Kā cenas pārmaiņas atšķirīgi ietekmē pircēju un pārdevēju atbildes reakciju?

Pieprasījuma un piedāvājuma elastība

Mācību uzdevumi

  • Saprast, kas ir elastīgs un kas ir neelastīgs pieprasījums un piedāvājums.
  • Prast aprēķināt, kuru preču pieprasījums ir elastīgs un kuru – neelastīgs.
  • Izprast, kā pieprasījuma un piedāvājuma elastība ietekmē tirgus cenu un kā – pircēju izdevumus un pārdevēju ieņēmumus.

Šajā sadaļā skolēniem jāizprot

  • Kas ir elastīgs un kas ir neelastīgs pieprasījums un piedāvājums.
  • Kuru preču pieprasījums ir elastīgs un kuru — neelastīgs.
  • Kā pieprasījuma un piedāvājuma elastība ietekmē pārdevēju iespēju paaugstināt preces cenu; pircēju izdevumus un pārdevēju ieņēmumus.


Nepieciešamie resursi

1. pielikums. Darba lapa.

Metodiskie ieteikumi skolotājam

JēdzieniMetodiskie ieteikumiAtbalsta materiāli
SkolotājamSkolēnam
2. Pieprasījuma un piedāvājuma elastība
Pieprasījuma (cenas) elastība, elastības koeficients, elastīgs pieprasījums, neelastīgs pieprasījums. Absolūti elastīgs pieprasījums, absolūti neelastīgs pieprasījums1. Svarīgi attīstīt izpratni par elastību kā pircēju atbildes reakciju uz cenas (t.sk. ienākumu ) pārmaiņām.
2. Ir vienlīdz svarīgi attīstīt skolēnu prasmi gan acumirklī prognozēt (noteikt), vai konkrētas preces, pakalpojuma pieprasījums (cenas) būs elastīgs vai neelastīgs, gan aprēķināt pieprasījuma (cenas) elastības koeficientu un pēc tā interpretēt vai preces pieprasījums ir elastīgs, neelastīgs, absolūti elastīgs vai absolūti neelastīgs.
3. Svarīgi parādīt, kā pieprasījuma, piedāvājuma elastība ietekmē pircēju un pārdevēju izdevumus un ieņēmumus un kā elastību izmanto dažādu ekonomikas problēmu risināšanā.

1. uzdevums;
2.uzdevums;
3.uzdevums.


Aktivitātes, uzdevumi, spēles

Skolotājs klasē veic aptauju – kā skolēni rīkosies dotajās situācijās?
1. Aukstas ziemas laikā būtiski paaugstinās apkures tarifs (cena).
Iespējamā atbilde
Visticamāk, turpinās pirkt siltumu iepriekšējā apjomā vai pat vairāk, ja temperatūra pazemināsies vēl vairāk. Tiem, kuri samazina nopirkto daudzumu, der atgādināt, ka pilsētā nav brīvu remontbrigāžu, kas atkausē aizsalušās apsildīšanas sistēmas.
2. Paaugstinās konfekšu "Gotiņa" cenas.
Iespējamā atbilde
Pircēji būtiski samazinās pieprasīto daudzumu, jo ir iespēja vajadzību apmierināt, pērkot konfektes, kurām cena nav mainījusies vai pat ir samazinājusies.
Skolotājs aicina izvirzīt vairākus apsvērumus kāpēc ir tik atšķirīga pircēju reakcija?
Iespējamā atbilde:
Atšķirīgi produkti. Atšķirīgs produktu raksturs – siltums – pirmās nepieciešamības pakalpojums, konfektes – luksusa prece. Atšķirīgas produktu aizstāšanas iespējas. Atšķirīgi iedzīvotāju ienākumi u.c.

Apjēgšana 

  Uzdevumi darba lapā, darbs pāros


1. Skolotājs aicina skolēnus pāros izpildīt 1. uzdevumu (1. pielikums) un salīdzināt, kā cenas pārmaiņas ietekmēs katra produkta pieprasītā daudzuma pārmaiņas, kā arī vienlaikus nostiprināt prasmi izmantot pieprasījuma un piedāvājuma likumu.
Pēc tam skolotājs izsaka hipotēzes par to, kādi faktori ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma elastību.

