Uz skolēniem Iziet no sistēmas
Saturs
Uz skolēniem Iziet no sistēmas
tēmas

  1. Par Mana ekonomika

  2. 1.Ekonomikas pamatproblēma

  3. 2.Tirgus un cena

  4. 3.Darba tirgus

  5. 4.Uzņēmējs

  6. 5.Valsts nepieciešamība

  7. 6.Fiskālā politika

  8. 7.Nauda un monetārā politika

  9. 8.Banku loma

  10. 9.Labklājība

  11. 10.Tautsaimniecības cikli

  12. 11.Starptautiskā tirdzniecība

  13. 12.Cilvēkkapitāls un ilgtspēja (padziļinātajam kursam)

  14. 13.Inovatīva pārvaldība un globālā konkurētspēja (padziļinātajam kursam)

Vai naftas ieguves valstis dzīvo izšķērdīgi?

Ekonomiskās izaugsmes faktori

Mācību uzdevumi

  • Saprot, ka tautsaimniecības attīstība ilgtermiņā atkarīga no darba ražīguma pieauguma, kura atšķirības dažādās valstīs nosaka atšķirīgs investīciju līmenis fiziskajā kapitālā, cilvēkkapitālā un pētniecībā;

  • saprot, ka, lai gan investīcijas kapitālā var uzlabot darba ražīgumu un labklājību nākotnē, tās mazina aktuālo patēriņu un ietver riskus.


Nepieciešamie resursi

Aktivitātes, uzdevumi, spēles

  Jautājumi un atbildes


Ievadot tēmu noskaidro šādus jautājumus.

1. Kāpēc dažas valstis ir bagātas, bet citas – nabadzīgas?
2. Kāpēc dažās valstīs ir notikusi ekonomiskā izaugsme, bet citās nav?
3. Ko var darīt, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un mazinātu nabadzību?
Iespējamās atbildes
1. Šķērsgriezuma pierādījumi liecina par diezgan lielām ienākumu uz vienu iedzīvotāju atšķirībām starp valstīm; var novērot arī dažādu kapitālpreču līmeni, dažādas tehnoloģijas, dažādu darbaspēka kvalifikācijas līmeni.
2. Tas ir, kādi faktori ir noveduši pie ekonomisko izaugsmi, atskatoties uz valsts vēsturi. Jāpievērš uzmanība, vai valsts kapitālpreces ir atjaunotas, kāds ir valstī izglītības līmenis.
3. Lai veicinātu izaugsmi, nepieciešamas investīcijas inovācijās un modernās tehnoloģijās, kā arī sabiedrības izglītībā, veselībā. Produktivitātes pieaugums, pateicoties ieguldījumiem cilvēku un fiziskajā kapitālā, paaugstina ienākumus un dzīves līmeni. Jauninājumi, tehnoloģiskie sasniegumi un izglītība ir galvenie produktivitātes pieauguma avoti.

