Vai uzņēmumam ir iespēja turpināt darbu, ja ir zaudējumi?
Ražošanas izmaksas
Mācību uzdevumi
- Saprast, kas ietilpst ražošanas izmaksās.
- Kā tas ietekmē cenas veidošanos.
- Kā aprēķinātās izmaksas izmantot lēmumu pieņemšanā uzņēmumā.
Nepieciešamie resursi:
1. pielikums. Darba lapa –1. līdz 7. uzdevums.2. pielikums. 1. Vizuālais materiāls.
3. pielikums. 2. Vizuālais materiāls.
Aktivitātes, uzdevumi, spēles
Aktualizācija
Saruna klasē
Skolotājam jāuzsver, ka pirms ražošanas uzsākšanas ieteicams veikt katras biznesa idejas izvērtēšanu un viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir apzināt visas izmaksas, novērtēt to lielumu, aprēķināt iespējamās preces kopējās izmaksas, salīdzināt ar tirgus cenu, lai varētu pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus. Nepilnīga un neprecīza biznesa idejas izvērtēšana saistīta ar plānotā kapitāla nepietiekamu apzināšanu, nepieciešamību pēc papildu finansējuma piesaistes, nespēju sasniegt plānoto ražošanas apjomu un peļņu vai pat ar maksātnespēju.
Svarīgi uzsvērt, ka pilnīgi visu ražošanas izmaksu apzināšana un aprēķināšana ir ļoti nozīmīgs solis biznesa idejas izvērtēšanā un, īpaši, ražošanas procesa analīzē, pilnveidošanā.
Apjēgšana
Uzdevumi darba lapā
1. Izmaksas pieņemts grupēt. Pastāvīgo un mainīgo izmaksu iedalījuma kritērijs – vai izmaksas mainās, palielinot saražotās produkcijas daudzumu.
Ieteicams parādīt 1. vizuālo materiālu (2. pielikums) un noskaidrot izmaksu grupas un ko tās parāda:
- pastāvīgās izmaksas (FC), kuras nemainās atkarībā no ražošanas apjoma;
- mainīgās izmaksas (VC), kuras parāda preces ražošanāizmantoto resursu vērtību. VC = 0, neražojot produkciju, bet palielinās, palielinoties ražošanas apjomam;
- kopējās izmaksas (TC), kuras iegūst summējot pastāvīgās izmaksas (FC) un mainīgās izmaksas (VC); TC = FC + VC;
- galējās izmaksas (MC), kuras dēvē arī par robežizmaksām, parāda par cik palielinās kopējās izmaksas, palielinot ražošanu par vienu vienību; tās izmanto, lai pieņemtu lēmumu par ražošanas apjoma palielināšanu un optimālā ražošanas apjoma noteikšanai;
- vidējās pastāvīgās izmaksas (AFC), vidējās mainīgās izmaksas (AVC) un vidējās kopējās izmaksas (ATC), kuras iegūst, dalot attiecīgo izmaksu apjomu ar saražoto produkcijas vienību skaitu. Jāuzsver, ka ekonomikas literatūrā bieži vidējo kopējo izmaksu apzīmējumā izlaiž burtu ”T”. Atceries: AC = ATC!
- Kopējie ieņēmumi (TR) – naudas summa, ko iegūst pārdodot noteiktu preču daudzumu par noteiktu cenu; TR = P × Q;
- Galējie ieņēmumi (MR) parāda, par cik mainās kopējie ieņēmumi, pārdodot vienu papildu preces vienību.
3. Skolēni nostiprina prasmes izmaksu grupēšanā un aprēķināšanā pāros veicot 1. uzdevumu (1. pielikums).
1. uzdevum. 2000 produkcijas vienību ražošana ir saistīta ar sekojošām izmaksām:
- (VC) izejvielas un materiāli – 3200 eiro;
- (FC) apgaismojums 150 eiro;
- (FC) kredītprocenti – 345 eiro;
- (VC) darba izmaksas – 2640 eiro;
- (FC) IKT uzturēšana – 420 eiro;
- (FC) nekustamā īpašuma nodoklis – 235 eiro;
- (VC) samaksa par enerģiju – 660 eiro;
- (FC) telpu uzkopšana – 200 eiro;
- (FC) apsardze 250 eiro.
b) Aprēķini mainīgās izmaksas (VC)!
c) Aprēķini pastāvīgās izmaksas (FC)!
d) Aprēķini kopējās izmaksas (TC)!
e) Aprēķini 2000 produkcijas vienību ražošanas vidējās kopējās vienības izmaksas (ATC2000)!
f) Aprēķini 2000 produkcijas vienību ražošanas vidējās mainīgās vienības izmaksas (AVC2000)!
g) Aprēķini 2000 produkcijas vienību ražošanas vidējās pastāvīgās vienības izmaksas (AFC2000)!
h) Pieņemsim, ka ikvienas produkcijas vienības vidējās mainīgās izmaksas ir 3,25 eiro. Aprēķini VC0, VC500; VC1000; VC1500 un uzzīmē 2000 produkcijas vienību ražošanas mainīgo izmaksu (VC), pastāvīgo izmaksu (FC) un kopējo izmaksu (ATC) grafiku (vienās koordinātu asīs).
Atbildes:
b) VC = 3200 + 2640 + 660 = 6500 eiro.
c) FC = 150 + 345 + 420 + 235 + 200 + 250 = 1600 eiro.
d) TC – FC + VC = 6500 + 1600 = 8100 eiro.
e) ATC2000 = TC/Q = 8100/ 2000 = 4,05 eiro.
f) AVC2000 = VC/Q = 6500/2000 = 3,25 eiro.
g) AFC2000 = FC/Q = 1600/2000 = 0,80 eiro.
