Kurš vainīgs, ka pirms Jāņiem ķimeņu sieram paaugstinās cena?
Pieprasījuma un piedāvājuma pārmaiņu ietekme uz tirgus cenu
Mācību uzdevumi
- Saprast, kā tirgus cena veidojas pircēju un pārdevēju mijiedarbībā.
- Noskaidrot, kādi faktori var palielināt un samazināt pieprasījumu un piedāvājumu, un kā tas ietekmē situāciju tirgū, pircējus un pārdevējus.
Šajā sadaļā skolēniem jāizprot
- Kā veidojas tirgus cena.
Nepieciešamie resursi
1. pielikums. Uzdevumi un situācijas analīze.Metodiskie ieteikumi skolotājam
| Jēdzieni | Metodiskie ieteikumi | Atbalsta materiāli | |
| Skolotājam | Skolēnam | ||
| 1. Pieprasījuma un piedāvājuma pārmaiņu ietekme uz tirgus cenu | |||
| Tirgus, pieprasītais daudzums, piedāvātais daudzums, pieprasījums, piedāvājums. Situācijas tirgū: tirgus līdzsvars (līdzsvara cena un līdzsvara daudzums) preces deficīts, pārpalikums. | 1.Būtiski, lai skolēni izprot, ka tirgū preces cena veidojas pircēju un pārdevēju mijiedarbībā. Ja pārdevēji paaugstina preces cenu, pircēji – samazina pieprasīto preces daudzumu. Pircēju atbildes reakcija uz cenas samazināšanu ir pieprasītā daudzuma palielināšana. Vēlams mācību stundā izspēlēt tirgus spēli, kurā skolēni izprot ekonomisko likumsakarību darbību un attīsta prasmi analizēt situāciju un notikumus. 2. Svarīgi panākt korektu jēdzienu pieprasītais daudzums, pieprasījums, piedāvātais daudzums, piedāvājums lietošanu. 3. Svarīgi padziļināt izpratni par tirgus cenu. Tā var būt diapazonā no zemākās cenas, par kādu ražotājs (pārdevējs) grib un spēj preci pārdot, līdz augstākajai cenai, par kādu pircēji grib un spēj pirkt konkrēto preci. Tirgus līdzsvara cena ir tikai viena no iespējamām tirgus cenām, tomēr tikai pie tirgus līdzsvara cenas gadījumā ir vienāds pieprasītais un piedāvātais preces daudzums. Pastāvot citām cenām, tirgū veidosies preces deficīts vai pārpalikums. 4. Svarīgi parādīt dažādu tirgu savstarpējo saistību, to, ka pārmaiņas vienā tirgū ietekmē situāciju citos tirgos un attīstīt prasmi prognozēt šīs pārmaiņas kā arī to ietekmi uz tirgus dalībniekiem. 5. Svarīgi pilnveidot skolēnu prasmes ekonomikas modeļu izmantošanā, tirgus situācijas un pārmaiņu attēlošanā ar pieprasījuma un piedāvājuma līknēm. | Tirgus spēle | 1. uzdevums; 2. uzdevums; Situācijas analīze. |
Aktivitātes, uzdevumi, spēles
Aktualizācija
Skolotājs aicina skolēnus izskaidrot, kā veidojas tirgus cena precei, kuras cenu veidošanās viņiem šķiet saprotama. (Atbildes var būt dažādas, bet visbiežāk skolēni uzskata, ka preces cenai ir jāsedz izejvielu izmaksas, jānodrošina neliela peļņa, iespēja samaksāt produktu nodokļus, bet retāk norāda, ka preces cenā jāiekļauj arī pamatlīdzekļu nolietojums (amortizācija), mārketinga izmaksas, kredīta izmaksas. Vēl retāk viņi norāda administrācijas, realizācijas u.c. izmaksas.)
Tomēr šādu cenas noteikšanu veic uzņēmums, preces ražotājs, bet tirgu neveido tikai ražotāji (pārdevēji).
Skolotājs aicina noskaidrot:
1) Kas ir tirgus?
Tirgus – mehānisms, kas saved kopā konkrētas preces pircēju un pārdevēju un ļauj vienoties par cenu.
2) Kā notiek pircēju un pārdevēju mijiedarbība tirgū, cenas veidošanās tirgū?
Skolotājs aicina skolēnus par to pārliecināties īsā tirgus situācijas izspēlē.
