Par mācību līdzekli
Mana ekonomika
"Mana ekonomika" (ME) ir digitāls mācību līdzeklis 1.–12. klasei ekonomikas jautājumu apguvei. To izstrādājuši Latvijas Bankas speciālisti sadarbībā ar pieredzējušiem ekonomikas un sociālo zinību skolotājiem. Vairāk par ME un autoriem – sadaļā "Par Mana ekonomika".
ME sadaļas Skolotājiem saturu 10.–12. klasei veido
• 11 tēmas, kuras autori iesaka skolēniem apgūt sociālās un pilsoniskās mācību jomas pamatkursu ietvaros, un
• 2 tēmas, kuru saturs izstrādāts izmantošanai sociālās un pilsoniskas mācību jomas augstākā apguves līmeņa (padziļinātā kursa "Sociālās zinātnes II") apguvei.
ME tēmas pamatkursiem:
Resursu ierobežotība un ekonomikas pamatproblēma
Par neierobežoto vajadzību saskaņošanu ar ierobežotiem resursiem, to guvumiem un izmaksām.Tirgus un cena
Par ierobežoto resursu sadales un cenu veidošanās mehānisma likumsakarībām un konkurenci.Darba tirgus
Zināšanas kā indivīda un valsts labklājības virzītājs. Par darba tirgu ietekmējošiem faktoriem un politiku.Uzņēmējs
Uzņēmējs kā pievienotās vērtības radītājs. Par sabiedrības izveidoto infrastruktūra kā pamatu uzņēmējdarbībai.Valsts nepieciešamība
Par tirgus nepilnību novēršanu un valsts institūciju lomu ekonomiskās politikas veidošanā.Valsts budžets un fiskālā politika
Par nodokļu lomu un fiskālās politikas lēmumu ietekmi uz valsts attīstību.Nauda un monetārā politika
Par naudas lomu, pirktspēju, cenu stabilitātes nodrošinātajiem guvumiem un monetāro politiku.Banku loma
Par banku lomu resursu sadalē un procentu likmju ietekmi uz lēmumiem par uzkrājumiem un investīcijām.Labklājība
Par valsts lēmumu ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi un darba ražīgumu kā indivīda un valsts labklājības virzītāju.Starptautiskā tirdzniecība
Par starptautiskās tirdzniecības nepieciešamību, patērētāju, ražotāju, valstu guvumiem un protekcionisma cēloņiem.Ekonomiskās attīstības cikli
Kopējā pieprasījuma un kopējā piedāvājuma modeļu lietošana nostiprina skolēnu spēju izprast cēloņus un sekas.ME tēmas augstākajam apguves līmenim (padziļinātajam kursam "Sociālās zinātnes II"):
Cilvēkkapitāls un ilgtspēja
Par sabiedrības ilgtspējīgas attīstības mērķiem un īstenošanas līdzekļiem, uzņēmējkompetenci un intelektuālā kapitāla, tehnisko zināšanu nozīmi ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā.
Inovatīva pārvaldība un globālā konkurētspēja
Par publiskās un inovatīvās pārvaldības nepieciešamību, valsts atbalsta instrumentiem konkurences veicināšanā un sabiedrības nevienlīdzības mazināšanā, sakarībām starp konkurenci, ražošanas faktoru izmantošanas efektivitāti un iedzīvotāju labklājību, kā arī par starptautisko institūciju lomu globālās konkurētspējas veicināšanā.