AFC2000 = ATC2000 – AVC2000 = 4,05 – 3,25 = 0,80 eiro.
Atbildes 4. Izmaksu grafiskai attēlošanas salīdzināšanai var izmantot 2. vizuālo materiālu (3. pielikums).b) VC = 3200 + 2640 + 660 = 6500 eiro.
c) FC = 150 + 345 + 420 + 235 + 200 + 250 = 1600 eiro.
d) TC – FC + VC = 6500 + 1600 = 8100 eiro.
e) ATC2000 = TC/Q = 8100/ 2000 = 4,05 eiro.
f) AVC2000 = VC/Q = 6500/2000 = 3,25 eiro.
g) AFC2000 = FC/Q = 1600/2000 = 0,80 eiro.
AFC2000 = ATC2000 – AVC2000 = 4,05 – 3,25 = 0,80 eiro.
Diskusijā, prasot skolēniem pamatot, īpašu uzmanību jāpievērš šādiem aspektiem:
a) Kāpēc FC līkne ir horizontāla?
b) Kāpēc VC augšupejoša un sākas no koordinātu sākumpunkta?
c) Kāpēc kopējo izmaksu līkne sākas augstāk par VC līkni un ir augšupejoša?
d) Kāpēc VC un TC līknes ir paralēlas?
Atbildes:
a) Tāpēc, ka FC nemainās palielinoties ražošanas apjomam.
b) Vienmēr sākas koordinātu sākumpunktā tāpēc, ka neražojot (ražojot 0 vienību) tās ir 0; augšupejoša, tāpēc, ka VC palielinās, palielinoties ražošanas apjomam.
c) Sākas augstāk tāpēc, ka neražojot (Q = 0) arī jāsedz pastāvīgās izmaksas (FC); augšupejoša tāpēc, ka TC palielinās, palielinoties ražošanas apjomam.
d) Starpība starp TC un VC līkni ir patstāvīgās izmaksas (FC), bet tās nemainās palielinot saražotās produkcijas daudzumu.
Atbildes a) Tāpēc, ka FC nemainās palielinoties ražošanas apjomam.
b) Vienmēr sākas koordinātu sākumpunktā tāpēc, ka neražojot (ražojot 0 vienību) tās ir 0; augšupejoša, tāpēc, ka VC palielinās, palielinoties ražošanas apjomam.
c) Sākas augstāk tāpēc, ka neražojot (Q = 0) arī jāsedz pastāvīgās izmaksas (FC); augšupejoša tāpēc, ka TC palielinās, palielinoties ražošanas apjomam.
d) Starpība starp TC un VC līkni ir patstāvīgās izmaksas (FC), bet tās nemainās palielinot saražotās produkcijas daudzumu.
5. Lai attīstītu grafisko attēlu lasīšanas prasmi un nostiprinātu zināšanas par būtiskām likumsakarībām, skolēni izpilda 2. uzdevumu (1. pielikums).
2. uzdevums. Uzņēmuma “Krēsls.lv” krēslu ražošanas kopējās izmaksas (TC) attēlo šādas grafiskais attēls.
(grafiskais attēls)
1) Nosaki pastāvīgās izmaksas (FC), ražojot vienu krēslu un četrus krēslus!
2) Aprēķini mainīgās izmaksas (VC), ražojot vienu krēslu un četrus krēslus!
3) Aprēķini trešās preces vienības ražošanas galējās izmaksas (MC3)!
4) Aprēķini vidējās pastāvīgās izmaksas (AFC4), ražojot četras produkcijas vienības!
5) Kādas ir viena krēsla un četru krēslu ražošanas vidējās izmaksas (AC)?
6) Attēlā uzzīmē mainīgo izmaksu (VC) līkni!
Atbildes:
1) FC1 = 50,00 eiro; FC4 = 50,00 eiro.
2) VC1=50,00 eiro VC4=300,00 eiro.
3) MC3 = TC3 – TC2= 270 – 150 = 120,00 eiro.
4) AFC4 = 50/4= 12,50 eiro.
5)ATC1= 100/1 = 100,00 eiro
ATC4= 350/4 = 87,50 eiro
6)*Līkne sāksies koordināšu krustpunktā un vienmēr būs par 50 eiro zemākas par TC līkni.
Atbildes 1) FC1 = 50,00 eiro; FC4 = 50,00 eiro.
2) VC1=50,00 eiro VC4=300,00 eiro.
3) MC3 = TC3 – TC2= 270 – 150 = 120,00 eiro.
4) AFC4 = 50/4= 12,50 eiro.
5)ATC1= 100/1 = 100,00 eiro
ATC4= 350/4 = 87,50 eiro
6)*Līkne sāksies koordināšu krustpunktā un vienmēr būs par 50 eiro zemākas par TC līkni.
6. Svarīgi parādīt, ka izmaksas rēķina ne tikai, lai noteiktu preces pašizmaksu vai cenu, bet aprēķinātās izmaksas izmanto, lai pieņemtu vairākus ekonomiski pamatotus lēmumus uzņēmuma darbībā.
a) Uzņēmuma mērķis ir peļņas gūšana. Peļņa būs, ja kopējie ieņēmumi (TR) būs lielāki par kopējām izmaksām (TC). TR > TC jeb P × Q > FC + VC, jeb TR > P × Q > FC + AVC × Q.