Apjēgšana
Lietišķā spēle "Iepērcies dzērienu tirgū!"
Spēles mērķi:
a) dot iespēju skolēniem pārliecināties, ka cenas paaugstināšana izraisa pircēju atbildes reakciju – pieprasītā daudzuma samazināšanu;
b) pārliecināties par tirgu savstarpēju saistību;
c) dot skolēniem iespēju pārliecināties, ka viņu reālo rīcību tirgū var attēlot ar pieprasījuma grafisko attēlu.
Spēles noteikumi un sagatavošanās spēlei:
Katrs skolēns saņem naudu (trīs žetonus). Katra žetona vērtība ir 1 eiro. Par šo naudu skolēni var pirkt četrus dzērienus: apelsīnu sulu, kolu, minerālūdeni un pienu. Katra dzēriena cena (uz lapas lieto saīsinājumu – P) ir 1 eiro par litru. Pirkumus veiks trīs periodus. Katrā periodā jāiztērē visa nauda. Skolēni katrā periodā var naudu vienlaikus tērēt dažādu dzērienu pirkšanai.
Skolotājs uz lielās papīra lapas uzraksta četru dzērienu nosaukumus un sākotnējo cenu – 1 eiro. Virs dzērienu nosaukumiem atstāj nelielu vietu kādam ierakstam. Zem apelsīnu sulas uzraksta divus ierakstus – Q un Q, paskaidrojot, ka te parādīsies nopirkto dzērienu daudzums, bet pārējiem tikai vienu aili Q. Pie lapas novieto galdu, uz kura, pērkot konkrēto dzērienu, pretī tā uzrakstam skolēni novietos savu naudu.
Spēles norise:
1. Skolotājs aicina skolēnus izvēlēties dzērienu, kuru viņi pirktu par 1 eiro litrā. Skolēni veic pirkumus pirmajā periodā. Skolotājs saskaita nopirkto dzērienu daudzumu un uzraksta uz lapas nopirkto katra dzēriena daudzumu.
2. Skolotājs paziņo, ka otrajā periodā pārdevēji ir paaugstinājuši apelsīnu sulas cenu līdz 2 eiro litrā, bet pārējiem dzērieniem tā ir palikusi nemainīga – 1 eiro litrā. Skolēni saņem naudu un skolotājs aicina padomāt, kuru dzērienu iegādei tagad izdot naudu.
Skolēni veic dzērienu pirkumus otrajā periodā. Skolotājs saskaita pirkumus un pieraksta rezultātus uz lapas.
3. Skolotājs paziņo, ka trešajā periodā pārdevēji ir paaugstinājuši apelsīnu sulas cenu līdz 3 eiro litrā, bet pārējiem dzērieniem cena ir palikusi nemainīga – 1eiro litrā. Skolēni saņem naudu, un skolotājs aicina padomāt, kuru dzērienu iegādei tagad izdot naudu.
Skolēni veic dzērienu pirkumus trešajā periodā. Skolotājs saskaita pirkumus un pieraksta rezultātus uz lapas.
Skolotājs pateicas par piedalīšanos spēlē.
Pēcspēles analīze
1. Skolotājs aicina izmantot uz lapas esošo informāciju un vienā teikumā izteikt būtisko apelsīnu sulas tirdzniecībā pirmajā, otrajā un trešajā periodā. (Pirmajā periodā: ja apelsīnu sulas cena bija 1 eiro litrā, tad pircēji gribēja un spēja nopirkt (atbilstoši ierakstam uz lapas ..) litrus sulas. Otrajā periodā: ja apelsīnu sulas cena bija 2 eiro litrā, tad pircēji gribēja un spēja nopirkt (atbilstoši ierakstam uz lapas ..) litrus sulas. Trešajā periodā: ja apelsīnu sulas cena bija 3 eiro litrā, tad pircēji gribēja un spēja nopirkt (atbilstoši ierakstam uz lapas ..) litrus sulas.
2. Skolotājs aicina formulēt likumsakarību starp cenu un pieprasīto apelsīnu sulas daudzumu. (Atbilde: par augstāku cenu pircēji grib un spēj nopirkt mazāku sulas daudzumu.)
3. Kā pircēji var dot signālu pārdevējam, ka produkta cena ir par augstu? (atbilde: strauji samazinot nopirktās preces daudzumu.)