1) izprast valsts pārvaldes un likumdošanas mehānismus Latvijā un citur pasaulē;
2) saprast un novērtēt demokrātijas pamatprincipus, pilsoņu un cilvēktiesības;
3) skaidrot sabiedrības struktūru un indivīdu savstarpējo attiecību principus;
4) meklēt un saskatīt globālas un lokālas cēloņsakarības starp dažādiem politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem procesiem, izprast dažādu pārnacionālu organizāciju darbības principus: pārvalstiskas organizācijas, politika, ekonomika, kultūras kontakti;
5) izprast mūsdienu ekonomikas principus, izvirzīt savas nākotnes mērķus un izvērtēt šo mērķu sasniegšanas iespējas;
6) praktiskā darbā gūt pieredzi un attīstīt prasmes organizēt un vadīt atbilstoša līmeņa sabiedriski politiskus un ekonomiskus pasākumus;
7) nostiprināt nepieciešamo pārliecību un prasmes, kas veido aktīvu pozīciju – efektīvi darboties tirgus ekonomikā balstītā sabiedrībā, līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē, aizstāvēt savas un citu tiesības, vērsties pret rīcību, kas ir pretrunā ar demokrātiskajām vērtībām;
8) pilnveidot prasmi lietot dažādu veidu informācijas avotus un analizēt tur pieejamos datus par sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem sabiedrībā.
Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr.416 Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem 3. pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.5., 1.6., 1.7., 1.8., 1.9., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.8., 2.10., 2.11., 2.12., 2.13., 2.15., 3.1., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 3.11., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi – apgūts pamatkurss "Vēsture un sociālās zinātnes I".
Katrs temats ir sadalīts 6 atsevišķos blokos, kas izteikts kā jautājums ar atbilstošu teorētisko informāciju un dažādu veidu uzdevumiem, kuri izdalīti atsevišķi pa sekojošām prasmju grupām:
- Skaidrošana, kas ietver atbilstošas terminoloģijas un konceptu lietošanu, atsauces uz teorētiskām nostādnēm, kā arī jēdzienu, simbolu nozīmes procesu sabiedrībā un cēloņsakarību skaidrošanu.
- Informācijas pratība, kas ietver atbilstošas un daudzpusīgas informācijas avotu par apskatāmo gadījumu atlasi, avotu izvērtēšanu un interpretēšanu.
- Argumentēšana, izmantojot nepieciešamo argumentācijas veidu un demonstrējot prasmi loģiski saistīt premisas ar secinājumiem un balstīties tajos, atklājot cēloņsakarības.
- Modelēšana, analizējot ekonomiskos procesus, veicot aprēķinus.
- Analītiska spriešana, kas ietver secīgu darbību kopumu: informācijas un faktu meklēšanu, atlasi un novērtēšanu, ekonomiskās likumsakarības izvēli, analīzi un secināšanu.
- Gadījumu (problēmsituāciju) analīze, izmantojot visas iepriekš minētās prasmes, kā arī analizējot un secinot.
- Problēmrisināšana, definējot problēmu, pētot un analizējot to, piedāvājot risinājumu un tā īstenošanas plānu.
Katrai prasmju grupai tematā, atbilstoši uzdevumiem, tiek piedāvāts snieguma līmeņa apraksts, kuru var izmantot gan prasmes apguves procesā, vērtējot formatīvi un sniedzot atbalstošu atgriezenisko saiti, gan vērtējot summatīvi, prasmi tās apguves noslēgumā demonstrējot darbībā, kā arī katra temata atsevišķā bloka – jautājuma ietvarā tiek piedāvāti temata izpētes aspekti un aprakstītas apguvei nepieciešamās priekšzināšanas. Lai nepadarītu sarežģītāku procesu tiem, kuriem tik padziļinātu priekšzināšanu nav, tiek piedāvāts atbalsta instruments iztrūkstošā apguvei.