Uzņēmums gūs peļņu arī tad, ja P > ATC vai MR > ATC, kur
P – cena;
MR – galējie ieņēmumi. Galējie ieņēmumi parāda, par cik palielinās kopējie ieņēmumi, palielinot pārdotās produkcijas daudzumu par vienu vienību;
ATC – vidējās kopējās izmaksas.
b) Ražošana jāpārtrauc, ja P < AVC, jo šajā situācijā pārdodot preci (cena) ieņēmumi nesedz tās izmaksas, kuras ir ”iestrādātas tieši” precē (izejvielas, darbs). Ja uzņēmums turpina darbību, tad zaudējumi ir lielāki nekā pārtraucot ražošanu, tad zaudējumi ir vienādi ar pastāvīgajām izmaksām (FC).
c) Uzņēmums sasniedz optimālo ražošanas apjomu, ja P vai MR = MC. Ja P vai MR > MC, ir izdevīgi palielināt ražošanas apjomu, jo par katru papildus pārdoto produkcijas vienību saņemtā nauda pārsniegs tās papildu izmaksas (MC).
Ja MR < MC, šo produkcijas vienību vairs nav izdevīgi ražot, jo tā samazinās peļņu vai palielinās zaudējumus.
d) Izdevīgi turpināt ražošanu, pat strādājot ar zaudējumiem, ja AVC< P < ATC, jo tad kopējie ieņēmumi sedz ”precē iestrādāto” un vēl daļu no pastāvīgajām izmaksām (FC) un zaudējumi ir mazāki, nekā pārtraucot ražošanu. Ja ražošanu pārtrauktu, tad zaudējumi būtu vienādi ar pastāvīgajām izmaksām.Skolēniem vēl ir maza pieredze izmaksu aprēķināšanā un izmaksu teorijā balstītu lēmumu pieņemšanā, tāpēc ieteicams 3. uzdevumu veikt kopīgā praktiskā darbā, saņemot tūlītēju atgriezenisko saiti un veidojot skolēnu prasmes ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanā.
e) Bezzaudējuma punkta (sliekšņa) (BZP) noteikšana. Bezzaudējuma punkts ir ražošanas apjoms, kuru sasniedzot, kopējie ieņēmumi ir vienādi ar kopējām izmaksām jeb TR = TC; TR = P × Q; TC = FC + VC; P × Q = FC + AVC × Q.
Q = FC/(P – AVC). Būtībā ar cenas un vidējo mainīgo izmaksu starpību (segumu) ir jānosedz pastāvīgās izmaksas (FC).
7. Lai attīstītu prasmes vidējo izmaksu un galējo izmaksu aprēķināšanā un bezzaudējuma punkta noteikšanā, skolēni izpilda 3. un 4. uzdevumu (1. pielikums).
3. uzdevums. Iepazīsties ar tabulā esošo informāciju, veic nepieciešamos aprēķinus un daudzpunktes vietā ieraksti trūkstošos rādītājus un atbildi uz jautājumiem!
Atbildes:
Tabula ar atbildēm a) Nosaki pastāvīgās izmaksas (FC)!| Q (vien.) | VC (eiro) | AVC (eiro) | TC (eiro) | ATC (eiro) | MC (eiro) | TR (eiro) | MR (eiro) | Peļņa (eiro) |
| 0 | … | - | 30 | - | - | 0 | - | -30 |
| 1 | 20 | 20 | 50 | 50 | 20 | 29 | 29 | -21 |
| 2 | 36 | 16 | 66 | 33 | 16 | 58 | 29 | -8 |
| 3 | 48 | 12 | 78 | 26 | 12 | 87 | 29 | 9 |
| 4 | 64 | 16 | 94 | 23,5 | 16 | 116 | 29 | 22 |
| 5 | 85 | 21 | 115 | 23 | 21 | 145 | 29 | 30 |
| 6 | 114 | 29 | 144 | 24 | 29 | 174 | 29 | 30 |
| 7 | 154 | 40 | 184 | 26,29 | 40 | 203 | 29 | 19 |
b) Ar diviem argumentiem pierādi, ka uzņēmumam ir izdevīgāk ražot vismaz vienu preces vienību, nekā neražot nemaz!
c) Aprēķini preces cenu!
d) Pamato, kāpēc uzņēmumam ir izdevīgi strādāt ar zaudējumiem, ražojot divas produkcijas vienības! Tāpēc, ka zaudējumi (–8 eiro) ir mazāki, nekā pārtraucot ražošanu, kad zaudējumi būtu vienādi ar pastāvīgām izmaksām FC = 30 eiro.
e) Ar diviem argumentiem pamato kāds ražošanas apjoms uzņēmumam ir optimāls!
f) Ar trim argumentiem pamato, kāpēc 7. produkcijas vienību uzņēmumam nav izdevīgi ražot!
g) Pamato, kāpēc šis piemērs ilustrē pilnīgas konkurences tirgu!
h) Pamato, kāpēc optimālais ražošanas apjoms un maksimālā peļņa tiek sasniegti tad, kad MC = MR!
i) Konstruē AFC, AVC, ATC un MC līknes!Grafiku salīdzināšanai var izmantot 2. vizuālo materiālu un pievērst skolēnu uzmanību:
- kāpēc AFC līkne “krītoša”, bet nekad nebūs 0? (Jo dalot nemainīgās izmaksas ar arvien lielāku skaitli (saražotās produkcijas daudzumu) AFC samazināsies. Nebūs nulle, jo kaut nelielas, bet būs.);
- ka visām trim līknēm ir viena tendence - sākumā samazināties, sasniegt minimumu un tad sākt palielināties.