4. Skolotājs parāda, kā skolēnu veiktos darījumus apelsīnu sulas tirgū var attēlot ar pieprasījuma tabulu. Skolotājs "ierāmē" cenas aili un Q aili un virs tās uzraksta: Apelsīnu sulas pieprasījuma tabula.
5. Skolotājs jautā: "Ko atspoguļo pieprasījuma tabula?" (Atbilde: sakarību starp cenām un tām atbilstošajiem pieprasītās preces daudzumiem.) Svarīgi pievērst skolēnu uzmanību tam, ka vienai cenai atbilstošs ir pieprasītais daudzums, bet pieprasījums parāda pircēju vēlmi un spēju par dažādām cenām iegādāties noteiktus preces daudzumus.
6. Skolotājs pievērš uzmanību tam, ka uz lapas par apelsīnu sulu ir divi daudzuma apzīmējumi. Kam varētu būt domāts otrais Q? (Atbilde: apelsīnu sulas piedāvātajam daudzumam.) Skolotājs aicina iejusties ražotāja lomā un iedomāties, kāda būtu viņu reakcija uz apelsīnu sulas cenas paaugstināšanos. (Atbilde: viņi gribētu un spētu par augstāku cenu saražot un piegādāt tirgum lielāku preces daudzumu.) Kopīgi aizpilda otro Q aili tā, lai tabulā neveidotos situācija, kad redzama tirgus līdzsvara situācija.
7. Skolotājs vērš uzmanību uz to, ka tabulā ir divas ailes ar vienādiem virsrakstiem Q, un aicina skolēnus izteikt idejas, kā ekonomiski izdevīgāk ir parādīt, kurā ailē ir attēlots pieprasītais daudzums un kurā – piedāvātais daudzums? (Atbilde: pievienojot apzīmējumu QD – pieprasītajam daudzumam un QS – piedāvātajam daudzumam.)
Skolotājs apzināti var sajaukt indeksus un sagaidīt skolēnu reakciju. Tad pajautāt kā pēc rādītājiem var pateikt, kurā ailē ir pieprasītais daudzums un kurā – piedāvātais daudzums. (Atbilde: ailē, kurā par zemāku cenu ir lielāks daudzums – pieprasītais daudzums, bet ailē, kurā par augstāku cenu daudzums lielāks – piedāvātais daudzums.)
Skolotājs pievērš uzmanību tam, ka tagad ir jāpapildina arī tabulas virsraksts, jo tam ir jāsniedz pilnīgs apraksts par tabulā sniegto informāciju. (Atbilde: pilns virsraksts tagad būs: "Apelsīnu sulas pieprasījuma un piedāvājuma tabula".)
8. Skolotājs pievērš skolēnu uzmanību tam, ka cena mainījās tikai apelsīnu sulas tirgū. Kā pārmaiņas apelsīnu sulas tirgū ietekmējušas situāciju citos tirgos? (Atbilde: pārmaiņu analīzi veic atbilstoši skolēnu, t.i., pircēju, veiktajiem darījumiem.)
Secinājums: pārmaiņas vienā tirgū, rada pārmaiņas citos tirgos. Var pajautāt: "Kuros vēl (ne tikai uz lapas rakstītajos tirgos) vēl tirgos radīsies pārmaiņas?" (Iespējamās atbildes: palielināsies resursu pieprasījums to dzērienu ražošanai, kurus skolēni būs pirkuši visvairāk. Pārmaiņas notiks darba tirgū – samazināsies darba pieprasījums apelsīnu un to sulas ražošanās, bet palielināsies to produktu ražošana, kuru pieprasījumu skolēni palielinājuši.)
9. Situācija piedāvājuma elastības analīzei. To var veikt uzreiz pēc spēles, bet var arī, apskatot 2. sadaļu "Pieprasījuma un piedāvājuma elastība". Skolotājs piedāvā modelēt situāciju, kad cenas paaugstināšanās apelsīnu sulai palielina kolas un piena pieprasījumu. Cik ilgā laikā kolas ražotāji varētu palielināt tās piedāvājumu un piena ražotāji – piena piedāvājumu? (Atbilde: kolas – samērā īsā laikā – iepirktu izejvielas, varbūt ir nenoslogotas jaudas, varētu izveidot papildu maiņu. Lai būtiski varētu palielināt piena ražošanu – vairāk jāaudzē telītes, tās 1,5 gadus aug, tad apsēklo, tad pēc 9 mēnešiem piedzimst teļš un govs sāk dot pienu. Tātad – pēc 2,5 – 3 gadiem.) Kam piedāvājums ir elastīgāks? (Atbilde: kolas ražotājiem.) Kāds faktors visvairāk ietekmē piedāvājuma elastību? (Atbilde: laiks.)