Piemērs:
Modelē ekonomiskos procesus, izmantojot statistikas datus un ekonomiskās likumsakarības | Izskaidrojiet apļveida plūsmas modeli un atrodiet reālā IKP (Y) vērtību, atrisinot makroekonomisko mode-li! Y = C + I + G + NX līdzsvara stāvoklis makroekonomiskajā modelī C = 1500 + 0,75Y patēriņa funkcija (C = C0 + cYD) I = 1250 plānotās ieguldījumu funkcijas G = 1250 valdības iepirkumu funkcija NX = - 250 neto eksporta funkcija |
Līmenis Kritērijs | Sācis apgūt | Turpina apgūt | Apguvis | Apguvis padziļināti |
Izvēlas atbilstošo ekonomisko modeli un izmanto to situācijas skaidrošanai | Ar atbalstu izvērtē elementus, lieto piedāvāto modeli parādību skaidrošanai. Sakarību attēlojums nav precīzs. | Izvēlas atbilstošu modeli parādības skaidrošanai. Modeli veido, iekļaujot tajā būtiskākos raksturlielumus, bet to attēlojums nav precīzs, vai ir izvēlēti arī lieki, nebūtiski elementi, lai skaidrotu sakarības. | Izvēlas atbilstošu modeli parādības skaidrošanai. Modeli veido, iekļaujot tajā visus nepieciešamos raksturlielumus. Patstāvīgi izvērtē tos un skaidro būtiskākās sakarības. | Izvēlas atbilstošu modeli parādības skaidrošanai. Modeli veido, iekļaujot tajā visus nepieciešamos raksturlielumus. Patstāvīgi izvērtē tos un skaidro būtiskākās sakarības, to attēlojums ir precīzs. |
Lai skolotājam atvieglotu plānošanas procesu, katrā temata daļā tiek definēti sasniedzamie rezultāti pret piedāvāto uzdevumu, ar kura palīdzību var gūt pierādījumus vai plānotais rezultāts ir sasniegts.
Praktiskie uzdevumi ir papildināmi vai pārveidojami atbilstoši konkrētajai situācijai. Šie uzdevumi ir veidoti tā, lai veicinātu skolēnus patstāvīgi meklēt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem procesiem sabiedrībā, gan diskusijās, gan izmantojot mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Attīsta skolēnam prasmes optimāli lietot iegūto informāciju, izmantot to praksē, radīt jaunas biznesa idejas, argumentēt to lietderību, pieņemt un analizēt ekonomiski pamatotus, cilvēkvidei un dabas videi draudzīgus lēmumus.
Mācību procesā skolotājam paredzēts iekļaut darbības, kas ļauj skolēniem daudzpusīgi apgūt informāciju par norisēm apkārtējā sabiedrībā, reālām situācijām, ļauj skolēnam pielietot savas zināšanas, prasmes, pētnieciskās iemaņas un uzskatu daudzveidību. Katrs skolotājs, plānojot darbu konkrētai klasei, var izvēlēties tādas mācību metodes, kas sekmē skolēnu izpratni par tematu. Tāpat skolotājs pats vai kopā ar skolēniem izvēlas tās idejas apspriešanai un darbībai, kuras ir vispiemērotākās konkrētajai klasei.
Mācību līdzeklī autoru piedāvātais saturs, kā arī iespējamās mācību metodes ir rekomendējošas.
ME sadaļas Skolotājiem metodiku katrai tēmai veido:
• uzdevumi, to atbildes, darba lapas, aktivitāšu, kuras var izmanto izmantošanai mācību stundās, apraksti;
• metodiskie ieteikumi mācību procesa organizēšanai;
• pārbaudes darbu paraugs (paraugi), kas palīdz pārliecināties par tēmas satura apguvi (pamatkursu tēmām) vai snieguma līmeņa apraksti padziļinātajam kursam;
• ierosinājumi projektu un pētnieciskiem darbiem, idejas argumentētām esejām;
• citi ieteikumi tēmas apguvei.
Teorija ME satura apguvei skolēniem pieejama ME sadaļā Skolēniem (publiski pieejamā sadaļa) vai kā papildinformācija sadaļā Skolotājiem.
Mācību līdzeklī autoru piedāvātais saturs un mācību metodes ir rekomendējoši.
Skolotājs izvērtē tēmas piemērotību konkrētajam vecumposmam un to, kuras ieteicamās mācību metodes izmantot mācību procesā un iekļaut savos mācību stundu plānos.
Vēlam radošu un interesantu mācību procesu!