Kādas nepilnības ir tirgus sistēmai un kā valdības politika var tās mazināt?
Valsts loma tautsaimniecībā
Mācību uzdevumi
- Pārliecināties, ka ekonomiku nevar skatīt atrauti no valsts politiskās darbības.
- Noskaidrot, ka ekonomiskā politika ir valsts pasākumu kopums, tās praktiskā rīcība valsts ekonomisko funkciju īstenošanā, tirgus nepilnību novēršanā.
- Izprast to, ka valsts regulē sabiedrisko darbību ar likumu palīdzību un ka bez likumu ievērošanas tautsaimniecība kā sistēma nespētu funkcionēt.
Nepieciešamie resursi
- 1. pielikums. Darba lapa "Ekonomiskās politikas mērķi".
- 2. pielikums. Darba lapa "Valsts institūciju funkcijas".
Aktivitātes, uzdevumi, spēles
Aktualizācija
Diskusija klasē
Ievadā skolotājs aicina skolēnus pārrunāt šādu analoģiju.
Pieņemsim, ka jūsu ģimene izvirza mērķi nākamgad pavasara brīvdienās doties uz Parīzi. Kādas darbības vajadzētu veikt, lai varētu sasniegt šo mērķi?
Iespējamās atbildes
a) izvēlēties ietaupīt daļu mēneša ienākumu, atsakoties no mazāk svarīgiem pasākumiem;
b) atteikties no citiem tēriņiem, lai ietaupītu naudu tēriņiem Parīzē;
c) iesaistīt ģimenes locekļus izdevīgāko ceļojuma piedāvājumu atrašanā;
d) atrast ceļojumu vietnes, transporta un viesnīcu rezervēšanas piedāvājumus internetā.
*(iespējami arī citi atbilžu varianti).
Iespējamās skolēnu atbildes Skolotājs paskaidro, ka valsts tautsaimniecības mērķu izvirzīšanas un ekonomiskās politikas pieņemšanas process ir analogs procesam, kuru izmanto ģimene, gatavojoties ceļojumam. Tāpat kā ģimene, arī valsts izvirza mērķus un prioritātes un pēc tam strādā, lai tās īstenotu.a) izvēlēties ietaupīt daļu mēneša ienākumu, atsakoties no mazāk svarīgiem pasākumiem;
b) atteikties no citiem tēriņiem, lai ietaupītu naudu tēriņiem Parīzē;
c) iesaistīt ģimenes locekļus izdevīgāko ceļojuma piedāvājumu atrašanā;
d) atrast ceļojumu vietnes, transporta un viesnīcu rezervēšanas piedāvājumus internetā.
*(iespējami arī citi atbilžu varianti).
Tomēr līdzības ar to nebeidzas. Vai iespējams, ka ceļojums uz Parīzi nebija ģimenes pirmā izvēle? Cik viegli bija pieņemt ar naudas tēriņiem saistītus lēmumus? Vai visi vienojās, kam par ko būtu jāmaksā?
Panākt vienošanos par valsts mērķiem un politiku bieži vien ir vismaz tikpat grūti, kā panākt ģimenes vienprātību par pavasara ceļojumu.
Apjēgšana
Uzdevumi grupās
1. Skolotājs izdala darba lapu "Ekonomiskās politikas mērķi" (1. pielikums) .
Skolotājs uzraksta uz tāfeles valsts ekonomisko mērķu sarakstu un aicina skolēnus iepazīties ar ekonomisko mērķu definīcijām (1. a uzdevums, 1. pielikums).
2. Skolotājs ar skolēniem apspriež dažādo mērķu savietojamību, piemēram, norāda, ka galvenais mērķis ir brīvība, tās vārdā var būt nepieciešams pat atteikties no zināmas drošības. Vai arī, ja prioritāte ir pilnīga nodarbinātība, var būt nepieciešams atteikties no efektivitātes (saista šo kompromisu nepieciešamību ar visur esošo deficīta stāvokli, ko izraisa ierobežotības problēma).