10. Skolotājs var jautāt, kā lai nosaka tirgus līdzsvara cenu apelsīnu sulas tirgū? (Atbilde: pēc tabulas datiem precīzi noteikt nevar, precīzāk to varētu noteikt, konstruējot pieprasījuma un piedāvājuma līknes.)
Uzdevumi pāros, jautājumi un atbildes
Lai attīstītu skolēnu prasmi ekonomikas modeļu izmantošanā un tajos esošās informācijas lasīšanā un izmantošanā tirgus analīzē, skolēni pāros veic 1. uzdevumu (1. pielikums).
1.1. Kuras preces tirgū ir samazinājies piedāvājums?
1.2. Kas par to liecina?
1.3. Kādi trīs faktori varēja izraisīt piedāvājuma samazināšanos?
1.4. Kādas sekas tas izraisīja šīs preces tirgū?
1.5. Kas ir noticis preces C tirgū?
1.6. Kā šīs pārmaiņas ietekmēja preces C pieprasījumu?
1.7. Kā šīs pārmaiņas ietekmēja preces C piedāvājumu?
1.8. Kāda situācija preces C tirgū bija pirms pārmaiņām un kāda – pēc pārmaiņām?
1.9. Kādi trīs faktori varēja izraisīt pārmaiņas preces D tirgū?
1.10. Kā notikušās pārmaiņas ietekmēja patērētāju izdevumus preces D iegādei?
1.1. Preces B tirgū.
1.2. Piedāvājuma (S) līknes nobīde pa kreisi.
1.3. Preces B ražošanā izmantojamo resursu cenu kāpums: samazinās preces B ražotāju (pārdevēju) skaits: palielinās nodokļi. Prognozē preces B cenas samazināšanos u.c.
1.4. Paaugstinājās tirgus līdzsvara cena un samazinājās tirgus līdzsvara daudzums.
1.5. Tika paaugstināta preces C cena.
1.6. Pieprasījums nav mainījies, bet ir samazinājies pieprasītais preces C daudzums.
1.7. Piedāvājums nav mainījies, bet palielinājies piedāvātais preces B daudzums.
1.8. Pirms pārmaiņām bija preces C deficīts, pēc pārmaiņām – pārpalikums.
1.9. Pircēju ienākumi palielinājušies; prece D kļūst par modes preci; palielinājies preces D pircēju skaits; prognozē preces D cenas kāpumu u.c.
1.10. Patērētāju izdevumi palielinās.
Uzdevums darba lapā
Lai nostiprinātu skolēnu analītiskās prasmes un pilnveidotu izpratni par tirgu, skolēni individuāli veic 2. uzdevumu (1. pielikums).2.1. Cik vienību pircēji gribētu un spētu nopirkt, ja preces A cena būtu 10 eiro?2.2. Cik preces vienību pircēji nopirka par 10 eiro? Pamato!
2.3. Par kādām cenām var notikt darījumi preces A tirgū?
2.4. Par kādām cenām pircēji var nopirkt 100 preces A vienību?
2.5. Cik preces A vienību nopirks, ja pārdevēji noteiks cenu 20 eiro/vien. un cik, ja noteiks cenu 30 eiro/vien.?
2.6. Aprēķini pircēju izdevumus, ja preces cena ir 45 eiro/vien.!
2.7. Aprēķini pārdevēja ieņēmumus, ja precei nosaka cenu 20 eiro/vien.!
2.8. Nosaki par kādu cenu pieprasītais preces A daudzums būs vienāds ar piedāvāto preces A daudzumu!
2.1. 275 vien.
2.2. 0; nevienu, jo par tik zemu cenu pārdevēji šo preci tirgū nepiedāvā.
2.3. Starp 15 eiro un 50 eiro.
2.4. Par cenām no 17,50 eiro līdz 40 eiro.
2.5. Ja cena būs 20 eiro, tad nopirks 125 vien., bet par 30 eiro – 150 vien.
2.6. 3375 eiro (45 × 75)
2.7. 20 ×1250 = 2500 eiro.