 Uzdevums darba lapā


Skolēni saņem 1. uzdevumu (1. pielikums) un pāros atbild uz jautājumiem.
1. uzdevums.
A. Novērtējiet viedokli – "lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, ir nepieciešams palielināt ieguldījumus"!
Paskaidrojiet jēdzienus: kapitāla pieaugums, potenciālā IKP izaugsme, faktiskā IKP izaugsme.
Iespējamā atbilde
Kapitāla pieaugums. Tā kā kapitāls ir ražošanas faktors, kas ietver rūpnīcas, mašīnas, transporta līdzekļus, darbarīkus, aprīkojumu utt., tāpēc, lai palielinātu ražošanu, ir nepieciešami papildu ieguldījumi kvalitatīvos ražošanas līdzekļos.
Potenciālā IKP izaugsme – maksimāli iespējamais galaproduktu daudzums, ko var saražot tautsaimniecībā, pilnīgi, bet sabalansēti izmantojot tās ierobežotos ražošanas resursus. Potenciālo izaugsmi veicina uzlabojumi kopējā piedāvājumā ilgtermiņā.
Potenciālā IKP izaugsmi var palielināt ražošanas faktoru daudzuma un/vai kvalitātes palielināšana. Svarīgi, lai ieguldījumi tiktu veikti visu ražošanas resursu palielināšanai un to kvalitātes uzlabošanā: 
  • kapitālā jeb ražošanas līdzekļu izveidē un uzlabošanā, veicot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, inovācijās; 
  • cilvēkkapitālā jeb darba resursos, uzlabojot  izglītību un apmācību, veselības aizsardzību, attīstot zinātni, pētniecību; 
  • dabas resursu pieejamībā un kvalitātes uzturēšanā un paaugstināšanā , piem., augsnes uzlabošanā, meliorācijas sistēmu sakārtošanā, apūdeņošanā, mežu ekonomiskās vērtības paaugstināšanā, u.c.;
  • uzņēmējspējās, ieguldot apmācībās uzņēmējdarbības un uzņēmējspēju attīstībai.
Faktiskā IKP izaugsme ir  reālā IKP pārmaiņas, kas parasti ir atšķirīgas no potenciālās izaugsmes. Ciklisko svārstību rezultātā reālā IKP pārmaiņas var būt straujākas vai lēnākas par potenciālo izaugsmi. Valsts, izmantojot fiskālās un monetārās politikas instrumentus, ietekmējot kopējā pieprasījuma pārmaiņas, cenšas ierobežot cikliskās svārstības, atgriežot faktisko izaugsmi tuvāk potenciālajai izaugsmei.

B. Novērtējiet viedokli – "lai sasniegtu ekonomisko izaugsmi, ir svarīgi uzlabot produktivitāti".
 
Iespējamā atbilde
Produktivitāte ir izlaides daudzums, ko viena vienība (vidēji) rada no noteikta ražošanas faktora daudzuma. To aprēķina šādi:

Darba ražīgums = Reālais iekšzemes kopproduktsKopējais ieguldījums

Vidējais darbaspēka produkta APL = Kopējais saražotais daudzumsKopējās darbaspēka vienības

Kapitāla vidējais produkts ir APK = Kopējais saražotais daudzumsKopējās kapitāla vienības

Parasti ekonomisti un politikas veidotāji balstās uz darba ražīgumu - ekonomisko izaugsmi virza darba ražīgums (kamēr darbaspēks tiek izmantots efektīvi). Tas ir saistīts ar ražošanas faktoru kvalitātes uzlabošanu (darbaspēka izglītības un kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana vai jaunu tehnoloģiju ieviešana).
Bet ekonomiskā izaugsme var notikt, palielinot arī ražošanas faktoru daudzumu, tāpēc darba ražīguma palielināšana šajā ziņā nav izšķiroša, bet ļoti vēlama.
Abi faktori ir savstarpēji saistīti – darbaspēka produktivitāti uzlabo labākas iekārtas un jaunākas tehnoloģijas, bet kapitāla produktivitāti uzlabo darbaspēka izglītības paaugstināšana un apmācība.
 
C. Novērtējiet ekonomiskās izaugsmes iespējamās sekas: ieguvumus, izmaksas, tās ietekmi uz:
  • dzīves līmeni (īpaši dzīves kvalitāti),
  • bezdarbu,
  • inflāciju,
  • ienākumu sadali,
  • maksājumu bilances tekošo kontu,
  • ilgtspējību.
Iespējamās atbildes
Izaugsmes ieguvumi
  1. Pieaugošs patēriņa līmenis un dzīves līmenis. Inflācija izaugsmes laikā var nepaaugstināties (Keinsa modelis) vai būt ekonomiskās izaugsmes blakne, pat neatņemama sastāvdaļa.
  2. Bezdarbs samazinās.
  3. Vieglāk ir īstenot politiku, kas pārdala ienākumus iedzīvotāju grupām ar zemākiem ienākumiem.
  4. Tā kā sabiedrība kļūst bagātāka, vairāk resursu var novirzīt vides uzlabošanai.
Izaugsmes izmaksas
  1. Var paaugstināties inflācija, palielinās resursu izmantošana, vides piesārņošana.
  2. Var palielināties ienākumu nevienmērīgāks sadalījums.
  3. Ienākumu pieaugums var palielināt pieprasījumu pēc importa precēm un pakalpojumiem, kas var negatīvi ietekmēt valstu maksājumu bilances tekošo kontu.