Piemēram, MC un AVC krustpunkts – minimālo cenu, par kādu vērts ražot. MC un ATC krustpunkts – cenu, kura nodrošina ražošanu bez zaudējumiem.
Atbildes:
a) 30 eiro.
b) Zaudējumi ir par 9 eiro mazāki, nekā neražojot. MC < MR (20 < 29), un zaudējumi samazinās par 9 eiro un ir mazāki par FC (30 eiro).
c) P = TR/Q; P = 203/7 = 29 eiro.
d) Maksimālā peļņa tiek gūta, ražojot 6 produkcijas vienības. MR = MC = 29 eiro – ražojot 6 produkcijas vienības.
e) -
f) P < AVC (29 < 40); MR < MC (29 < 40); Peļņa, ražojot 7 produkcijas vienības, ir mazāka, nekā ražojot 6 produkcijas vienības (19 < 30).
g) Uzņēmums pieņem tirgus noteiktu cenu un visas preces vienības pārdod par vienu un to pašu cenu. Galējie ieņēmumi ir vienādi ar preces cenu jeb MR = P.
h) Tāpēc, ka ražošanas apjomus palielina tikmēr, kamēr galējie ieņēmumi (MR) pārsniedz galējās izmaksas (MC), jo tad katras nākamās produkcijas vienības ražošana vai nu samazina zaudējumus vai palielina peļņu.
i)
Atbildes a) 30 eiro.
b) Zaudējumi ir par 9 eiro mazāki, nekā neražojot. MC < MR (20 < 29), un zaudējumi samazinās par 9 eiro un ir mazāki par FC (30 eiro).
c) P = TR/Q; P = 203/7 = 29 eiro.
d) Maksimālā peļņa tiek gūta, ražojot 6 produkcijas vienības. MR = MC = 29 eiro – ražojot 6 produkcijas vienības.
e) -
f) P < AVC (29 < 40); MR < MC (29 < 40); Peļņa, ražojot 7 produkcijas vienības, ir mazāka, nekā ražojot 6 produkcijas vienības (19 < 30).
g) Uzņēmums pieņem tirgus noteiktu cenu un visas preces vienības pārdod par vienu un to pašu cenu. Galējie ieņēmumi ir vienādi ar preces cenu jeb MR = P.
h) Tāpēc, ka ražošanas apjomus palielina tikmēr, kamēr galējie ieņēmumi (MR) pārsniedz galējās izmaksas (MC), jo tad katras nākamās produkcijas vienības ražošana vai nu samazina zaudējumus vai palielina peļņu.
i)
4. uzdevums. Uzņēmumā “ALBA” vienas produkcijas vienības cena ir 700 eiro, pastāvīgās izmaksas 600 000 eiro, bet mainīgās izmaksas vienas vienības ražošanā ir 550 eiro. Kādam jābūt produkcijas daudzumam, lai ražošana neradītu zaudējumus?
Atbildes:
TR = TC
TC = 600 000 + 550Q
TR = 700*Q
600 000 + 550Q = 700Q
150Q = 600 000
Q = 4 000 vienību
Atbildes TR = TC
TC = 600 000 + 550Q
TR = 700*Q
600 000 + 550Q = 700Q
150Q = 600 000
Q = 4 000 vienību
8. Komerclikuma 18. pants nosaka: ”Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai”. Uzņēmuma līdzekļus un to izvietojumu konkrētajā datumā atspoguļo uzņēmuma grāmatvedības bilance.
Skolēni izpilda 5. uzdevumu (1. pielikums) iepazīstas ar konkrēta uzņēmuma bilances rādītājiem un veic tās analīzi. Jāuzsver, ka bilances rādītājus sauc par bilances posteņiem.
Atkarībā no laika limita var uzdot skolēniem internetā iegūt AS “Latvijas Valsts meži” bilances rādītājus. Skolēni 5. uzdevumā var izmantot šī uzņēmuma bilances rādītājus, jo šajā variantā var attīstīt arī skolēnu prasmes aprēķināt dažus trūkstošos bilances posteņus.
5. uzdevums. AS “Latvijas Valsts meži” grāmatvedības bilances 31.12.2010., 31.12.2017., 31.12.2018.
| 31.12.2010. (latos) | 31.12.2017. (eiro) | 31.12.2018. (eiro) | |
| Aktīvi Ilgtermiņa ieguldījumi Nemateriālie aktīvi Pamatlīdzekļi Citi ilgtermiņa ieguldījumi Apgrozāmie līdzekļi Krājumi Debitori un avansa maksājumi Vērtspapīri un līdzdalība kapitālā Nauda un tās ekvivalenti | 254217909 136509400 449254 130875469 ..……… 117708509 12442975 17829014 77817881 9618639 | 387087209 291477785 1023027 266318069 ………… 95609424 22610156 22759737 49430201 | 466126566 302988130 1363395 272007612 ………… 163138436 27089383 36720251 99477800 |
| Pasīvi Pašu kapitāls Akciju kapitāls Rezerves Nesadalītā peļņa Uzkrājumi Kreditori Ilgtermiņa kreditori Īstermiņa kreditori Kreditori kopā Pasīvs kopā | 229787972 156468445 78319527 12576653 1401109 10452175 11853284 254217909 | 357583146 292374608 65208538 6205594 23298469 29504063 387087209 | 429195767 307863146 11500000 109832621 8261947 28668852 36930799 466126566 |
- https://www.lvm.lv/images/lvm/Par_mums/fin_faili/2018_gada-consolparskats.pdf
- https://www.lvm.lv/images/lvm/Par_mums/fin_faili/LVM_2010_gada_parskats.pdf
a) Kura uzņēmuma bilances rādītāji ir atspoguļoti tabulā?