2.8. Par 25 eiro.
Situācijas analīze, jautājumi un atbildes
Lai nostiprinātu skolēnu prasmes ekonomisko situāciju analīzē un tirgus situāciju attēlošanā ar ekonomiskiem modeļiem, skolēni veic situācijas analīzi par notikumiem naftas tirgū.Situācija: Mainīgais naftas tirgus (1. pielikums).
Situācijas apraksts:
2020. gada sākums iezīmējās ar Covid-19 slimības izplatīšanos. Daudzās valstīs samazinājās ekonomiskā aktivitāte un tas ietekmēja ražošanas resursu pieprasījumu. Ja 2020. gada sākumā pasaulē ik dienu patērēja 100 milj. barelu (159 litri) dienā, bet aprīļa beigās vairs tikai 71 milj. barelu dienā un sāka trūkt naftas glabāšanas rezervuāru, jo naftas ceļš no ieguves līdz rezervuāriem ilgst no divām nedēļām līdz vairāk nekā mēnesim. Paredz, ka, atceļot krīzes dēļ noteiktos ierobežojumus, naftas patēriņš varētu pieaugt līdz 77 milj. barelu dienā. Daži naftas ieguvēji pat piemaksāja par to, ka kāds paņem izsūknēto naftu.
Naftas eksportētāju valstu kartelis (OPEC) un Krievija pieņēma lēmumu samazināt naftas ieguvi par 9,7 milj. barelu dienā, bet ASV, Brazīlija, Kanāda u. c. – vēl par 5 milj. barelu.
Naftas ieguves pārtraukšana saistās ar lielām izmaksām: no naftas slāņa jāizceļ sūknis un urbuma metāla karkass, kas var būt pat kilometru garš, urbumā jāiepilda speciāls cements, kas "aizkorķē" urbumu, jādemontē un jāaiztransportē naftas ieguves iekārtas u.c. Daudzviet atkārtota urbuma atjaunošana vairs nav rentabla. Jūrā esošo urbumu slēgšana ir vēl sarežģītāka un dārgāka.
Krasas svārstības piedzīvoja naftas un degvielas cenas. WTI naftas cena (ASV dolāros par barelu) 02.01.2020 – bija 61,18 ASV dolāri; 06.02.2020. – 50,95 ASV dolāri; 17.03.2020. – 26,95 ASV dolāri; 21.04.2020. – tikai 11,57 ASV dolāri; bet jau 25.06.2020. – 38,72 ASV dolāri.
Martā Amerikas Savienotajās Valstīs galons (3,87 litri) benzīna nemaksāja dārgāk par vienu ASV dolāru. Luksemburgā A-95 benzīna cena no 10.02.2020. līdz 28.03.2020. nokritās no 1,203 eiro litrā līdz 0,925 eiro litrā, Latvijā no 1,217 eiro litrā līdz 1,114 eiro litrā, bet visdārgākā degviela bija Itālijā – 1,496 eiro litrā.
(Sagatavots pēc: Zvejnieks O. Katastrofa palēninājumā. Kāpēc ir tik grūti pārtraukt sūknēt naftu? Latvijas Avīze 19.05.2020. 11. lpp.
Jansons A. Tuvu viena eiro atzīmei. Latvijas Avīze 31.03.2020. 12. lpp. A).
Jautājumi analīzei
1. Ar ko var izskaidrot naftas cenas krišanos laikā no 02.01.2020. līdz 21.04.2020. un ar ko tās kāpumu no 21.04. 2020. līdz 26.06.2020.?Kritumu – ar ekonomiskās aktivitātes mazināšanos un ievērojamu naftas un degvielas pieprasījuma samazināšanos un nespēju īsā laikā strauji samazināt naftas ieguvi, liels naftas daudzums ir ”ceļā” no ieguves līdz uzglabāšanas rezervuāriem.
Kāpumu – ar pakāpenisku ekonomiskās aktivitātes palielināšanos un naftas piedāvājuma samazināšanos gandrīz par 30%.
2. Grafiski attēlo situāciju naftas tirgū 02.01.2020., 21.04.2020. un 26.06.2020.!
02.01.2020. 21.04.2020. 26.06.2020.
3. Izskaidro, kāpēc naftas cenas samazināšanās temps laikā no 02.01.2020. līdz 21.04.2020. bija 10 reižu straujāks nekā degvielas cenu samazināšanās.
