Uz skolēniem Iziet no sistēmas
Saturs
Uz skolēniem Iziet no sistēmas
tēmas

  1. Par Mana ekonomika

  2. 1.Ekonomikas pamatproblēma

  3. 2.Tirgus un cena

  4. 3.Darba tirgus

  5. 4.Uzņēmējs

  6. 5.Valsts nepieciešamība

  7. 6.Fiskālā politika

  8. 7.Nauda un monetārā politika

  9. 8.Banku loma

  10. 9.Labklājība

  11. 10.Tautsaimniecības cikli

  12. 11.Starptautiskā tirdzniecība

  13. 12.Cilvēkkapitāls un ilgtspēja (padziļinātajam kursam)

  14. 13.Inovatīva pārvaldība un globālā konkurētspēja (padziļinātajam kursam)

Kāpēc privātais sektors nenodrošina sabiedrisko preču ražošanu, bet to dara valsts un kāpēc sabiedriskās preces mēdz izmantot arī tie, kas par tām nav maksājuši?

Privātās preces un sabiedriskā preces

Mācību uzdevumi

  • Saprast, ar ko atšķiras privātās preces un pakalpojumi no sabiedriskajām precēm un pakalpojumiem.
  • Analizēt valsts lomu sabiedrisko preču ražošanā un pakalpojumu nodrošināšanā, un to sadalē.

Nepieciešamie resursi


1. pielikums. 2. vizuālais materiāls.
2. pielikums. Darba lapa (5. un 6. uzdevumi).

Aktivitātes, uzdevumi, spēles


 Jautājumi un atbildes


Pārrunā šādus jautājumus:
1. Kas piedalās ražošanas resursu sadalē jauktās ekonomikas sistēmā?
2. Kurš – mājsaimniecības un uzņēmumi vai valsts sadala lielāko daļu resursu?
3. Kuru preču un pakalpojumu ražošanu vislabāk atstāt tirgum un ko efektīvāk un taisnīgāk nodrošina valsts?
Atbildes
1. Tirgus (mājsaimniecības un uzņēmumi) un valsts.
2. Jauktās ekonomikas sistēmā lielāko daļu ekonomisko lēmumu pieņem tirgū, mijiedarbojoties pircējiem un pārdevējiem. Tomēr dažas preces un pakalpojumus var sniegt tikai valsts.
3. Tirgus jeb privātais sektors nodrošina privāto preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, t.i., tādu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kur labumu no šo preču patērēšanas gūst tikai tas, kas šo preci pērk vai lieto.
Valsts nodrošina sabiedrisko preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, t.i., tādas preces un pakalpojumus kā valsts aizsardzību, drošību un kārtību, infrastruktūru, pamatizglītības (dažās valstis arī vidējās un augstākās izglītības) ieguves iespējas, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu u.c. Šīs preces, pakalpojumi raksturīgi ar to, ka no to izmantošanas nevar izslēgt personas, kuras par tām nav maksājušas.

Apjēgšana 


  Saruna klasē, darbs ar "Mana ekonomika" informāciju


1. Ievadot tēmu, skolotājs aicina skolēnus  (prāta vētrā) nosaukt, ko, viņuprāt, būtu jādara valstij un ko – pašvaldībām. Lūdz uzrakstīt uz tāfeles vai ievadīt kādā no pieejamiem tiešsaistes (online) rīkiem, piemēram, sli.do, menti.com vai polleverywhere.com).
Pēc tam demonstrē 2. vizuālo materiālu (1. pielikums) un kopīgi izvērtē vai skolēni ir pareizi izvērtējuši funkciju piekritību pašvaldībai vai valstij un kuram sektoram – privātajam vai valstij tas ir jānodrošina).

2. vizuālais materiāls. Pašvaldību un valsts funkcijas.
Pašvaldības funkcijasValdības funkcijas
  • Organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus.
  • Gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (t.sk. nodrošinot daļu sabiedrisko preču un pakalpojumu).
  • Noteikt kārtību, kādā izmantojami sabiedriskā lietošanā esošie meži un ūdeņi.
  • Nodrošināt  izglītības ieguves iespējas.
  • Rūpēties par kultūru.
  • Nodrošināt veselības aprūpes pieejamību.
  • Piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
  • Organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus.
  • Īstenot bērnu tiesību aizsardzību u.c.
  • Nodrošināt valsts aizsardzību.
  • Ekonomiskās stabilitātes veicināšana.
  • Īpašuma tiesību aizsardzība.
  • Patērētāju tiesību aizsardzība,
  • Veselības aizsardzības nodrošināšana.
  • Drošības un kārtības nodrošināšana.
  • Ienākumu un resursu pārdale.
  • Sociālās nodrošināšanas sistēmas izveide.
  • Nodrošina ar sabiedriskajām precēm un pakalpojumiem.
  • Novērst negatīvos ārējos blakusefektus u.c.