1. uzdevums. Nosaki pieprasījuma un piedāvājuma elastību! Kuram produktam, paaugstinoties tā cenai, pieprasītais daudzums izmainīsies vairāk  un kuram – mazāk?

Produkts un situācijas aprakstsKā cenas pārmaiņu ietekmē mainīsies pieprasītais vai piedāvātais daudzumsSecinājums par pieprasījuma un piedāvājuma (cenas) elastībuFaktors, kas ietekmē cenas elastību
1. Par 7% paaugstinās cena elektrībai un apelsīniem.Elektrībai – maz.
Apelsīniem – būtiski samazināsies.
Elektrības pieprasījums (cenas) – neelastīgs, bet apelsīniem – elastīgs.
Apelsīnus var aizstāt ar citiem augļiem, kuru cena kļuvusi  relatīvi zemāka
2. Par 5% paaugstinās sāls un kinobiļešu cenas.Sālim – nemainīsies.
Kinobiļetēm pieprasītais daudzums samazināsies būtiski.
Sālim – neelastīgs.
Kinobiļetēm – elastīgs.
Sālim – nav aizstājēju ;pirmās nepieciešamības prece; neliels īpatsvars izdevumu struktūrā.
Kinobiļetēm (luksusa prece) ir aizstājēji.
3. Par 10% paaugstinās 20000 eiro vērta automobiļa un 0,70 eiro vērtas košļājamās gumijas cena. Automobiļu pieprasījums samazināsies būtiski,
košļājamās gumijas – maz.
Automobiļu – elastīgs, košļājamo gumiju – neelastīgs.Automobiļiem – liels īpatsvars izdevumu struktūrā.
Košļājamām gumijām – niecīgs īpatsvars izdevumu struktūrā.
4. Izlādējas TV pults baterijas un automobiļa elektroniskās atslēgas baterija, bet atslēgas bateriju atrod mājās. Abām baterijām cena pieaug par 20%.TV pults baterija jāpērk, neraugoties uz cenas pieaugumu.
Atslēgas bateriju – var nepirkt.
TV pults bateriju – neelastīgs, atslēgas bateriju – elastīgs.TV pults baterijas nav krājumā, bet atslēgas baterija ir krājumā.
5. Kurš ražotājs spēs ātrāk palielināt piedāvāto daudzumu, ja par 6% pieaug gan piena, gan picu cena. Piedāvāto piena daudzumu nevar būtiski palielināt, picu – var.Piena piedāvājums – neelastīgs, picu – elastīgs.Laika faktors – īstermiņā – neelastīgs, bet ilgtermiņā – elastīgs.
Uzdevuma tabula ar atbildēm  
2.    Skolotājs aicina skolēnus pāros izpildīt  2. uzdevumu (1. pielikums).

2. uzdevums. 
A. Lidsabiedrība izpētījusi, ka vasaras mēnešos biļešu pieprasījumu veido cilvēki, kuri grib doties atpūsties un tie, kuri dodas komandējumos, un to atspoguļo šāda tabula.

Cena (eiro)Pieprasītais daudzums (komandējumā)Pieprasītais daudzums (atpūtā)
250

300

350

400
600

540

480

420
1200

900

600

300

2.1. Aprēķiniet pieprasījuma (cenas) elastības koeficientu tiem, kuri dodas komandējumos, un tiem, kuri dodas atpūtā, ja cenu no 300 eiro samazinātu līdz 250 eiro!
Atbilde:
Komandējumā eD =  ((540 – 600) : 540) ×100) : ((300 – 250) : 300) ×100) = –11,1% : 16,6% = – 0,67 = |0,67|

