Uz skolēniem Iziet no sistēmas
Saturs
Uz skolēniem Iziet no sistēmas
tēmas

  1. Par Mana ekonomika

  2. 1.Ekonomikas pamatproblēma

  3. 2.Tirgus un cena

  4. 3.Darba tirgus

  5. 4.Uzņēmējs

  6. 5.Valsts nepieciešamība

  7. 6.Fiskālā politika

  8. 7.Nauda un monetārā politika

  9. 8.Banku loma

  10. 9.Labklājība

  11. 10.Tautsaimniecības cikli

  12. 11.Starptautiskā tirdzniecība

  13. 12.Cilvēkkapitāls un ilgtspēja (padziļinātajam kursam)

  14. 13.Inovatīva pārvaldība un globālā konkurētspēja (padziļinātajam kursam)

Kādā gadījumā valstij ir jāpalīdz tirgum?

Negodīga konkurence

Mācību uzdevumi

  • Izprast, kas ir negodīga konkurence.
  • Izprast nepieciešamību pēc konkurenci uzraugošām un patērētāju tiesības aizstāvošām valsts institūcijām.
  • Saprast, kādos gadījumos regulējums var palielināt sabiedrības labklājību un kādos – to mazināt.


Šajā sadaļā skolēniem jāizprot

  • Kā atšķirt situācijas, kad valstij vajadzētu iejaukties tirgus norisēs, no situācijām, kad tā var radīt zaudējumus.



Nepieciešamie resursi

1. pielikums. Skolēna darba lapa
2. pielikums. Izejas biļete.


Metodiskie ieteikumi skolotājam

JēdzieniMetodiskie ieteikumiAtbalsta materiāli
SkolotājamSkolēnam
5. Negodīga konkurence
Negodīga konkurence1. Svarīgi paplašināt skolēnu izpratni par godīgu un negodīgu konkurenci.
2.Tā kā tirgus veicina nepilnīgu konkurenci, monopoli un transnacionālās kompānijas kļūst milzīgi, ir nepieciešams kontrolēt un ierobežot monopola varu. To spēj tikai valsts, veidojot konkurenci uzraugošas, patērētāju tiesības aizstāvošas institūcijas.
3. Jāattīsta skolēnu prasme izvērtēt guvumus un izmaksas, kas rodas, valstij iejaucoties tirgū.
1. uzdevums.

Aktivitātes, uzdevumi, spēles


Pilnīgas konkurences tirgus praktiski nepastāv, tā vairāk ir ekonomistu idealizēta situācija. Tātad praksē dominē nepilnīgas konkurences tirgi. Tomēr ir būtiska atšķirība starp nepilnīgas konkurences tirgus struktūru un negodīgu konkurenci.
Skolotājs, aktualizējot tēmu, var demonstrēt vizuālo materiālu (avots: Konkurences padomes tīmekļa vietne https://www.kp.gov.lv/)  un ar klasi pārrunāt šādus jautājumus.
  • Kurai Latvijas iestādei varētu būt šādi darbības virzieni?
  • Kāpēc tāda institūcija nepieciešama?