2. Skolotājs iepazīstina ar sabiedriskās preces un pakalpojuma jēdzienu. Paskaidro, ka sabiedriskās preces un pakalpojumus raksturogan kopīgs/nekonkurējošs patēriņš, gan patēriņa neizslēdzamība. Skolotājs lūdz skolēnus klasificēt dažas preces, izmantojot:
  • patēriņa izslēdzamību (lieto tikai tas, kurš samaksājis)/neizslēdzamību (var lietot arī tas, kurš nav samaksājis);
  • konkurējoša jeb individuāla patērēšana (cits patērētājs samazina lietotāja derīgumu)/kopīga jeb nekonkurējoša patērēšana (cits patērētājs nesamazina lietotāja derīgumu).
Skolotājs parāda preces nosaukumu un lūdz tās grupēt atbilstoši izskatītajiem kritērijiem (iekavās norādītas atbildes).

a) Sieriņš „Kārums”: (izslēdzams, individuāls/ konkurējošs patēriņš)
b) TV sporta pārraide: (neizslēdzams, kopīgs patēriņš)
c) Hokeja spēle sporta arēnā: (izslēdzama, individuāls/ konkurējošs patēriņš)
d) Pamatizglītība: (neizslēdzama, kopīga/ nekonkurējošs patēriņš)
e) Valsts aizsardzība: (neizslēdzams, kopīgs/ nekonkurējošs patēriņš)


  Uzdevumi darba lapā, darbs pāros, diskusija


Skolēni saņem 5. uzdevumu (2. pielikums) un pāros to izpilda. Tad salīdzina iedalījumu.

5. uzdevums. Sagrupē doto privātajās precēs un pakalpojumus un sabiedriskajās precēs un pakalpojumos!
Maizes šķēle; friziera pakalpojumi; ielu apgaismojums; kabeļtelevīzija; zivis jūrā; brīvdabas teātra izrāde; laistīšanas sistēmas, ja ūdens tiek ņemts no ezera; bāku ugunis
Uzdevums un atbildes
 Privāts patēriņšKopīga patērēšana
Izslēdzama Maizes šķēle, friziera pakalpojumiBrīvdabas teātra izrāde, kabeļtelevīzija
NeizslēdzamaZivis jūrā, laistīšanas sistēmas, ja ūdens tiek ņemts no ezeraBāku ugunis, ielu apgaismojums

5.1. Kādas ir valsts sektora (sabiedriskā sektora) un privātā sektora atšķirības?
Atbilde: Privātais sektors – balstīts tirgus mehānismā, lēmumus pieņem pircēji un pārdevēji kopīgi. Valsts sektorā lēmumu pieņem valsts institūcijas..

5.2. Kas ir  raksturīgs privātām precēm un pakalpojumiem?
Atbilde:  Notiek brīvprātīga preču apmaiņa, citu pircēju izslēgšana no patēriņa, dalīts (individuāls, privāts) patēriņš.

5.3. Kas ir raksturīgs sabiedriskām precēm un pakalpojumiem?
Atbilde:  Neizslēdzamas preces un preces ar nedalītu (kopēju) patēriņu.

5.4. Sakārtojiet dotās preces atbilstošos kvadrātos!
Uzdevums un atbildes
A - vēži upēG - kabeļtelevīzijaM - egles valsts mežos                                   
B - elektroenerģijaH - suņu trakumsērgas pote 
C - matu griešana        I - ielu apgaismojums                            N - Tērvetes dabas parks                                         
D - valsts aizsardzībaJ - mūzikas straumēšana internetā                           O - kartupeļu čipsi                                           
E - privātais atrakciju parksK - maksas ceļi                                 P – automobiļu gaisa spilveni
F - ceļu pretslīdes apstrādeL - policijas pakalpojumi                            


Konkurējošs (individuāls) patēriņšNekonkurējošs (kopējs) patēriņš
IzslēdzamaC;  H; O; P B; E; G; J; K; N
NeizslēdzamaA; M  D; F; I; L

5.5 Kas ir "bezbiļetnieks"? Nosauc iepriekšējā uzdevumā minētās preces un pakalpojumus, kuru lietošanā varētu saskarties ar "bezbiļetnieka" problēmu!
Atbilde
Indivīdi, kuri izmanto preces vai pakalpojumus par tiem nemaksājot, neiesaistoties to finansēšanā. Neizslēdzamība un nekonkurējoša (kopēja) patērēšana – šīs īpašības piemīt visām sabiedriskām precēm: valsts aizsardzība, ceļu pretslīdes apstrāde, ielu apgaismojums, policijas pakalpojumi, valsts nodrošināta veselības aprūpe.