  Jautājumi un atbildes, saruna klasē


 Skolotājs lūdz skolēniem atbildēt uz šādiem jautājumiem.
  • Kā dažas valstis ar nelielu dabas resursu daudzumu, piemēram, Japāna un Singapūra, var būt salīdzinoši turīgas?
  • Kā citas valstis ar milzīgu daudzumu dabisko resursu, piemēram, Nigērija un Krievija, ir samērā nabadzīgas?
Skolotājs izskaidro, ka daži ekonomisti šo problēmu dēvē par "dabisko resursu paradoksu". Dabas resursi noteikti ir sekmējuši ekonomiskos panākumus, piemēram, tādās valstīs kā Amerikas Savienotās Valstīs, Dienvidāfrikā un ar naftu bagātajās Tuvo Austrumu valstīs. Tomēr ir daudz tādu valstu kā, piemēram, Japāna un Singapūra, kuras ir guvušas lielus ekonomiskos panākumus ar salīdzinoši maziem dabas resursiem.
Skolēni uzskaita citus faktorus, kas varētu veicināt ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā un augstus dzīves standartus.


  Avotu analīze, saruna klasē


  • Skolotājs parāda 1. vizuālo materiālu (2. pielikums) un apspriež galvenos  faktorus, kuri veicina tautsaimniecības izaugsmi.
Augsti ieguldījumu līmeņi fiziskajā un cilvēku kapitālā. 
Ieguldījumi gan fiziskajā kapitālā (rūpnīcās un mašīnās), gan cilvēku kapitālā (veselības aprūpe, darbinieku izglītība un apmācība) veicina ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.

Plašu jauno tehnoloģiju izmantošana, kas bieži prasa jaunas iekārtas un darbinieku apmācību. 
Pēdējos divos gadsimtos tehnoloģiskās inovācijas ir bijušas vissvarīgākais ekonomiskās izaugsmes noteicējs, kam cieši seko investīcijas fiziskajā un cilvēkkapitālā.
Attīstītās valstis ir labākā situācijā, lai finansētu papildu ieguldījumus cilvēku un fiziskajā kapitālā, bet mazāk attīstītās valstis bieži piedāvā citas iespējas jauniem ieguldījumiem. Piemēram, zemāks ienākumu līmenis nozīmē, ka valstī ir zemākas darbaspēka izmaksas, tātad arī zemākas ražošanas izmaksas, un bieži vien ir iespējams, ka ražošana no jaunajām tehnoloģijām bagātām valstīm pāriet uz nabadzīgākām valstīm. Svarīgs faktors ir lielāka ekonomiskā brīvība.

  • Skolotājs parāda 2. vizuālo materiālu (2. pielikums) un aicina skolēnus izteikt hipotēzes, kā ekonomiskā brīvība veicina ekonomisko izaugsmi un attīstību, savukārt tās trūkums kavē ekonomisko izaugsmi.
  • Skolotājs atkal demonstrē 1. vizuālo materiālu (2. pielikums) un turpina apspriest atlikušos faktorus.
Spēcīgi stimuli taupīt, ieguldīt un palielināt produktivitāti.
Augstākas labklājības tautsaimniecībās ir institūcijas, kas mudina ietaupīt un veikt ieguldījumus. Netaupīt nozīmē tērēt ienākumus pašreizējam preču un pakalpojumu patēriņam. Resursus, kas tiek patērēti šodien, nevar izmantot ieguldījumiem un otrādi. Veiksmīgas investīcijas rada augstāku nākotnes izaugsmes līmeni ražošanā, ienākumos un patēriņā.

Konkurences nodrošināšana tirgos. 
Konkurence ģenerē inovācijas un zemākas cenas.