3. Skolotājs lūdz skolēnus padomāt par šiem mērķiem no sava skata punkta un sarindot ekonomiskos mērķus prioritāšu secībā 1. a uzdevuma tabulas slejā "Prioritātes rangs (individuāli)", ievietojot skaitļus no 1 līdz 7 (1 – augstākā prioritāte un 7 – zemākā).
4. Skolotājs, minot piemērus, atgādina skolēniem, kas ir ranžēšana – jābūt gataviem upurēt dažus vai visus zemāka ranga mērķus, lai sasniegtu augstāko vēlamo mērķi.
(Parasti skolēniem ir tendence noteikt trīs galvenās prioritātes, un 4. (dažreiz arī 5.) prioritātei ir tikai galēja nozīme. Nav tik svarīgi, lai tiktu nodalīta 1. un 2. prioritāte, svarīgāk ir noteikt trīs galvenās prioritātes).
5. Skolotājs lūdz skolēniem iedomāties sevi pēc 20 gadiem. Kādā secībā tagad tiktu sakārtoti mērķi?
Skolēniem tiek dotas dažas minūtes, lai individuāli pabeigtu ranžēšanu.
6. Skolotājs sadala klasi mazās grupās pa 4–6 skolēniem un aicina iedomāties, ka viņi ir valdības locekļi. (Piemērota analoģija ir valdības institūcija – piemēram, Rīgas pašvaldība, kad mēģina pieņemt sabiedriskā transporta politiku. Atsevišķu locekļu mērķu klasifikācija veidos grupu vērtējumu par alternatīvo politiku.)
Grupas dalībniekiem, balstoties uz savu iepriekš veidoto prioritāšu rangu, diskusiju ceļā jāvienojas un jāizveido kopīgs mērķu prioritāšu rangs, ierakstot kopīgo lēmumu 1.a uzdevuma tabulā grupas lēmuma slejā.
7. Pēc piecām minūtēm skolotājs rosina apspriest darba rezultātus, ņemot vērā atšķirīgās prioritātes. (Parasti atšķirīgas prioritātes ir skolēniem, kuri visaugstāk vērtē taisnīgumu vai drošību, un skolēniem, kuri visaugstāk vērtē ekonomisko brīvību. Kompromisi starp šiem mērķiem ir pastāvīga tēma valsts vēsturē).
8. Skolotājs lūdz katras grupas pārstāvim uz tāfeles uzrakstīt katram mērķim atbilstošo rangu. Saskaitot visus skaitļus, tiek noteikts visas klases galvenais prioritārais mērķis, pēc tam otrais, trešais utt. Skolotājs lūdz salīdzināt savu individuālo ranžējumu ar grupas ranžējumu un beidzot – ar visas klases kopējo ranžējumu. Kādi ir secinājumi?
Skolotājs lūdz skolēniem ģenerēt vēsturiskus piemērus, kuros sabiedrība, lai iegūtu papildu drošību vai papildu vienlīdzību, atteikusies no daļas savas brīvības (piemēram, iestāšanās NATO un ES), un min piemērus par ekonomiskās politikas jautājumiem, par kuriem patlaban tiek diskutēts valsts līmenī.
Iespējamās atbildes:
a) 2020. gada Latvijas valsts budžeta pieņemšanas laikā diskusijas par izdevumu palielināšanu medicīnas darbinieku algām, valsts aizsardzībai vai zinātnes programmām.
b) 2020. gada Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā Latvijas valdībai jāizdara izvēle vai nu palielināt valsts deficītu, vai segt darbaspēka dīkstāves izmaksas 70% apjomā no darba algas, bet ne vairāk kā 1000 eiro.
Iespējamās atbildes a) 2020. gada Latvijas valsts budžeta pieņemšanas laikā diskusijas par izdevumu palielināšanu medicīnas darbinieku algām, valsts aizsardzībai vai zinātnes programmām.
b) 2020. gada Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā Latvijas valdībai jāizdara izvēle vai nu palielināt valsts deficītu, vai segt darbaspēka dīkstāves izmaksas 70% apjomā no darba algas, bet ne vairāk kā 1000 eiro.