5.6. Noskaidro:
a. Vai cilvēkus var/nevar izslēgt no preču lietošanas, ja viņi nav par to maksājuši?
b.Vai var aizliegt cilvēkiem skatīties sabiedrisko televīziju, ja viņi nav maksājuši nodokļus?
a. Ir preces, no kuru patērēšanas var izslēgt (sieriņš "Kārums") un ir preces no kuru patērēšanas nevar izslēgt (pamatizglītība, sporta pārraide sabiedriskajā televīzijā, svētku uguņošana).
b. Nevar. 

3. Skolotājs piedāvā katram skolēnam iespēju – nopirkt augstāku vērtējumu eksāmenā. Lūdz skolēnus pierakstīt savu izvēli – "vēlos iegādāties vērtējumu" vai "nevēlos iegādāties vērtējumu".

Kad skolēni ir izdarījuši izvēli, skolotājs paziņo, ka tagad mainās nosacījumi un augstāku vērtējumu saņems visi skolēni, ja kaut viens būs par to samaksājis. Kurš tagad maksās par to, lai visi iegūtu augstu vērtējumu? Vai visi tie, kas maksāja par augstāku vērtējumu grib maksāt arī tagad? Kāpēc abos gadījumos atšķiras vēlme maksāt par to pašu vērtējumu?
(Iespējamā atbilde: Augstāku vērtējumu pirkt ieinteresēti tie, kam vērtējums ir zemāks, bet grib to uzlabot. Kad tādu pašu vērtējumu var saņemt, ja samaksātu viens vai daži pircēji, citiem var rasties vēlme nemaksāt un iegūt augstu vērtējumu “uz citu rēķina”. Šis ir piemērs “bezbiļetnieka” problēmai, kad kādu labumu var gūt kāds, kurš par to nav maksājis, nesamazinot kāda cita gūto labumu.)

"Bezbiļetnieka" problēma ir tirgus nepilnība, kas rodas, ja tie, kas gūst labumu no resursiem, sabiedriskām precēm (vai pakalpojumiem), par tām nemaksā. "Bezbiļetnieki" ir problēma, jo, nemaksājot par preci vai pakalpojumu pirms to saņemšanas, daudzi, iespējams gribēs gūt "bezmaksas" labumu. Tādejādi šāda prece vai pakalpojums var būt nepietiekami saražots vai pārmērīgi izmantots.

4. Skolotājs lūdz skolēniem izlasīt 6. uzdevumu (2. pielikums)  un atbildēt uz 4.1.–4.3. jautājumiem.

6.uzdevums.Pabeidz teikumus un uzraksti piemērus!
Uzdevuma teksts un atbildes

6.1. Preces un pakalpojumi ir izslēdzami, ja … ir iespēja ierobežot iespēju citiem tos lietot, piemēram, ieviešot maksu. 
  • Piemērs izslēdzamām precēm vai pakalpojumiem  – biezpienmaizītes.
  • Piemērs neizslēdzamām precēm vai pakalpojumiem – Latvijas radio.               
6.2. Preces vai pakalpojumi, kam ir konkurence patēriņā ja viena persona to lieto, tas samazina iespēju to lietot arī citai personai.                                                                
  • Piemērs konkurējoša patēriņa precēm vai pakalpojumiem – lidmašīnas biļetes, zivis okeānā.
  • Piemērs nekonkurējoša patēriņa precēm vai pakalpojumiem – Vērmanes dārza celiņi.

6.3. Preces un pakalpojumi, kas ir izslēdzami un kam ir konkurence patēriņā ...  privātās preces.                                                                                                                             
  • Piemērs – viedtālrunis.    

6.4. Preces un pakalpojumi, kas nav izslēdzami un kam ir konkurence patēriņā ... sabiedriskās preces.                                                                                                              
  • Piemērs – meža pastaigu celiņi, valsts aizsardzība.    

6.5. Preces un pakalpojumi, kas nav izslēdzami, bet kam ir konkurence patēriņā ... daļēji sabiedriskās preces (kopīgi resursi).                                                                                          
  • Piemērs – zivis okeānā, gruntsūdeņu ūdeņi.   