b) Kuros datumos esošie rādītāji raksturo uzņēmuma līdzekļus?
c) Kādas divas galvenās daļas ir grāmatvedības bilancē?
d) Salīdzini viena gada aktīvu un pasīvu skaitliskās vērtības un izdari secinājumu!
e) Kādi divi bilances posteņi veido pasīvu?
f) Pamato, kāpēc R. Kijosaki un Š Lektere pasīvus definē kā ”tas, kas no tavas kabatas naudu izņem”.
g) Aprēķini bilances posteni Kreditori kopā šādos datumos!
h) Pierādi, ka uzņēmums saimniecisko darbību veic, galvenokārt izmantojot savus līdzekļus!
i) Kas veido pašu kapitālu?
j) Kādu kritēriju izmanto kreditoru iedalījumam īstermiņa un ilgtermiņa?
k) Kuras saistības uzņēmumam ir izdevīgākas?
l) Ko parāda bilances postenis Pasīvi kopā?
m) Ko parāda bilances postenis Aktīvi?
n) Kāpēc Aktīvi ir vienādi ar Pasīviem?
o) Kādi ir divi galvenie Aktīvu posteņi?
p) Kas ir Ilgtermiņa ieguldījumu lielākā sastāvdaļa šajā uzņēmumā?
q) Kas atspoguļojas Pamatlīdzekļos?
r) Kas atspoguļojas Apgrozāmos līdzekļos?
s) Kur nonāk AS “Latvijas valsts meži” peļņas lielākā daļa?
t) Aprēķini bilances posteni Citi ilgtermiņa ieguldījumi.
Atbildes:
a) AS “Latvijas Valsts meži”.
b) 31.12.2010., 31.12.2017., 31.12.2018.
c) Aktīvi un pasīvi.
d) Bilances aktīvi ir vienādi ar pasīviem.
e) Pašu kapitāls un Kreditori (saistības, sveša nauda).
f) Tāpēc, ka no savas (un arī no svešas) kabatas nauda ir jāizņem un jāiegulda uzņēmumā.
g) 31.12.2010. = 11 853 284 lati; 31.12.2017. = 29 504 063 eiro; 31.12.2018. = 36 930 799 eiro.
h) Pašu kapitāls ir desmitkārt lielāks par aizņemto naudu – kreditoriem kopā.
i) Akciju kapitāls (pamatkapitāls), rezerves un nesadalītā peļņa.) Svarīgi pievērst skolēnu uzmanību diviem (skolēnu uztverē līdzīgiem) jēdzieniem: pamatkapitāls un pamatlīdzekļi. Pamatkapitāls ir pasīvu postenis un parāda īpašnieku ieguldījumu uzņēmumā, kā arī SIA un AS ar to atbild uzņēmuma īpašnieki. Pamatlīdzekļi ir aktīvu postenis un parāda, cik naudas izmantots ilgtermiņa ieguldījumiem (mašīnām, iekārtām, zemes iegādei, IKT u. c. ražošanas līdzekļu iegādei
j) Ja aizņēmums jāatdod gada laikā no bilances datuma (31.12.), tad ir īstermiņa saistības. Ja aizņēmums jāatdod laikā, kas ir ilgāks par gadu no bilances datuma – ilgtermiņa.
k) Ilgtermiņa, jo ilgāk var izmantot aizņemtu naudu un vēlāk ir jāatdod.
l) Cik līdzekļu ir piesaistījis uzņēmums: gan īpašnieku, gan aizņemtu (svešu).
m) Kur uzņēmums izlietojis iegūtos līdzekļus.
n) Tāpēc, ka Aktīvos jāatspoguļo, kur ieguldīts katrs Pasīvos iegūtais eiro. Bilancē summas uzrāda tikai pilnos eiro.
o) Ilgtermiņa ieguldījumi un Apgrozāmie līdzekļi.
p) Pamatlīdzekļi.
q) Zeme, meži, mašīnas, iekārtas, kuras kalpo ilgāk par gadu un nolietojas pakāpeniski.
r) Gatavās un nepabeigtās produkcijas Krājumi, Debitori – summa, kas parāda, cik citi ir parādā (uz 31.12.) uzņēmumam vai uzņēmums avansā (jau ir samaksājis citiem) un Nauda kasē, kontos.
s) Valsts budžetā, jo akcionārs ir valsts. Valsti pārstāv Zemkopības ministrija
t) 2010. gadā 5 184 677 lati; 2017. gadā 24 036 689 (eiro); 2018. gadā 29 617 123 eiro.
Atbildes a) AS “Latvijas Valsts meži”.
b) 31.12.2010., 31.12.2017., 31.12.2018.
c) Aktīvi un pasīvi.
d) Bilances aktīvi ir vienādi ar pasīviem.
e) Pašu kapitāls un Kreditori (saistības, sveša nauda).
f) Tāpēc, ka no savas (un arī no svešas) kabatas nauda ir jāizņem un jāiegulda uzņēmumā.
g) 31.12.2010. = 11 853 284 lati; 31.12.2017. = 29 504 063 eiro; 31.12.2018. = 36 930 799 eiro.
h) Pašu kapitāls ir desmitkārt lielāks par aizņemto naudu – kreditoriem kopā.