Zema inflācija. 
Stabila valūta (zems inflācijas līmenis) veicina stimulus, saglabājot finanšu aktīvu (ilgtermiņa finanšu ieguldījumi) vērtību, kas veicina uzkrāšanu un investīcijas. Inflācijas mazināšana veicina cilvēku centienus strādāt, ietaupīt un veikt ieguldījumus, nevis meklēt veidus, kā aizsargāt savus aktīvus no inflācijas ietekmes.

Makroekonomiskā un politiskā stabilitāte.
Makroekonomiskā stabilitāte veicina izaugsmi, stabilitāti, mazina cikliskās svārstības. Politiskā stabilitāte nozīmē, ka valdības maiņa neizraisīs pilsoņu īpašuma konfiskāciju. Pastāv stimuls ilgtermiņa ieguldījumiem.

Brīva starptautiskā tirdzniecība. 
Pasaules valstis ar augstu ienākumu līmeni ir plaši iesaistītas pasaules tirdzniecībā. Ķīna, ASV, Kanāda, Vācija, Apvienotā Karaliste, Japāna, Francija, Singapūra un Honkonga arī ir būtiski starptautiskās tirdzniecības spēlētāji. Tirdzniecība ļauj valstīm specializēties preču ražošanā un eksportā, un tās var ražot ar viszemākajām iespējamām izmaksām.  


  Uzdevums darba lapā, darbs pāros


Skolēni saņem 2. uzdevumu (1. pielikums), pāros atbild uz jautājumiem, tad kopīgi apspriež atbildes.

2. uzdevums.
Iepazīsties ar rādītājiem par dažām pasaules valstīm un atbildi uz jautājumiem!
ValstsNodarbināto skaits
(milj.)		Reālais IKP 2010. g. cenās, (miljardi USD)Mūža ilgumsAugsti tehnoloģisko preču eksportsResursu nodrošinājums
201020192019PPP* mljrd, USD%** 
A774,76087,214342.91678477731,931+ + +
B44,63396,43845,65605281207,016+ +
C2,2115,4134,851912750,234+ +
D0,8923,834,132204751,417+ +
E69,5363,4448,15348540,042+ +
F70,21524,91699,9291817310,211+ + +
G3,8239,8372,110137583155,452+
H147,314992,021374,46511879156,419+ + +
2019PPP* – uz vienu iedzīvotāju.
%** – procentos no rūpniecības preču eksporta.
Resursu nodrošinājums – mazs (+), liels (+ + +).
 