Skolotājs lūdz skolēniem noteikt kompromisus galvenā ekonomiskā mērķa sasniegšanai.
9. 1.b uzdevumu (1. pielikums) skolēni var izpildīt individuāli vai mazās grupās. Skolotājs aicina skolēnus 1.b. uzdevumā pie politiskā lēmuma N 1 ierakstīt "Ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana no 200 eiro līdz 230 eiro mēnesī" un paskaidro, ka viņiem jāieraksta "+" vai "–" lodziņos, lai norādītu, vai, viņuprāt, ar nodokli neapliekamo minimumu nosakošie tiesību akti veicina (+) vai grauj (–) katru mērķi.
10. Pēc piecām minūtēm skolotājs aicina skolēnus atgriezties pie sākotnējās mērķu prioritārās secības, lai noskaidrotu, vai ar nodokli neapliekamā minimuma politika ir savienojama ar mērķiem, kurus viņi identificējuši kā vissvarīgākos.
Skolotājs ar skolēniem pārrunā, kurš gūst labumu un kurš sedz dažādas ar nodokli neapliekamā minimuma politikas izmaksas, un kā indivīdu mērķu prioritātes ietekmē skolēnu izpratni par izmaksām un guvumiem.
11. Skolotājs izdala divas kartītes – "Darba devējs" un "18 gadus vecs darba ņēmējs". Skolēnu grupas tiek sadalītas divās daļās. Kā viņu atšķirīgās perspektīvas ietekmē viņu mērķu prioritātes un izpratni par minimālās algas politiku?
Skolotājs ar skolēniem apspriež, vai grupas veiktā mērķu analīze un valdības algu politika liek pārskatīt mērķu prioritātes, atzīmējot jauno prioritāšu rangus 1.b. uzdevuma slejā "Vieta".
12. Tiek atkārtots vingrinājums grupās par diviem pašlaik aktuāliem valsts politikas jautājumiem, par kuriem skolēni izrādījuši interesi vai pauduši attieksmi. (Piemēri: imigrācija, veselības aprūpes reforma, izdevumi aizsardzībai, narkotiku, alkoholisko dzērienu, cigarešu politika utt.).
Diskusija klasē
Pirms nākamā uzdevuma, ar skolēniem var apspriest šādus jautājumus.
- Kādas valsts institūcijas jūs zināt un kāpēc tās ir nepieciešamas?
(Vajadzētu apspriest sekojošas: Saeima – likumdevējs; Valdība – Ministru kabinets – izpildvara; Latvijas banka – monetārās politikas īstenotājs, Valsts ieņēmumu dienests – nodokļu iekasētājs; Patērētāju aizsardzības centrs – patērētāju tiesību aizstāvis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – novērš un uzrauga, lai valsts amatpersonas neizmantotu savu dienesta stāvokli pretlikumīgi; Satversmes tiesa – seko, lai pieņemtie likumi nebūtu pretrunā ar Satversmi, u.c.) - Kuru valsts institūciju pakalpojumus Jūs jau esiet izmantojuši? Kāda bijusi šī pieredze?
(Atbildes var būt dažādas.) - Kāpēc tiesiskā valstī ekonomikas attīstības iespējas ir lielākas?
(Atbilde: Skaidrāki “spēles noteikumi” un precīzāka to ievērošana. Skaidras īpašumu tiesības un iespējas īpašumu izmantot izdevīgākajā veidā. Ātrāka un “lētāka” lēmumu pieņemšana. Labvēlīgāka vide tirgus darbībai un spēcīgākai konkurencei u.c.) - Kādus pārmetumus valsts institūcijām esat uztvēruši un kas būtu darāms, lai šos pārmetumus novērstu?
(Atbildes var būt dažādas.)
Uzdevums darba lapā
Skolēni saņem darba lapu "Valsts institūciju funkcijas" (2. pielikums) un pāros daudzpunktu vietā ieraksta valsts atbilstošās valsts institūciju vai to funkciju.