   Avotu analīze, uzdevums grupā


1. Aktivitātes veikšanai ir nepieciešama datorklase vai arī pirms nodarbības skolēniem var dot uzdevumu iepazīties ar Konkurences likuma4., 6., 9., 11., 12., 13. un 15. pantu un aizpildīt 1. uzdevuma  tabulas 1. aili – ierakstīt 5–6 negodīgas konkurences izpausmes.
Iespējamie negodīgas konkurences piemēri
  • Dominējošā stāvokļa izmantošana – tirgus dalībnieks(-i) var būtiski kavēt, ierobežot, deformēt konkurenci tirgū ilgā laika posmā, darbojoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. 
  • Aizliegtas tirgus dalībnieku vienošanās (par cenām; ražošanas vai realizācijas apjomiem; tirgus teritoriālo sadali; piedalīšanos konkursos, izsolēs; nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešām personām; traucējumu radīšana jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes izmantošana.
  • Nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem. 
  • Cita tirgus dalībnieka darbinieku ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšana.
Iespējamie negodīgas konkurences piemēri  
2. Skolēni grupās aizpilda 1. uzdevuma (1. pielikums) tabulas 2. un 3. aili.
Katra grupa prezentē noteiktu negodīgas konkurences izpausmi, paskaidrojot atbildes uz jautājumiem:
Kā aizliegtās darbības mazina konkurenci?
Kāpēc ir vajadzīgs regulējums?
Ko zaudē pircēji un sabiedrība kopumā negodīgas konkurences gadījumā?
Tabula ar atbilžu piemēriem
Darbības, kas kropļo konkurenciKā šīs darbības var mazināt konkurenci?Kā aizliegtās darbības var radīt zaudējumus patērētājiem un sabiedrībai kopumā?
Dominējošā stāvokļa izmantošana – tirgus dalībnieks(-i) var būtiski kavēt, ierobežot, deformēt konkurenci tirgū ilgā laika posmā, darbojoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem.
Aizliegtas tirgus dalībnieku vienošanās (par cenām; ražošanas vai realizācijas apjomiem; tirgus teritoriālo sadali; piedalīšanos konkursos, izsolēs; nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešām personām; traucējumu radīšana jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū.
Tirgus dalībnieku apvienošanās.
Cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes izmantošana.
Nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem.
Cita tirgus dalībnieka darbinieku ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšanu.		Mazāka sāncensība starp ražotājiem, pārdevējiem.
Mazāko tirgus dalībnieku izspiešana no tirgus.
Augstākas cenas, mazāka pārdevēju sacensība, neefektīva resursu sadale, augstākas cenas konkursos, zemākas cenas izsolēs.
Mazāka sāncensība tirgos, lielākas iespējas izmantot dominējošo stāvokli.
Izkropļota informācija par preci, tās izcelsmi, kvalitāti. Pircēju maldināšana.
Vēl lielāka informācijas asimetrija. Pircēju maldināšana.
Konkurences mazināšana. Ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšana.		Mazāka pārdevēju izvēle.
Pārdevējs var noteikt produktu sortimentu.
Augstākas cenas, mazāks patērētāju guvums un mazāk pārdevēju tirgū.
Augstākas cenas, mazāks patērētāju guvums.
Vairāk ierobežoto resursu nonāk pie neefektīva ražotāja.
Lielāku peļņu gūst negodīgs, neefektīvs ražotājs vai pārdevējs.
Lielāka tirgus vara dažiem lieliem ražotājiem/pārdevējiem.
Nekvalitatīva prece pirkta par kvalitātei neatbilstošu cenu. Neefektīva resursu sadale.
Apgrūtināta lēmumu pieņemšana pircējiem. Zaudēts laiks informācijas pārbaudei, patiesas informācijas iegūšanai.
Neefektīva resursu sadale.


   Avotu analīze, jautājumi un atbildes


Skolēni iepazīstas ar 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumu Nr. 165 3. un 8. pantu un atbild uz 2. uzdevuma (1. pielikums) jautājumiem.

 a) Ar  trim argumentiem pamato dīkstāves pabalstu nepieciešamību!
Atbilde
Mazinās ekonomiskā aktivitāte un uzņēmumu ienākumi, un uzņēmumiem trūkst līdzekļu darba samaksai iepriekšējā apjomā. Ja nemaksās dīkstāves pabalstu, darbinieki uzteiks darbu. Palielināsies bezdarbs. Atsākoties ekonomiskajai aktivitātei, uzņēmumi nespēs atgūt visus iepriekšējos darbiniekus. Daži var nesaņemt bezdarbnieka pabalstus, un ģimenēm var būtiski samazināties ienākumi. Nepieciešams veicināt kopējo pieprasījumu u.c. 
b) Kurš dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījums ir vērsts pret aplokšņu algu maksātājiem?
Atbilde: 
Vidējai bruto darba samaksai 2019. gadā bija jābūt lielākai par 800 eiro. 
c) Pamato, kāpēc par taisnīgu var uzskatīt normu, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem pabalstu piešķir tikai 50% apmērā no bruto algas, bet citu uzņēmumu darbiniekiem – 75%!
Atbilde
Tāpēc, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme ir zemāka (15%) nekā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (20–31%.) 
d) Pamato, vai šos Ministru kabineta noteikumus var uzskatīt par valsts iejaukšanos darba tirgū un vai sabiedrības ieguvums būs lielāks par izmaksām!
Atbilde
Jā, tā ir iejaukšanās darba tirgū, bet reizē arī viena no valsts funkcijām – novērst tirgus nepilnības, nodrošināt makroekonomisko stabilitāti, sociālo aizsardzību. 
Atbilde  


  Video, diskusija


Klasē kopā var noskatīties kādu no Konkurences padomes (KP) tīmekļa vietnē esošajiem video, piemēram:
Pēc tam klasē skolotājs aicina skolēnus izteikt viedokļus, atbildot uz jautājumu "Kāpēc godīga konkurence ir svarīga?".
Skolēni var veidot arī "domu zirnekli".

 Izejas biļete


Skolotājs aicina skolēnus aizpildīt izejas biļeti (2. pielikums), minot konkrētus piemērus, kā negodīga konkurence var ietekmēt mājsaimniecības un citus uzņēmumus. Atbildes iespējamas dažādas – atkarībā no tēmas apguves laikā izmantotajiem informācijas avotiem.


Ieteicams izmantot vai ieteikt skolēniem patstāvīgi izpētīt arī citu Konkurences padomes tīmekļa vietnē https://www.kp.gov.lv/pieejamu informāciju, piemēram:

Kā, ņemot vērā, ka preču un pakalpojumu un to cenu ir tik daudz, saprast, vai valstī kopumā dzīvot kļūst dārgāk vai lētāk?

Nākamā apakštēma