6.6. Preces un pakalpojumi, kas ir izslēdzami, bet  kam nav konkurence patēriņā ... daļēji sabiedriskas preces (nereti dabīgi veidojušies monopoli).                                    
  • Piemērs – mūzikas straumēšana tiešsaistē; elektrības, gāzes piegādes.

6.7. Valstī ir dažādi ceļu veidi, piemēram, autostrādes, privātie  ceļi, ielas utt. un ar tiem saistītas teritorijas. Izdomā ar tiem saistītus piemērus un aizpildi tabulu! 
 IzslēdzamaNav izslēdzama
Patēriņā ir konkurence (individuālā patērēšana)Preces vai pakalpojuma veids: privāta prece.
Ceļa veids: autostāvvieta privātīpašumā
 		Ceļa veids: bezmaksas autostāvvieta
Patēriņā nav konkurences (kopīga patērēšana)Ceļa veids: maksas ceļš.
 
 		Preces vai pakalpojuma veids: sabiedriska prece.
 
Ceļa veids: valsts autoceļi
 

6.8. Kas ir „bezbiļetnieki”?
Atbilde: cilvēki, kas lieto preci par to nemaksājot.          

6. 9. Atzīmē atbilstošo, aizpildi tukšās vietas!

Sabiedriskā prece ir par daudz/par maz saražota, jo tā nenes peļņu.
Kopienu traģēdija pastāv, ja prece vai pakalpojums nav izslēdzama, bet ir konkurence patēriņā. 
Piemēram – pārāk liela nozveja.
Risinājums – īpašumtiesību noteikšana.    

Pēc uzdevuma pabeigšanas skolotājs lūdz pāros dalīties ar atbildēm. Pēc tam skolēni grupas ietvaros apspriež tās. Var būt dažas diskusijas par dalītu/kopīgu patēriņu. Piemēram, atrakciju parka apmeklējums ir kopīgs patēriņš, līdz brīdim, kad tas ir pārpildīts, nav vairs ieejas biļešu. Veselības aprūpe dažās jomās (sabiedrības veselība) ir kopīgs patēriņš, bet citās jomās – nav. Šī ir laba iespēja parādīt, ka šie iedalījumi var būt diskutabli.

Jautājumi
4.1. Kādas ir atšķirības starp  privāto sektoru  un valsts (sabiedrisko) sektoru?
4.2. Kā var raksturot privātās preces?
4.3. Kā var raksturot tīras sabiedriskās preces un pakalpojumus?
Atbildes
4.1. Privātais sektors – tirgus mehānisms lēmumus pieņem pircēji un pārdevēji kopīgi. Valsts sektorā lēmumu pieņem valsts institūcijas.
4.2. Notiek brīvprātīga preču apmaiņa, citu pircēju izslēgšana no patēriņa, dalīts (individuāls, privāts) patēriņš
4.3. Neizslēdzamas preces ar nedalītu (kopīgu) patēriņu. 

 Izejas biļete


Var pārrunāt skolēniem aktuālus augstākās izglītības ieguves aspektus vai veidot šo kā izejas biļeti.

  • Kāda prece – privāta vai sabiedriska prece ir augstākā izglītība Latvijā, kur daži par tās ieguvi maksā, bet dažiem tās ieguvi apmaksā valsts?
    Atbilde: Tiem, kas maksā paši daļēji sabiedriskā prece, bet tiem, kam apmaksā valsts – sabiedriska prece. Dalījumu ietekmē arī tādi faktori kā atlases process, augstākās izglītības iestāžu kapacitāte. 
  • Kāpēc dažās ES valstīs augstskolas ir bez mācību maksas, bet mums daudziem ir jāmaksā?
    Atbilde: Tas ir politisks lēmums, sabiedrības izvēle par šīs preces privāto vai sabiedrisko raksturu. To nosaka arī valsts budžeta iespējas.
  • Ar kādiem argumentiem varētu pamatot augstākās izglītības pārvēršanu par tīri sabiedrisku preci?
    Atbilde: Augstāks izglītības līmenis, labākas zināšanas un prasmes, lielāks darba ražīgums, produktivitāte, augstāki ienākumi, augstāka labklājība un iespēja piesaistīt vairāk studentu.
  • Kādi varētu būt pretargumenti?
    Atbilde: Izmaksas valsts budžetā, nepieciešamība atcelt atlases, uzņemot studentus, tādējādi varētu ciest kvalitāte, nedodot cerētos ieguvumus. 


Kas sedz veselības aprūpes izdevumus, kas radušies pasīvās smēķēšanas rezultātā?

Nākamā apakštēma