i) Akciju kapitāls (pamatkapitāls), rezerves un nesadalītā peļņa.) Svarīgi pievērst skolēnu uzmanību diviem (skolēnu uztverē līdzīgiem) jēdzieniem: pamatkapitāls un pamatlīdzekļi. Pamatkapitāls ir pasīvu postenis un parāda īpašnieku ieguldījumu uzņēmumā, kā arī SIA un AS ar to atbild uzņēmuma īpašnieki. Pamatlīdzekļi ir aktīvu postenis un parāda, cik naudas izmantots ilgtermiņa ieguldījumiem (mašīnām, iekārtām, zemes iegādei, IKT u. c. ražošanas līdzekļu iegādei
j) Ja aizņēmums jāatdod gada laikā no bilances datuma (31.12.), tad ir īstermiņa saistības. Ja aizņēmums jāatdod laikā, kas ir ilgāks par gadu no bilances datuma – ilgtermiņa.
k) Ilgtermiņa, jo ilgāk var izmantot aizņemtu naudu un vēlāk ir jāatdod.
l) Cik līdzekļu ir piesaistījis uzņēmums: gan īpašnieku, gan aizņemtu (svešu).
m) Kur uzņēmums izlietojis iegūtos līdzekļus.
n) Tāpēc, ka Aktīvos jāatspoguļo, kur ieguldīts katrs Pasīvos iegūtais eiro. Bilancē summas uzrāda tikai pilnos eiro.
o) Ilgtermiņa ieguldījumi un Apgrozāmie līdzekļi.
p) Pamatlīdzekļi.
q) Zeme, meži, mašīnas, iekārtas, kuras kalpo ilgāk par gadu un nolietojas pakāpeniski.
r) Gatavās un nepabeigtās produkcijas Krājumi, Debitori – summa, kas parāda, cik citi ir parādā (uz 31.12.) uzņēmumam vai uzņēmums avansā (jau ir samaksājis citiem) un Nauda kasē, kontos.
s) Valsts budžetā, jo akcionārs ir valsts. Valsti pārstāv Zemkopības ministrija
t) 2010. gadā 5 184 677 lati; 2017. gadā 24 036 689 (eiro); 2018. gadā 29 617 123 eiro.
9. Svarīgus uzņēmuma darbības rādītājus atspoguļo arī uzņēmuma Peļņas vai zaudējumu aprēķins.
Kopīgi izpilda 6. uzdevumu (1. pielikums).
AS “Latvijas Valsts meži” peļņas vai zaudējuma aprēķins 2010.; 2017., 2018. gadā
| 2010 (latos) | 2017 (eiro) | 2018 (eiro) | |
| Neto apgrozījums Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas Bruto peļņa Pārdošanas izmaksas Administrācijas izmaksas Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi Pārējās izmaksas Peļņa pirms nodokļiem Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) Pārējie nodokļi Pārskata gada (tīrā, neto) peļņa | 215966 157 (118810997) 97155160 (1525980) (7116923) 138832 (351) 91656654 (11257688) (20279439) 78319527 | 275829752 (195929527) 79000255 (1799545) (9931842) 5145629 (4246360) 69068412 (3859874) 65208538 | 333200869 (212294432) 120906437 (17912258) (10882486) 6177128 (4196003) 110213845 (381224) 109832621 |
Aprēķini un atbildi uz jautājumiem!
a) Pamato, kāpēc nav salīdzināms 2010. gada un 2018. gada rādītājs Neto apgrozījums?
b) Par ko liecina tas, ka 2018. gada neto apgrozījums ir lielāks par 2017. gada rādītāju?
c) Kā aprēķina bruto peļņu?
d) Kā iegūst rādītāju Peļņa pirms nodokļiem?
e) Saskati likumsakarību, kāpēc daži peļņas vai zaudējuma aprēķina rādītāji ir iekavās, bet daži nav?
f) Kā iegūst pārskata gada (neto, tīro) peļņu?
g) Kāpēc 2018. gadā akciju sabiedrība samaksā tik mazu UIN?
h) Kuru peļņu var dalīt dividendēs?
i) Kuru divu rādītāju pārmaiņas visvairāk ietekmēja to, ka 2018. gadā būtiski pieauga uzņēmuma neto peļņa?
Atbildes:
a) Tāpēc, ka katrs rādītājs ir citā valūtā.
b) Par saimnieciskās darbības paplašināšanos un/vai cenu pieaugumu.
c) No neto apgrozījuma atņemot pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.
d) No bruto peļņas atņemot pārdošanas, administrācijas un citas izmaksas, bet pieskaitot citus ieņēmumus.
e) Iekavās izmaksas, nauda aizplūst.
f) No peļņas pirms nodokļiem atskaitot nodokļu maksājumus.
g) Grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz, ka UIN jāmaksā tikai tad, kad peļņu sadala dividendēs, ko varēs darīt pēc gada pārskata apstiprināšanas un akcionāru sapulces lēmuma.
h) Pārskata gada peļņu (tīro, neto).
i) Neto apgrozījuma pieaugums un UIN samazināšanās.
Atbildes a) Tāpēc, ka katrs rādītājs ir citā valūtā.
b) Par saimnieciskās darbības paplašināšanos un/vai cenu pieaugumu.
c) No neto apgrozījuma atņemot pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.
d) No bruto peļņas atņemot pārdošanas, administrācijas un citas izmaksas, bet pieskaitot citus ieņēmumus.
e) Iekavās izmaksas, nauda aizplūst.
f) No peļņas pirms nodokļiem atskaitot nodokļu maksājumus.
g) Grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz, ka UIN jāmaksā tikai tad, kad peļņu sadala dividendēs, ko varēs darīt pēc gada pārskata apstiprināšanas un akcionāru sapulces lēmuma.
h) Pārskata gada peļņu (tīro, neto).
i) Neto apgrozījuma pieaugums un UIN samazināšanās.