2.1. Kurām trim valstīm ir lielākās tautsaimniecības?
2.2. Kurām trim valstīm ir bijusi straujākā tautsaimniecības izaugsme?
2.3. Kurās trīs valstīs bija augstākā produktivitāte 2019. gadā? Kuri, jūsuprāt, ir trīs galvenie faktori, kas nodrošina šīm valstīm augsto produktivitāti?
2.4. Kurās trīs valstīs 2019. gadā ir bijis augstākais labklājības līmenis? Kurus divus rādītājus izmantosi atbildes argumentācijai?
2.5. Ar kādiem faktiem pamatosi, ka valstī G ir attīstīts cilvēkkapitāls?
2.6. Kura valsts ir spējusi nodrošināt samērā augstu labklājības līmeni, lai gan tā ražo maz augsti tehnoloģisko preču?
2.7. Izsaki hipotēzi, kā valsts C ir sasniegusi tik augstu labklājības līmeni?
2.8. Kādu rādītāju vēl vajadzētu izmantot, lai spriestu vai pārticību valstī C bauda "ikviens iedzīvotājs"?
2.9. Kurai valstij visvairāk vajadzētu veikt investīcijas cilvēkkapitālā un tehnoloģiju attīstībā, lai straujāk palielinātu iedzīvotāju labklājību?
2.10. Ar kuru divu valstu rādītājiem varētu pamatot, ka resursu nodrošinājums vēl negarantē augstu labklājības līmeni?
2.11. Pamato, kurām trim valstīm varētu būt lielākais ekonomikas potenciāls?
2.12. Zini vai mini! Kas ir valsts A, B, C, D, E, F, G, H?
Atbildes
2.1. Valstīm H, A, B.
2.2. Laikā no 2010. līdz 2019. gadam: valstij A – 135,6%; valstij G – 55,2%, valstij D – 43,3%.
2.3.
       Valstij H – 145107,9 USD uz vienu nodarbināto(21374400000 : 147300000)
       Valstij G – 97921,1 USD uz vienu nodarbināto (372100000 : 3800000)
       Valsti B – 85224,2 USD uz vienu nodarbināto (3845600000 : 44600000)
       Produktivitāti nodrošina: liels kapitāla daudzums, attīstīti cilvēkresursi, augstražīgas tehnoloģijas, augsts produkcijas īpatsvars ar lielu pievienoto vērtību.
2.4. Par augstu labklājības līmeni liecināt var IKP pēc pirktspējas paritātes principa (vai produktivitāte) un mūža ilgums, tāpēc valstī G, H, B.
2.5. Ar to, ka ir augsta produktivitāte, liels augsti tehnoloģisko preču eksports un šo preču īpatsvars rūpniecības preču eksportā, liels mūža ilgums.
2.6. Valsts C.
2.7. Iespējams, ka efektīvi izmantoti dabas resursi.
2.8. Džini koeficientu, ienākumu vienmērīgu/nevienmērīgu sadalījumu.
2.9. Valstij E.
2.10. Ar valsts A un valsts F rādītājiem.
2.11. Valstīm A, B un H, jo jau sasniegti lieli ražošanas apjomi, liels darbaspēka daudzums, liels augsti tehnoloģisku produktu daudzums.
2.12. A – Ķīna, B – Vācija, C – Kuveita, D – Latvija, E – Nigērija, F – Krievija, G – Singapūra, H – ASV.

 Diskusija 


Diskusijā skolēni noskaidro:
  1. Cik nozīmīgi dabas resursi ir nācijas attīstībā? 
  2. Kādi ir galvenie faktori, kas veicina ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi? 
  3. Kā IKP uz vienu iedzīvotāju ir saistīts ar dzīves kvalitāti? Kāpēc tas ir svarīgi?
Iespējamās atbildes
 1. Dabas resursi noteikti ir sekmējuši dažu valstu ekonomiskos panākumus. Tomēr ir daudz valstu un reģionu, piemēram, Japāna un Honkonga, kas ir sasniegušas lielus ekonomiskos panākumus ar pieticīgiem dabas resursiem.
2. Ekonomisko izaugsmi veicina lielāka produktivitāte un ieguldījumi fiziskajā kapitālā, cilvēkkapitālā un tehnoloģijās. Valsts spēja  nodrošināt zemu inflāciju un uzturēt makroekonomisko un politisko stabilitāti, nodrošināt mērenu, bet ne strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu, veicināt starptautisko tirdzniecību un nodrošināt spēcīgus finansiālus stimulus un aizsargāt īpašuma tiesības, kas mudina cilvēkus strādāt, ietaupīt un ieguldīt sevī un biznesa iespējās.
3. Augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju bieži nodrošina augstāku dzīves kvalitāti. Valstīm ar augstu IKP uz vienu iedzīvotāju parasti ir augsts lasītprasmes līmenis, zems zīdaiņu mirstības līmenis un ilgs dzīves ilgums. Piemēram, Cilvēku Attīstības Indekss visaugstākais ir tādās valstīs kā Norvēģija, Šveice, Īrija, Vācija, Honkonga – šīm valstīm ir arī vieni no augstākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr arī valstīs ar augstu IKP uz vienu iedzīvotāju var būt augsta iedzīvotāju nevienlīdzība, augsts vides piesārņojums. Tāpēc labklājība jeb dzīves kvalitāte būs atkarīga ne tikai no materiālās labklājības jeb IKP uz vienu iedzīvotāju, bet arī no citiem sociāliem un vidi raksturojošiem rādītājiem.



Kādu labumu gūst augstskolas, ja valdība palielina izdevumus to vajadzībām?

Nākamā apakštēma