Atpūtā eD = ((900 – 1200) : 900) ×100) : ((300 – 250) : 300) ×100) = –33,3% : 16,6% = –1,99 = |1.99|
2.2. Izdariet secinājumu, kurai ceļotāju kategorijai pieprasījums ir elastīgs un kurai neelastīgs un pamato, kāpēc šāda situācija var veidoties!
Atbilde:
Neelastīgs – tiem, kuri dodas komandējumā, jo eD < 1; viņiem noteikti ir jānokļūst galamērķī. Turklāt biļetes izmaksas sedz darba devējs.
Elastīgs – tiem, kuri dodas atpūtā, jo eD > 1; ja cenas pārmaiņas ir nelabvēlīgas, var mainīt atpūtas vietu.
Atbilde  2.3. Aviokompānija grib palielināt kopējos ieņēmumus un plāno samazināt cenu no 300 eiro uz 250 eiro. Palīdziet lidsabiedrībai izstrādāt risinājumu, kas tai nodrošinātu lielākos ieņēmumus!
Atbilde
Pirms cenas samazināšanas kopējie ieņēmumi (TR) = (540 + 900) × 300 = 432 000 eiro.
Pēc cenas pazemināšanas TR = (600 + 1200) × 250   = 450 000 eiro.
Ja būtu iespējams nošķirt atpūtniekus no tiem, kuri dodas komandējumos, tad atpūtniekiem cenu varētu samazināt, bet saglabāt iepriekšējo tiem, kuriem jādodas komandējumos. Tad TR = (300 × 600) + (1200 × 250) = 180 000+ 300 000 = 480 000 eiro.)


B. Preces pieprasījums attēlots šādā tabula.

Cena (eiro)Pieprasītais daudzums pircējiem, kuru ienākumi ir 600  eiro/mēn. Pieprasītais daudzums pircējiem, kuru ienākumi ir 1000  eiro/mēn.
4
5
6
7
8
9
20
16
12
8
4
0
25
23
16
11
6
1

2.4. Aprēķiniet pieprasījuma (cenas) elastības koeficientu pircējiem, kuru ienākumi ir 600 eiro/mēn., un tiem, kuru ienākumi ir  1000 eiro/mēn., ja cena paaugstinās no 4 eiro līdz 5 eiro!
Atbilde
Pircējiem ar ienākumiem 600 eiro/mēn. eD = |0,8|, bet ar 1000 eiro/mēn. eD = |0,3| 
2.5. Seciniet, kāda ir pieprasījuma (cenas) elastība šajā cenu diapazonā abām grupām un pamatojiet, kāpēc elastības koeficienti ir atšķirīgi!
Atbilde
Abām grupām pieprasījums ir neelastīgs, bet grupai ar lielākiem ienākumiem pieprasījuma elastības koeficients ir mazāks, tātad viņu pieprasījums ir neelastīgāks, t.i., viņi ir mazāk jutīgi pret cenas pārmaiņām. 
2.6. Aprēķini pieprasījuma (cenas) elastības koeficientu pircējiem, kuru ienākumi ir 600 eiro/mēn., un tiem, kuru ienākumi ir 1000 eiro/mēn., ja cena paaugstinās no 7 līdz 8 eiro!
Atbilde:
Pircējiem ar ienākumiem 600 €/mēn. eD = |3,5|, bet - ar 1000 €/mēn. eD = |3,2| 
2.7. Seciniet, kāda ir pieprasījuma (cenas) elastība abās pircēju grupās un kura grupa jutīgāk reaģē uz cenas pārmaiņām šajā cenu diapazonā!
Atbilde
Pieprasījums ir elastīgs abās pircēju grupās, elastīgāks – grupā ar zemākiem ienākumiem. 
Atbilde  


  Uzdevumi darba lapā, diskusija

Skolēni pāros vai individuāli izpilda uzdevumus darba lapā (1. pielikums). Skolotājs, pārrunājot ar skolēniem atbildes, iesaista skolēnus diskusijā.

3. uzdevums. Izvērtē situācijas!

A. Spēcīgas lietavas izraisa plūdus, kuru dēļ pusei zemnieku rudzu raža iet bojā.

3.1. Kā vismaz daļēji zaudējumus var kompensēt zemnieki, kuriem raža ir iznīcināta?
Atbilde:
Apdrošinot sējumus. Lūdzot valdību kompensēt zaudējumus no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai ES fondu līdzekļiem. 
3.2. Pamato, kā mainīsies ienākumi zemniekiem, kuriem raža nemaz necieta!
Atbilde
Rudzu piedāvājums samazināsies, cenas paaugstināsies, un, tā kā graudu pieprasījums ir neelastīgs, kopējiem ieņēmumiem vajadzētu palielināties. 
3.3. Pamato, kā varētu mainīties ieņēmumi tiem zemniekiem, kuriem lietavas iznīcināja daļu ražas!
Atbilde
Ja cenas procentuālās pārmaiņas ir lielākas par zaudētās labības procentuālo īpatsvaru kopējā ražā, tad ienākumi palielināsies, ja otrādi – samazināsies. 