1. Negatīvi ārējie blakusefekti pastāv, ja daļa no izmaksām (piemēram, gaisa un ūdens piesārņojums), kas saistīti ar produkta ražošanu un patēriņu, rodas kādam, kas nav produkta ražotāji vai patērētāji. Tirgus negatīvās ārējās ietekmes nevar novērst, bet valdība ar nodokļiem un noteikumiem var samazināt piesārņojumu. Noteikumu ievērošanu uzrauga Valsts vides dienests, bet ja tie netiek ievēroti Valsts vides dienests var sodīt noteikumu pārkāpēju.
2. Tirgus vara rodas, ja nepilnīgas konkurences dēļ ražotājs var paaugstināt preces cenu. Saeima var pieņemt Konkurences likumu, lai veicinātu konkurenci. Konkurences uzraudzību veic Konkurences padome. Tā var regulēt monopolu darbību.
3. Skolas basketbola komandas dalībnieki iegādājās sporta tērpus interneta veikalā. Sporta apavu kvalitāte bija zema, kaut arī cena bija tāda pati kā ražotāja Puma firmas veikalā. Arī sporta krekli zaudēja krāsu. Pārkāptās patērētāju tiesības atjaunot var palīdzēt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
4. Ministru kabinets ārkārtas sēdē piektdien, 11. oktobrī, akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Saskaņā ar to valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas sagatavotais un valdībā iesniegtais lēmumprojekts. Budžeta likumu skatīs un pieņems Saeima.
5. Lielākā daļa iedzīvotāju zina, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma, jo tā tiek aktīvi izmantota gada ienākumu deklarāciju iesniegšanai. Uzņēmējiem tā ir obligāta deklarāciju un pārskatu iesniegšanai, pārējiem iedzīvotājiem pagaidām vēl brīvprātīga. Ne visi ir informēti, ka sistēma tiek papildināta ar jaunām saziņas iespējām, kas ieviestas, domājot par nodokļu maksātāju ērtībām.
6. Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, pabalsta pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniedz rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus.
7. Latvijas Banka veic starpbanku norēķinus starp licencētām kredītiestādēm kurām ir atvērti korespondentkonti Latvijas Bankā.
8. Sestdien, 2021. gada 5. jūnijā Latvijā norisināsies kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Vēlēšanu apgabalu un apgabala vēlēšanu iecirkņus vēlētāji varēs noskaidrot, sākot no marta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā. Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no aģitācijas veida veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts un pašvaldības policija.
9. Visa Latvijas zeme ir sadalīta lielākos un mazākos laukumos, un katram no tiem ir saimnieks - privātīpašnieks, valsts vai pašvaldība. Savas tiesības saimniekam, savas - tam, kas grib spert kāju uz svešas zemes. Tādēļ gan savas tiesības, gan pienākumi jāzina vieniem un otriem. A
Uzdevuma teksts un atbildes 2. Tirgus vara rodas, ja nepilnīgas konkurences dēļ ražotājs var paaugstināt preces cenu. Saeima var pieņemt Konkurences likumu, lai veicinātu konkurenci. Konkurences uzraudzību veic Konkurences padome. Tā var regulēt monopolu darbību.
3. Skolas basketbola komandas dalībnieki iegādājās sporta tērpus interneta veikalā. Sporta apavu kvalitāte bija zema, kaut arī cena bija tāda pati kā ražotāja Puma firmas veikalā. Arī sporta krekli zaudēja krāsu. Pārkāptās patērētāju tiesības atjaunot var palīdzēt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
4. Ministru kabinets ārkārtas sēdē piektdien, 11. oktobrī, akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Saskaņā ar to valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas sagatavotais un valdībā iesniegtais lēmumprojekts. Budžeta likumu skatīs un pieņems Saeima.
5. Lielākā daļa iedzīvotāju zina, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma, jo tā tiek aktīvi izmantota gada ienākumu deklarāciju iesniegšanai. Uzņēmējiem tā ir obligāta deklarāciju un pārskatu iesniegšanai, pārējiem iedzīvotājiem pagaidām vēl brīvprātīga. Ne visi ir informēti, ka sistēma tiek papildināta ar jaunām saziņas iespējām, kas ieviestas, domājot par nodokļu maksātāju ērtībām.
6. Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, pabalsta pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniedz rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus.
7. Latvijas Banka veic starpbanku norēķinus starp licencētām kredītiestādēm kurām ir atvērti korespondentkonti Latvijas Bankā.
8. Sestdien, 2021. gada 5. jūnijā Latvijā norisināsies kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Vēlēšanu apgabalu un apgabala vēlēšanu iecirkņus vēlētāji varēs noskaidrot, sākot no marta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā. Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no aģitācijas veida veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts un pašvaldības policija.
9. Visa Latvijas zeme ir sadalīta lielākos un mazākos laukumos, un katram no tiem ir saimnieks - privātīpašnieks, valsts vai pašvaldība. Savas tiesības saimniekam, savas - tam, kas grib spert kāju uz svešas zemes. Tādēļ gan savas tiesības, gan pienākumi jāzina vieniem un otriem. A
Refleksija
Diskusija klasē
Skolotājs aicina izteikt viedokļus.
1. Kāpēc mēs nevaram sasniegt visus savus ekonomiskos mērķus?
2. Kur personiskās vērtības, izmaksu un ieguvumu atšķirīgs vērtējums, individuālās prioritātes ekonomisko mērķu vērtējumā periodiski var izpausties un ietekmēt politiķus?
3. Kā vienprātības trūkums par ekonomiskajiem mērķiem var ietekmēt ekonomikas politikas īstenošanu?
1. Ierobežotības problēma.
2. Vēlēšanās, vēlēšanu rezultātos.
3.Grūtāk īstenot, jo jāiegūst vairākums lēmumu pieņemšanā. Lēmēju dalīšanās pozīcijā un opozīcijā. Domstarpības starp pie varas esošajām partijām (pozīcijā), piemēram, 2020. gadā pieņemot lēmumu par NĪN un nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām.
Atbildes 2. Vēlēšanās, vēlēšanu rezultātos.
3.Grūtāk īstenot, jo jāiegūst vairākums lēmumu pieņemšanā. Lēmēju dalīšanās pozīcijā un opozīcijā. Domstarpības starp pie varas esošajām partijām (pozīcijā), piemēram, 2020. gadā pieņemot lēmumu par NĪN un nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām.
Projekts un starpnozaru aktivitātes
Mājas projekta darbs tēmas noslēguma nodarbībai. Skolotājs lūdz skolēniem sadalīties grupās un izvēlēties vienu jautājumu no starpnozaru aktivitāšu jautājumiem vai no radošā darba un sagatavot 10 minūšu prezentāciju.
Starpnozaru aktivitātes
1. Izvēlēties notikumu vai periodu Latvijas vēsturē (ar Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku saistītā 20. gs. 90. gadu ekonomiskā krīze, Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze 2020. gadā ) un izveidot mērķu klasifikāciju pirms šā laikposma, tā laikā un pēc tā.
2 Izpētīt situāciju divās brīvi izvēlētās valstīs (no pasaules vēstures studijām vai mūsdienās) un izveidot katras valsts ekonomisko mērķu novērtējumu. Salīdzināt un izskaidrot valstu klasifikāciju.
Radošā darba jautājumi.
Aptaujāt (pa e-pastu, interneta vidē, ar anketu vai interviju palīdzību) ekonomisko mērķu klasifikāciju vienai no šīm grupām:
a) vietējā pašvaldība (pilsētas dome, māju īpašnieku asociācija, skolas valde utt.);
b) valsts dažādo politisko partiju biedri;
c) Eiropas Savienības Parlamenta deputāti, ierēdņi.
Uzrakstīt īsu analītisku darbu par savu atradumu analīzi un prezentēt to tēmas noslēguma nodarbībā. Salīdzināt citu grupu prezentācijas ar savas grupas iegūtajiem rezultātiem. Noskaidrot, kā rangs ietekmē šo cilvēku pieņemtos politiskos lēmumus, kas varētu ietekmēt skolēnu dzīvi.
Pielikumi