4.a pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (.PDF)
4. pielikums. Darba lapa – 2.4. uzdevums "Motivācijas nozīme cilvēkkapitāla atdevē" (.PDF)
4.a pielikums. Materiāls skolotājam "Snieguma līmeņa apraksti" (.PDF)
Papildinformācija
Skolēniem var ieteikt izmantot:
Skolēniem papildus var ieteikt:
- Kalnbērziņa, K., Fadejeva, L. Kur slēpjas neizmantotais cilvēkkapitāls jeb nevienlīdzība Latvijā (2021)
(sk. https://www.makroekonomika.lv/kur-slepjas-neizmantotais-cilvekkapitals-jeb-nevienlidziba-latvija).
Skolēniem papildus var ieteikt:
- Fadejeva, L., Kantur, Z. Bagātības sadalījums un monetārā politika (2020)
(sk. https://www.makroekonomika.lv/bagatibas-sadalijums-un-monetara-politika).
Pētījumā ir interesanti dati par iedzīvotāju uzkrāto tīro bagātību dažādās ES valstīs, tās struktūru un to, kā bagātības sadalījums ietekmē monetārās politikas pasākumu iedarbību.