B. Smēķēšana ir kaitīga. Valdība grib samazināt cigarešu patēriņu par 25%. Eksperti noskaidroja, ka cigarešu pieprasījuma (cenas) elastības koeficients ir 0,5. Cigarešu paciņas cena ir 3,00 eiro.

3.4. Veic nepieciešamos aprēķinus un pierādiet, kas valdībai ir jādara, lai cigarešu patēriņu samazinātu par 25%!

Atbilde
Cigarešu paciņas cena jāpaaugstina līdz 4,50 eiro.

Aprēķins. Pieprasījuma (cenas) elastības koeficients ir 0,5. Pieprasītais daudzums jāsamazina par 25% (dots). Tātad cena jāpaaugstina par 50%. 50% no 3,00 ir 1,50 eiro. 3,00 + 1,50 = 4,50 eiro.)

3.5. Valdība pieņem un īsteno šos ieteikumus. Pamato, kad valdības lēmumam sekas būs jūtamākas – īstermiņā vai ilgtermiņā!
Atbilde
Īstermiņā, jo cigarešu pieprasījums ir neelastīgs. Ilgākā laika periodā smēķēšanu varētu atmest, vai smēķēt mazāk, vai pāriet uz cita veida (elektroniskajām u.c.) cigaretēm. 


C. Reizi mēnesī ražotājs piegādā veikalam 720 preču, kuru cena ir 5,00 eiro/vien. un derīguma termiņš ir mēnesis. Mēnesī ir 30 dienu un 29 dienās veikals ir pārdevis 690 preces vienību. Preces pieprasījuma (cenas) elastības koeficients ir 2,0.

3.6. Kā jārīkojas veikala vadītājam, lai visas preces tiktu pārdotas derīguma termiņa laikā?
Atbilde
Vēl jāpārdod 720 – 690 = 30 preces vienības. 

Vidēji dienā pārdod 690 : 29 vai 720 : 30 = 24 preces vienības.

Pēdējā dienā pārdoto preču daudzums jāpalielina par 6 vienībām jeb (6 : 24) × 100 = 25%.

Ja elastības koeficients ir 2.0, tad cena jāsamazina par 12,5%. 0,125 ×5 = 0,62,5 jeb 0,63 eiro. 5,00 – 0,63 = 4,37 eiro.

Lai preci pārdotu derīguma termiņa laikā, tās cena ir jāsamazina no 5 eiro līdz 4,37 eiro.


  Jautājumi un atbildes


Lai pārliecinātos, ka skolēni izpratuši elastības būtību, var pārrunāt šādus jautājumus.

1. Ko nozīmē, ka pieprasījums (cenas) ir neelastīgs?
2. Nosauc trīs faktorus, kas ietekmē pieprasījuma (cenas) elastību! 
3. Kurām precēm pārdevējs var paaugstināt cenu, viņa kopējiem ieņēmumiem nesamazinoties? 
4. Kas visvairāk ietekmē piedāvājuma elastību? 
5. Preces pieprasījums ir elastīgs. Kā pārdevējs var palielināt kopējos ieņēmumus? 
Iespējamās atbildes
1. Cenas procentuālās pārmaiņas ir lielākas par pieprasītā daudzuma procentuālajām pārmaiņām. Cenas paaugstināšana/pazemināšana būtiski neizmaina pieprasīto daudzumu.
2. Preces raksturs, vai precei ir aizstājēji, preces īpatsvars izdevumu struktūrā, laika faktors.
3. Precēm, kuru pieprasījums ir neelastīgs. 
4. Laika faktors, īsā periodā – neelastīgs, bet ilgstošā – elastīgs. 
5. Pazeminot preces cenu.