Degvielas pieprasījums nekritās tik strauji. Degvielas cenas struktūrā liels īpatsvars ir akcīzes nodoklim, ko dažas valstis gan samazināja, piemēram, Igaunija – par 25%. Arī degvielas pieprasījums ir visai neelastīgs. Naftas cenas svārstības vairāk ietekmē arī spekulatīva rakstura darījumi.)
4. Pamato, kāda, pēc tavām domām, ir naftas pieprasījuma un piedāvājuma elastība!
Gan degvielas pieprasījums , gan tās piedāvājums ir visai neelastīgs. Piedāvājums (īstermiņā) ir neelastīgs, jo naftas ieguves pārtraukšana saistīta ar lielām izmaksām un jau "patukšotu" naftas slāņu atkārtotas ieguves uzsākšanas visbiežāk ir nerentabla; daudz naftas ir ceļā no ieguves vietas līdz uzglabāšanas rezervuāriem. Piedāvājums ilgtermiņā ir elastīgāks, jo augstākas naftas cenas mudina atklāt jaunas atradnes un ekspluatēt arī mazāk rentablas atradnes.
Pieprasījums ir neelastīgs, jo naftai kā enerģijas avotam vēl nav atrasti efektīvi aizstājēji, daudzās darbības jomās tā ir "pirmās nepieciešamības prece".
5. Pamato, kāpēc pasaules naftas tirgū ir negodīga konkurence! Prakse pierāda, ka, samazinot naftas ieguvi, cenas kāpums ir tikai īstermiņā, bet ilgtermiņā naftas cenas tikai nedaudz pārsniedz cenas, kādas bija pirms lēmuma par ieguves samazināšanu.
Tāpēc, ka darbojas legāls naftas eksportētājvalstu kartelis – OPEC. Samazinot naftas ieguvi vai samazinot tās pārdošanu dažām valstīm, OPEC panāk naftas cenu kāpumu īstermiņā, bet augstās naftas cenas veicina jaunu atradņu meklēšanu un izmantošanu jeb naftas piedāvājuma palielināšanu, un tas samazina naftas cenu.
6. Pamato, kāpēc līdzīgu cenas politiku nevarētu īstenot banānu audzētāji!
Tāpēc, ka banānu pieprasījums ir elastīgs, ir aizstājēji un šāda cenas politika tikai samazinātu kopējos ieņēmumus.
Refleksija
Noslēgumā var pārliecināties, vai skolēni izprot tēmu.
1. Kā izpaužas pircēju un pārdevēju mijiedarbība?Iespējamā atbilde
Pārdevēji vēlas pārdot preci par augstāku cenu, bet pircēji uz cenas paaugstināšanu reaģē, samazinot nopirktās preces daudzumu.
2. Kā pieprasījuma palielināšanās un samazināšanās ietekmē tirgus līdzsvara cenu?
Iespējamā atbilde:
Ja pieprasījums palielinās, tad tirgus līdzsvara cena palielinās, ja pieprasījums samazinās, tad cena pazeminās.
3. Kā piedāvājuma palielināšanās un samazināšanās ietekmē tirgus līdzsvara cenu?
Iespējamā atbilde
Ja piedāvājums palielinās, tirgus līdzsvara cena samazinās, bet, ja samazinās, tirgus līdzsvara cena paaugstinās.
4. Par ko liecina preces deficīts tirgū, un kā to var novērst?
Iespējamā atbilde
Par to, ka tirgus cena ir zemāka par tirgus līdzsvara cenu. Visātrāk to var novērst, paaugstinot preces cenu.
5. Kā grafiski atspoguļosies pieprasījuma palielināšanās un piedāvājuma samazināšanās, un kādas sekas tas tirgū radīs?
Iespējamā atbilde
Pieprasījuma palielināšanās – ar pieprasījuma līknes nobīdi pa labi, piedāvājuma samazināšanās – ar piedāvājuma līknes nobīdi pa kreisi. Sekas – tirgus līdzsvara cena noteikti paaugstināsies, tirgus līdzsvara daudzums var gan palielināties, gan samazināties.
6. Kādas sekas tirgū izraisīs cenas paaugstināšanās?
Pieprasītā daudzuma samazināšanos un piedāvātā daudzuma palielināšanos.
Pielikumi