Diskusija klasē
1. Pārrunā:
1. Kāpēc var rasties nepieciešamība izvērtēt uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitāti?
2. Kuri rādītāji ļauj spriest par uzņēmumu un tā darbību?
3. Kuri rādītāji var liecināt par uzņēmuma lielumu?
4. Kuri rādītāji varētu liecināt, ka uzņēmumi ražo vajadzīgu produkciju?
5.Kuri rādītāji varētu liecināt, ka uzņēmuma darbība kļūst sekmīgāka?
6. Kā varētu salīdzināt divu atšķirīgu uzņēmumu (lielu/mazu vai ražotāja/pakalpojumu sniedzēja) darbības efektivitāti?
Atbildes:
1. Lai pārliecinātos, vai darbība atbilst plānotajiem rādītājiem. Lai salīdzinātu ar konkurentu rādītājiem. Lai atklātu vājās vietas un veiktu uzlabojumus.
2. Bilances lielums = aktīvs = pasīvs, peļņas (bruto, neto, pirms nodokļiem), apgrozījuma, ienesīguma = rentabilitātēm.
3. Bilances aktīvi, neto apgrozījums, strādājošo skaits.
4. Neto apgrozījums un tā pieaugums, peļņa un tās pieaugums.
5. Apgrozījuma un peļņas pieaugums, izmaksu samazināšanās.
6. Saražotās produkcijas vērtību uz nodarbināto; iegūto peļņu uz katru apgrozīto eiro; gūto peļņu uz katru uzņēmumam piesaistīto eiro vai paša ieguldīto eiro.
Atbilde 1. Lai pārliecinātos, vai darbība atbilst plānotajiem rādītājiem. Lai salīdzinātu ar konkurentu rādītājiem. Lai atklātu vājās vietas un veiktu uzlabojumus.
2. Bilances lielums = aktīvs = pasīvs, peļņas (bruto, neto, pirms nodokļiem), apgrozījuma, ienesīguma = rentabilitātēm.
3. Bilances aktīvi, neto apgrozījums, strādājošo skaits.
4. Neto apgrozījums un tā pieaugums, peļņa un tās pieaugums.
5. Apgrozījuma un peļņas pieaugums, izmaksu samazināšanās.
6. Saražotās produkcijas vērtību uz nodarbināto; iegūto peļņu uz katru apgrozīto eiro; gūto peļņu uz katru uzņēmumam piesaistīto eiro vai paša ieguldīto eiro.
2. Iepazīstina ar svarīgākā saimnieciskās darbības efektivitātes rādītāja – rentabilitātes veidiem - un katra rentabilitātes veida aprēķināšanas formulu:
a) Apgrozījuma rentabilitāte (saukta arī par komerciālo, bruto rentabilitāti) parāda, cik ienesīgs ir katrs apgrozītais eiro. To aprēķina, bruto peļņu dalot ar neto apgrozījumu, un izsaka procentos:
null
b) Aktīvu rentabilitāte (saukta arī par ekonomisko rentabilitāti) parāda, cik lielu peļņu (neto jeb peļņu pēc nodokļiem) ir guvis uzņēmums uz katru piesaistīto eiro. Šo rentabilitāti aprēķina, neto peļņu dalot ar aktīvu vērtību, un izsaka procentos:
null
c) Pašu kapitāla rentabilitāte (saukta arī par finansiālo rentabilitāti) parāda, cik ienesīgi ir īpašnieku uzņēmumā ieguldītie līdzekļi. To aprēķina, neto peļņu dalot ar pašu kapitālu, un izsaka procentos:
null
Izvērtējot saimnieciskās darbības efektivitāti, salīdzina:
- kā manījušies uzņēmuma rentabilitātes rādītāji vairāku gadu laikā. Ja rentabilitātes rādītāji palielinās, uzņēmuma darbība ir kļuvusi efektīvāka;
- līdzīgu uzņēmumu rentabilitātes rādītājus ar sava uzņēmuma rādītājiem. Ja uzņēmuma rentabilitātes rādītāji ir zemāki par nozares vidējiem, tad jāmeklē iespējas tos uzlabot;
- plānotos rentabilitātes rādītājus ar sasniegtajiem.
Interpretēšanas prasmju veicināšana, darbs pāros
Rentabilitātes aprēķināšanas un rentabilitātes rādītāju interpretēšanas prasmju attīstībai pāros veic 7. uzdevumu (1. pielikums).
7. uzdevums. Izmanto AS “Latvijas valsts meži” bilanču un peļņas vai zaudējumu aprēķina rādītājus, veic nepieciešamos aprēķinus un atbildi uz jautājumiem!
a) Aprēķini apgrozījuma (komerciālo) rentabilitāti 2010. un 2018. gadā!
b) Aprēķini aktīvu (ekonomisko) rentabilitāti 2010. un 2018. gadā!
c) Aprēķini pašu kapitāla (finansiālo) rentabilitāti 2010. un 2018. gadā!
d) Ko nozīmē, ka apgrozījuma rentabilitāte 2010. gadā ir 45%?
e) Kurā gadā - 2010. vai 2018. - apgrozījuma rentabilitāte bija augstāka?
f) Ko nozīmē, ka 2018. gadā aktīvu rentabilitāte bija 23,6%?
g) Ko nozīmē, ka 2018. gadā pašu kapitāla rentabilitāte bija25,6%?
h) Kā vērtēt to, ka visas trīs rentabilitātes 2018. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir samazinājušās?
Atbildes:
a) Apgrozījuma rentabilitāte2010 = (97155160 : 215966157) × 100 = 45,0%
Apgrozījuma rentabilitāte2018 = (120906437 : 333200869) × 100 = 36,3%
b) Aktīvu rentabilitāte2010 = (78319527 : 254217909) × 100 = 30,8%
Aktīvu rentabilitāte2018 = (109832621 : 466126566) × 100 = 23,6%
c) Pašu kapitāla rentabilitāte2010 = (78319527 : 229787972) × 100 = 34,1%
Pašu kapitāla rentabilitāte2018 = (/109832621 : 429195767) × 100 = 25,6%
d) Katrs apgrozītais lats ir uzņēmumam ienesis 45 santīmu bruto peļņu.
e) 2010.
f) Katrs uzņēmuma piesaistītais eiro uzņēmumā ienesa 23,6 centu tīro peļņu.
g) Katra uzņēmuma akcionāru ieguldītā naudas vienība (eiro) 2018. gadā uzņēmumam ienesusi 25,6 centu tīro peļņu.
h) Ienesīgums gan no apgrozītās naudas vienības, gan no uzņēmumam piesaistītās naudas vienības, gan no akcionāru katras ieguldītās naudas vienības ir samazinājies, bet visos gadījumos rentabilitāte ir samērā augsta.
Atbildes a) Apgrozījuma rentabilitāte2010 = (97155160 : 215966157) × 100 = 45,0%
Apgrozījuma rentabilitāte2018 = (120906437 : 333200869) × 100 = 36,3%
b) Aktīvu rentabilitāte2010 = (78319527 : 254217909) × 100 = 30,8%
Aktīvu rentabilitāte2018 = (109832621 : 466126566) × 100 = 23,6%
c) Pašu kapitāla rentabilitāte2010 = (78319527 : 229787972) × 100 = 34,1%
Pašu kapitāla rentabilitāte2018 = (/109832621 : 429195767) × 100 = 25,6%
d) Katrs apgrozītais lats ir uzņēmumam ienesis 45 santīmu bruto peļņu.
e) 2010.
f) Katrs uzņēmuma piesaistītais eiro uzņēmumā ienesa 23,6 centu tīro peļņu.
g) Katra uzņēmuma akcionāru ieguldītā naudas vienība (eiro) 2018. gadā uzņēmumam ienesusi 25,6 centu tīro peļņu.
h) Ienesīgums gan no apgrozītās naudas vienības, gan no uzņēmumam piesaistītās naudas vienības, gan no akcionāru katras ieguldītās naudas vienības ir samazinājies, bet visos gadījumos rentabilitāte ir samērā augsta.
Refleksija
Konkurss, diskusijas
Atgriezeniskās saites iegūšanai un zināšanu nostiprināšanai var:
1) rīkot konkursu par precīzākajām bilances posteņu definīcijām;
2) pārrunā noskaidrot, kurā bilances postenī atspoguļosies: saražotā prece noliktavā (krājumi); to preču vērtība, kuras ir nopirktas, bet par pirkumu vēl nav samaksāts (debitori); kredītiestādē paņemtais kredīts, kas jāatmaksā līdz nākamā pārskata gada beigām (īstermiņa kreditori); izejvielas produkcijas ražošanai (izejvielas, materiāli); likumā noteiktie 2800 eiro, kas jāiemaksā, dibinot SIA (pamatkapitāls); valstij neapmaksātais nodokļa parāds (kreditori, visticamāk, īstermiņa); ieņēmumi par pārdoto produkciju (bilancē neparādās); jauna ražošanas iekārta, kura uzņēmumā ir uzstādīta, bet samaksa tiks veikta pēc mēneša (parādi piegādātājiem un pamatlīdzekļi); sadalītā peļņa (ja akcionāriem – tad neparādās, jo tie vairs nav uzņēmuma līdzekļi); nauda uzņēmuma norēķinu kontā (nauda kontā); recepte (nemateriālie aktīvi); jauna nopirkta iekārta (pamatlīdzekļi) u.c.
3) apspriest, kuros bilances posteņos atspoguļosies šādi pārskata gada notikumi un kā tie ietekmēs bilances vērtību?
a) AS “Latvijas valsts meži” par saviem līdzekļiem iegādājas mežizstrādes tehniku 2 milj. eiro vērtībā. (Nauda kontā - samazinās, pamatlīdzekļi – palielinās, ilgtermiņa ieguldījumi kopā – palielinās, apgrozāmie līdzekļi kopā – samazinās, bilances vērtība nemainās.)
b) AS “Latvijas valsts meži” paņem kredītiestādē kredītu 2 milj. eiro un iegādājas mežizstrādes tehniku 2 milj. eiro vērtībā.
(kreditori kopā – palielinās, pasīvs – palielinās; pamatlīdzekli – palielinās, ilgtermiņa ieguldījumi - palielinās; aktīvs – palielinās, tātad bilances vērtība palielinās, jo uzņēmumā par papildus iegūto naudu palielinājušies pamatlīdzekļi.)
c) AS “Latvijas valsts meži” paņem kredītiestādē kredītu 2 milj. eiro 12.decembrī, lai iegādātos mežizstrādes tehniku 2 milj. eiro vērtībā. Banka pārskaita uzņēmumam naudu 14.decembrī., bet tehnikas iegāde būs iespējama tikai janvārī pēc gada bilances sagatavošanas (31. decembrī). (Kreditori, saistības - palielinās, pasīvi – palielinās; nauda kontā – palielinās, apgrozāmie līdzekļi kopā – palielinās, aktīvi – palielinās.)
Pielikumi